«Tā ir mana debija pilnmetrāžas kino,» par dokumentālo filmu, kas pirmizrādi TV ekrānos piedzīvos vasaras saulgriežos, PDz stāsta tās režisors un galvenās lomas atveidotājs, grupas Rahu the Fool mūziķis Jāzeps Podnieks. Lai radītu šo filmu, viņš tikās ar Latvijas spēcīgākajām raganām, vārdotājām un burvēm, un pats uz savas ādas izmēģināja maģiskos rituālus.
Jāzeps neslēpj – interese par kino viņam bijusi jau sen. Līdz šim viņš to attīstījis, piedaloties dažādos kino projektos un filmējot klipus Latvijā populāriem mūziķiem. «Esmu veidojis videoklipu grupai Dzelzs vilks, dziesminiekam Imantam Daksim, mūziķim Aivo Oskim un Kuldīgas vokālajai grupai Karameles. Savus darbus cenšos veidot kā mazas filmas ar stāstu,» stāsta Podnieks.
Vairāk nekā stundu garā dokumentālā filma ir viņa līdz šim apjomīgākais darbs, tajā Jāzeps mēģina atbildēt uz jautājumu, ko īsti nozīmē būt raganai mūsdienās.
«Daudziem šis vārds saistās ar viduslaiku burvestībām, raganu tiesas prāvām un tēliem no pasakām, taču arī šodien ir raganas. Es tādas satiku, un viņas galīgi nav nešpetnas sievietes, par kurām ierasts teikt – ragana –, bet gan ļoti gudras dāmas,» stāsta Jāzeps. Viņš arī uzņēmās filmas galvenā varoņa lomu – dzīvē apmaldījies vīrietis, kas mēģina rast atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem.
«Sākumā gribēju galveno lomu uzticēt kādam citam, taču viens nobijās, ar otru mums nesaskanēja. Beigās izlēmu – darīšu to pats! Neesmu reportieris, kura mērķis ir atklāt kādu patiesību. Filmā esmu es pats – uzdodu jautājumus, kas interesē tieši mani, un lielākoties ļauju runāt un darboties pašām raganām. Ar darbībām, emocijām, skatieniem bieži tiek pateikts daudz vairāk, nekā ar vārdiem.»
Kā viņš uzmeklēja savas varones? «Meklējām tās, gan skaļi jautājot dažādiem cilvēkiem, gan šķirstot maģiska rakstura žurnālus un lasot dažādus forumus, tā bija bezgala burvīga padarīšana,» atceras Jāzeps, jo pats tic acīm neredzamajam un maģiskajam. «Savā ziņā pakļāvu sevi riskam, jo tad, ja pats netici, esi neaizskarams. Es izvēlējos ticēt. Lai gan devos pie viņām ar vieglām aizdomām, centos būt maksimāli neitrāls un ļauties notikumiem,» atminas viņš.
«Ar vienu raganu man galīgi nevedās, un mūsu maģiskā runāšana bija diezgan bēdīga. Lai gan mums iepriekš bija sarunāts rituāls, pēc neilga kopā pavadīta laika, ragana paziņoja – mēs neesot uz viena viļņa. Neko darīt, braucām prom,» atceras Jāzeps. «Filmu veidoju ar nelielu baltā humora devu, smalki, jokaini un ar izteiktu pašironiju,» piebilst režisors.
Vislielāko iespaidu uz viņu atstājusi viesošanās pie vārdotājas Līgas Reiteres.
«Viņas rituāla laikā piedzīvoju fizisku un emocionālu atdzimšanu. Tā bija pāriešana pilnīgi citā līmenī, jaunā prāta un saprašanas stāvoklī. Es ieteiktu ikvienam ko tādu vismaz reizi mūžā pieredzēt. Rituālā ietilpst gan sarunas, gan vakariņas, gan iešana mežā pēc malkas un pirts piedzīvojums vairāku stundu garumā ar īpašiem spēka vārdiem. Viss, ko Līga dara, ir pamatīgs un pārdomāts. Ja cilvēkam ir kādas problēmas, šaubas vai raizes, vārdotāja kopā ar viņu iziet ceļu uz viņa attīstību,» stāsta Jāzeps.