Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ko zaudēt šķirtenei ap piecdesmit, kura beidzot saņēmusi drosmi atkal ar kādu iepazīties? Pilnīgi neko. Viņa reģistrējas Tinderī un iet uz randiņiem. Protams, te nav nekāda apsolījuma, – pat satiekot it kā normālu, sakarīgu vīrieti, reizēm saprotu: diemžēl ķīmijas nu nekādas! Kāds vēl otrais randiņš?! Kad pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem jau gribu no Tindera izdzēsties uz visiem laikiem, pēkšņi gadās tikšanās, pēc kuras nevaru vien sagaidīt, kad atkal Viņu redzēšu.
Un otrajā randiņā jau domāju – pie velna to kovidu, es šo vīrieti gribu! Galu galā es jau esmu vakcinējusies abas reizes, viņš – vienu. Ak, diez kurā randiņā skaitās pieklājīgi pārgulēt? Un vai tagad somiņā vienmēr līdzi jānēsā prezervatīvs, lai, nedod Dievs, brīdī, kad tas notiks, nesaķertu kādu seksuāli transmisīvo slimību? Ak šausmas, pat neatceros, kad pēdējo reizi prezervatīvu izmantoju! Kur lai patrenējas? Bet par ko es te vispār fantazēju – mēs pat bučojušies vēl neesam. Tomēr bučoties vismaz ir droši – no siekalām pavisam sliktās slimības saķert nevar, ja vien otrs akurāt neiekož lūpā. Ļaunākajā gadījumā varot dabūt tikai herpesu.
Ko lai saka – viens randiņš, otrs, skūpsti tik kaislīgi, vilkme nepārvarama, un TAS notika: absolūtā nekurienē un – ha-ha-ha! – vispār bez prezervatīva… Tiesa, vīrietis pēc tam pavaicāja – tu taču vairs nevari palikt stāvoklī? Nē, nevaru. Mūsu vecumā jāuzmanās tikai no es tē es. Seksuāli transmisīvajām slimībām jeb STS. Ak vai.
Nolaupīt visu romantiku?
Okey, var jau gudri teikt, ka prezervatīvu taču var nopirkt katrā benzīntankā, kāpēc riskēt ar savu veselību? Tāpat kā var sacīt: sieviete ar prezervatīvu somiņā – fui, tas ir tik vulgāri! Lai vīrietis par to parūpējas. Bet ja nu ne viens, ne otrs nav domājis, ka nevainīga pastaiga gar jūru šoreiz beigsies ar seksu?
Es uzskatu, ka vieglprātība reizēm dzīvi mēdz arī izdaiļot un savu reizi tāpēc varam arī noriskēt, nevis panikā izsaukties: «Šausmas, bet mums taču nav prezervatīva!» Un kāda gan vairs romantika, ja šādā brīdī sāksim precizēt, kad otrs ir pārbaudījis savu seksuālo veselību un vispār – ar cik daudzām sievietēm viņš pirms tam gulējis? Ļoti gribas ticēt arī tam, ka ar muguras smadzenēm taču jūtam, vai vīrietis ir uzticams vai tomēr viens baigais uzdzīvotājs. Kā mēdz atgādināt kāda mana draudzene – tev obligāti jāuzmanās, ja ielaidies ar narkomānu, taksistu, jūrnieku un tālbraucēju šoferi. Bet var jau būt, ka es ļoti smagi kļūdos… Tāpēc tomēr devos pie ginekoloģes Zanes Krastiņas.
Pieslēdzot racionālo domāšanu
Daktere Krastiņa bez nosodījuma komentē: «Ja tomēr nolem aizvērt acis un lēkt nezināmajā, tas ir, mīlēties ar jaunu partneri bez prezervatīva, tad pēc tam noteikti vajag uztaisīt analīzes, lai pārliecinātos, ka neko sliktu neesi saķērusi un mierīgi vari dzīvot tālāk. Mūsdienās to vienkārši un diskrēti ļauj izdarīt seksuāli transmisīvo infekciju analīžu panelis. To veic jebkurā komerclaboratorijā, kur tu ietu pārbaudīt, piemēram, savu dzelzs līmeni. Septiņu biežāko infekciju pārbaude maksā ap 40 eiro, deviņu – ap piecdesmit. Tu vari aiziet uz laboratoriju un kaut anonīmi nodot urīnu analīzēm. Rezultāti būs pēc trim dienām. Ja viss kārtībā – lieliski! Ja ne, plus varbūt tev būs parādījušās arī kādas sūdzības (nieze, nejauki izdalījumi no maksts…), tu ar analīžu rezultātiem bez kautrēšanās dosies pie ārsta.
