Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pandēmija – darbīgākais laiks mūžā
«Pandēmijas gads mums abiem bijis tik darbīgs kā vēl nekad,» PDz atzīst režisora Andra Gaujas sieva aktrise un nu jau arī režisore Elza Gauja. Nupat noslēgusies filmēšana viņas pirmajai režisētajai filmai Mamma vēl smaida. Paralēli tai viņa strādā pie dokumentālās filmas par Lucavsalas mazdārziņiem un studē kinorežiju maģistrantūrā. «Abi esam cilvēki, kas visur cenšas saskatīt iespējas. To, cik dziļi pārdzīvojam par visu un ciešam, nosaka mūsu katra paša attieksme. Mēs uz pandēmiju raugāmies pozitīvi, jo tā mums devusi iespēju vairāk attīstīt tieši savus radošos projektus,» teic Andris. Producenta pienākumus sievas režisētajā filmā viņš apvienojis ar darbu pie jauna ģimenes seriāla Bērnokrātija.
«Savu darbu abi vienmēr esam uztvēruši kā hobiju. Jau pirms kovida daudz laika pavadījām kopā, tērzējām par savām kinoidejām. Tāpēc arī šis jocīgais laiks lielas izmaiņas mūsu ikdienā neieviesa,» spriež Andris. «Ja gribam viens no otra atpūsties, ieejam katrs savā istabā,» smaidot piebilst Elza.
«Esam gan mazliet piedzīvojuši arī mājmācības šoku,» neslēpj režisors. Jaunākā meita Nora vēl iet bērnudārzā, bet Grieta mācās 7. klasē. «Tfu, tfu, tfu, bet bērnudārzam līdz šim ir izdevies noturēties. Pat brīnos, ka mums tā paveicies, bet lielāko daļu gada Noriņa to ir apmeklējusi. Grietai šis ir bijis sarežģītāks periods – kā jau visiem agrīnajiem tīņiem, kuriem komunikācija ar klasesbiedriem ir ārkārtīgi svarīga. Viņa šobrīd mācās 7. klasē, un mazdrusciņ mācībās esmu palīdzējis arī es. Manuprāt, skolēniem šobrīd ir par maz tiešsaistes stundu. Saprotu, tās ir nogurdinošas, tomēr bērniem ļoti vajadzīgs, lai skolotāji ar tām viņus iedvesmotu. Katram taču pienāk brīdis, kad nolaižas rokas,» teic režisors.
«Man šķiet, šis laiks lielā mērā mums visiem parāda to, cik iekšēji stabili esam. Par laimi, mēs ar Elzu jūtamies gana stabili. Cenšamies sevi rūdīt, lai būtu pēc iespējas mazāk atkarīgi no ārējiem faktoriem. Vīrusi bija un būs, tādēļ jāiemācās pielāgoties dzīvei ar tiem,» uzskata viņš.
Sieva sagādā romantisku pārsteigumu
To, ka Elza ir ne tikai lieliska aktrise, bet arī talantīga režisore, Andris pamanījis savās jubilejās. Sieva viņam regulāri organizējusi dzimšanas dienas ballītes. «Es pats parasti piemirstu par savām dzimšanas un vārda dienām, bet atrodas labais gariņš, kas par visu ir padomājis. Elza vienmēr
sarūpē kādu skaistu piedzīvojumu, iepriekš dodot vien mājienu – maigu kā pieneņu pūciņa,» stāsta Andris.
«Man patīk katru gadu vīram sagādāt kādu pārsteigumu. Tā kā šogad lielas svinības kopā ar draugiem nav iespējamas, nolēmu – uz dažām dienām mēs, divi vien, vienkārši pazudīsim no pilsētas,» saka viņa.
Pirms divām nedēļām Andris nosvinēja 43. dzimšanas dienu. «Es gan jūtos jaunāks. Ikreiz, kad man veikalā liek uzrādīt dokumentus, nopriecājos. Protams, nekad jau nevar zināt – patiešām izskatos tik jauns vai arī tā ir pārdevējas viegla koķetērija,» pasmaida jubilārs. Viņš atzīst – slaveno četrdesmitgadnieku krīzi vēl aizvien neesot piedzīvojis. «Visas nenotikušās krīzes ielieku savās filmās. Savā ziņā filma Nekas mūs nepaturēs arī bija par četrdesmitgadnieka krīzi radošas profesijas pārstāvim,» spriež Gauja.
Vaicāts, par kādām dāvanām dzimšanas dienā priecātos, režisors atbild: «Ja nopietni, tad patiesai laimei nekas daudz nav vajadzīgs. Patiesa laime nāk no iekšpuses.» Tāpat kā daudziem, viņam šobrīd pietrūkst vienīgi komunikācijas. «Daudzi šajā laikā nav satikuši savus vecākus, brāļus, māsas. Arī mana māsa dzīvo Vācijā, un es ļoti ceru, ka šovasar mēs tomēr varēsim satikties.»