Mūsdienās neviens ginekologs tevi nerās un nemoralizēs.»
Vēl viens zelta vērts ieteikums no dakteres Krastiņas. Pēc mīlēšanās (gan ar jaunu mīļāko, gan senu vīru) vienmēr ir jāiet pačurāt – gan tev, gan vīrietim –, jo tā sauktais medus mēneša uretrīts jeb urīnizvadkanāla iekaisums ir ļoti izplatīts abiem dzimumiem. Čurājot baktērijas no urīnizvadkalanāla izskalojas, un tev vismaz nebūs jāuztraucas par urīnceļu iekaisumu. Ja sekss ir bijis trakoti vētrains, profilaksei vērts pat iedzert vienu nitrofurantoīna (tas ir medikamenta ķīmiskais nosaukums, uz kastītes būs rakstīts, piemēram, Furadonīns vai Uvamin retard) tableti. Tās ir zāles urīnceļu infekciju novēršanai.
Kur slēpjas briesmas?
Skaidrs, ka pieaugušā vecumā mums katram ir seksuālo attiecību vēsture – gan man, gan manam jaunajam mīļākajam. Neizliksimies, protams, manā gultā ir bijuši arī citi vīrieši, un viņa – sievietes. Un, ja tā pavisam godīgi, neviens no mums nekad nevar būt drošs, ka kāds no iepriekšējiem partneriem, pašam nezinot, nav uzdāvinājis tev kādu infekciju.
Zane Krastiņa to papildna ar faktiem: «Turklāt statistika saistībā ar STS runā tikai par vīriešiem vecumā līdz 45 gadiem. Kad Lielbritānijā izpētīja, kas notiek ar vīriešiem vecuma grupā no 45 līdz 65 gadiem, atklājās, ka starp viņiem, piemēram, hlamīdijas sastopamība ir 170 reizes augstāka nekā jauniešu vidū! Daiga, nekrīti ģībonī. Protams, viens nedrošs gadījums, pat ja viņam bija hlamīdijas, vēl nenozīmē, ka tu arī noteikti saslimsi. Šajā krievu ruletē daudz ko izšķir tava imunitāte. Bet pārbaudies gan.»
Sliktākie no sliktajiem
Hlamīdijas ir viena no STS, kas līdz pat 40 procentiem gadījumu var noritēt vispār bez simptomiem. Tas nozīmē, ka gan vīrietis, gan sieviete var nezināt, ka ir ar šo infekciju saskārušies. Pat ja parādās viegls uretrīts, sāpes čurājot jeb, kā dakteri saka, dizūrija, cilvēks nodomā – ak tu Dievs, kas nu tāāāds mūsu vecumā var būt? Iedzer kādu ibumetīnu, paēd dzērvenītes, sāpīgā čurāšana pāriet, un cilvēks nomierinās.
Bet hlamīdijas var saķert jebkurā vecumā. Protams, pusmūžā vairs nav jāuztraucas par neauglību, ko izraisa šī infekcija, taču neārstēta hlamīdiju infekcija cilvēkam ar omega 3 deficītu var izraisīt artrītu. Tad sāk sāpēt locītavas, un tu brīnies – no kurienes man tas?! Reizēm pat vairs nevar atrast primāro aģentu – locītavās ir jau palaists tāds kā autoimūnā iekaisuma mehānisms. Līdz ar to hlamīdija tomēr ir nejauka baktērija, ar to nevajadzētu dzīvot.
Ureaplazma dažkārt var pati no sevis savairoties līdzīgi kā kandidoze jeb piena sēne, kas liek par sevi manīt brīžos, kad mums ir liels stress, esam pārgurušas vai pazemināta ir mūsu imunitāte. Tomēr, ja pēc neaizsargāta dzimumakta parādās daudz izdalījumu ar nepatīkamu aromātu, čurājot ir sāpīga, dedzinoša sajūta, ieteicams doties pie ginekologa. Saņemot antibiotikas, visa nepatīkamā situācija sakārtojas un uzlabojas. Visbiežāk pie vainas būs vīrietis, kuram ar higiēnu ir, teiksim tā, – ne pārāk spoži… Ideālajā variantā vīrietim, kuram rūp sievietes veselība, pirms dzimumakta noteikti vienmēr būtu jānomazgājas.