Caur strīdiem uz zvaigznēm
Elzas režisētā filma Mamma vēl smaida stāsta par trim māsām, kuras mašīnas jumta bagāžniekā ved cauri Eiropai uz dzimteni savu mirušo māti. Māsu lomās ir aktrises Anta Aizupe, Baiba Broka un Daiga Kažociņa, bet izaicinājumu spēlēt māti pieņēmusi aktrise Lidija Pupure. «Filma bija Elzas ideja. Tā ir tapusi, iedvesmojoties no patiesiem notikumiem. Elzai šo gadījums savulaik izstāstīja labi pazīstami cilvēki. Kad viņa man vaicāja, vai es būtu gatavs ko tādu producēt, ar prieku piekritu,» atceras Andris.
«Modelis, kādā darbojāmies līdz šim – es biju aktrise, bet Andris – režisors –, protams, bija vienkāršāks. Tajā bija skaidrs, kurš ir noteicējs. Tagad ir citādāk, jo abi esam priekšnieki. Tad kuram pieder gala vārds? Līgumā tas laikam nav atrunāts,» smej Elza.
«Būt par producentu savas sievas filmai ir sarežģīti. Mums ir bijušas daudzas sarunas, un reizēm gadījies iedegties tā pamatīgāk, jo katram ir savs viedoklis. Tā kā pats esmu režisors, turklāt ar pieredzi, mans lielākais izaicinājums bija nebakstīt Elzu pārāk daudz, nerādīt ar pirkstu, kā būtu pareizi darīt,» vaļsirdīgs ir Andris.
«Ir bijuši strīdi, taču mēs vienmēr esam mācējuši nonākt līdz kopsaucējam. Andrim ir lieliskas komunikācijas spējas, viņš prot piesaistīt sponsorus,» vīru slavē Elza.
«Mazbudžeta spēlfilmai, kura izturēja konkursu un pērn saņēma ārkārtas finansējumu no Nacionālajā kino centra – 90 000 eiro –, ir izdevies iepeldēt lielākos ūdeņos. TV3 Group ir izteikusi interesi izplatīt mūsu filmu visā Baltijā,» palepojas Andris. Skatītāju vērtējumam Gauju projekts tiks nodots nākamā gada ziemā.
Labākā dāvana – sniegota ziema
Filmējot Elzas komēdiju, aizvadītas pagājušās ziemas 25 sniegotākās dienas. «Tajās dienās šur tur Latvijā plīvoja Somijas karogs, izraisot neizpratni vienā otrā mūsu tautietī,» atminas Andris. Filmā atainots trīs māsu ceļojums no Somijas vidienes cauri Igaunijai uz dzimto Vaivaru kapiem, taču pandēmija filmēšanas plānos ieviesusi korekcijas.
Ziemeļvalstu lokācijas nācies viltot – tās filmēja tepat Latvijā. «Mums paveicās ar kārtīgu ziemu. Mēs, kinošņiki, pēdējos gados jau bijām pārstājuši filmām plānot sniegotas ainavas, jo vienmēr pēkšņi uznāca atkusnis, un vairs nelīmējās kopā aina pie ainas. Šī būs viena no retajām absolūti baltajām filmām,» gandarīts ir Andris.
Aktrise par režisori
«Elzai ir kāda liela priekšrocība – atšķirībā no manis viņa ir bijusi kameras abās pusēs. Būdams režisors bez nopietnas aktiera pieredzes, es brīžiem mēdzu skaidrot un stāstīt aktieriem pārāk daudz. Elza skaidri zina, cik maz vai daudz jāpasaka, lai aktieri nepārbarotu ar lieku informāciju, bet dotu precīzu uzdevumu. Elza to izdara lakoniski,» sievu paslavē Andris. «Lai gan manās filmās Izlaiduma gadā un Nekas mūs neapturēs Elza bija aktrise, arī toreiz gan šajā ziņā, gan montāžas procesā viņa man ir ļoti daudz palīdzējusi.
Elza mani vienmēr ir balstījusi, stutējusi un iedvesmojusi.
Šis ir mūsu pirmais kopdarbs citādās lomās. Ceru, ka Elza no šīs mūsu sadarbības nebūs pārāk nogurusi,» teic viņš.
Vaicāts, vai pāris ies vēl tālāk un nākamajā Elzas filmā Andris uzņemsies arī aktiera darbu, viņš atsmej: «Tad tai jābūt komēdijai. Tā, filmējot Nekas mūs neapturēs, par mani teica Andris Keišs – tikai komēdijās! Un es nekad nesaku nekad.»