HIV un sifiliss – šīs slimības diemžēl neviens nav atcēlis, un tieši to dēļ prezervatīvs būtu jālieto obligāti, obligāti. Pirmkārt, kā tu vari būt patiešām droša, ka vakar tavs internetā satiktais vīrietis, skumju mākts, nav izmantojis prostitūtas pakalpojumus? Šīs profesijas pārstāves – gribam mēs to vai ne – STS izplata biežāk. Otrkārt, ja vēl necik sen HIV izplatības pamatvirziens bija homoseksuāli sakari, tad nu jau pēdējos piecpadsmit gadus tā vairs nav taisnība. HIV šobrīd primāri izplatās heteroseksuālās attiecībā, tātad starp vīrieti un sievieti. Turklāt nepiemirsti, pat ja viņi tev to nestāsta, vīrieši mēdz būt arī biseksuāli. Līdz ar to arī izplatības risks kļūst arvien lielāks.
HIV un sifilisu var pārbaudīt, nododot asins analīzes, tam nevajag pat ģimenes ārsta nosūtījumu. Turklāt to tiešām var izdarīt absolūti anonīmi un konfidenciāli. Savai dzīvesvietai tuvāko adresi, kur droši nodot asins paraugu HIV, sifilisa, hepatītu B un C eksprestestus atradīsi Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā spkc.gov.lv, sekojot taciņai: Sākums – Iedzīvotājiem – HIV profilakses punkti.
Tikai ņem vērā, ka analīzes nav vērts nodot nākamajā dienā pēc seksa bez prezervatīva. HIV testu ieteicams veikt agrākais 6–12 nedēļas pēc dzimumakta. Tikai pēc 12 nedēļām negatīvs testa rezultāts nozīmē, ka nav notikusi inficēšanās ar HIV. Savukārt sifilisu analīzes uzrādīs trešajā, ceturtajā nedēļā pēc inficēšanās. B hepatītu – pēc mēneša. C hepatīts ir viltīgs, tā inkubācijas periods ilgst pat līdz trim mēnešiem.
Parunājiet par to
Neizliksimies, mums, sievietēm, seksu gribas tikpat ļoti kā vīriešiem. Bet atšķirībā no viņiem mums tomēr vispirms vajag sarunas un emocionālo kontaktu. Iespējams, vīrietis ātrāk grib izjust fizisko baudu, tomēr, satiekoties internetā, – nu cik ilgi jūs sarakstīsieties un cik ilgi pa mežiņu vai jūrmalu staigāsiet? Ja diviem cilvēkiem šķiet, ka starp viņiem veidojas attiecības, varbūt var laikus ieminēties… par analīzēm. Varbūt ne gari, sīkumos un tēlaini, bet tīri lietišķi: «Klau, es uztaisīju analīzes, man viss kārtībā, varbūt tu arī varētu…»
Tas foršais, kārtīgais un izskatīgais vīrietis var pat nenojaust, ka tā foršā, simpātiskā sieviete, kas viņam bija pirms tevis, arī nenojauš, ka viņai ir hlamīdijas vai HIV…
Un kur vēl tie stāsti, ka tie, kas ar savu slimību jūtas sāpināti, speciāli staigā apkārt un inficē citus… Brrr!
Un, ja vīrietis izrādās tāds, kādu mēs, izglītotas sievietes, gribētu satikt, visticamāk, viņš sapratīs mūsu bažas. Savukārt, ja ar viņu par analīzēm un veselību nevar runāt, ja viņš uzreiz uzcepas un jautā: «Kas tu domā, es tāds un tāds?» Uzmanies – tur jau slēpjas briesmas. Visbiežāk cilvēki uzmet lūpu par to, ko viņi dara, nevis nedara. Starp citu – tā tiešām arī ir, ka vīriešiem, meklējot draudzeni, mūža otrajā pusē ļoti bieži galvenais, lai sieviete nepaliek stāvoklī, bet par STS viņi šajā vecumā bieži vispār pat neaizdomājas. To nu gan atceries! Tāpēc parūpējies par sevi pati, un prezervatīvu tomēr ieliec somiņā gan.
