Psihologi rosina ģimeņu atbalsta politikā ņemt vērā zinātni, nevis reliģiskās pārliecības

Jēdziens “ģimene” ir sociāls konstrukts, ko nosaka attiecīgajā  kultūrā pastāvošie pieņēmumi par to, kas tad ir vai nav ģimene. Laika gaitā mainījušās ģimenes formas, un būtu svarīgi, ka šie pieņēmumi mainītos ne tikai starp tiem cilvēkiem, kuri pārstāv šīs ģimenes un pārus, bet arī plašāk – sabiedrībā un arī likumos. 

Reliģisku organizāciju diskusijām nevajadzētu ietekmēt likumdošanu, lemjot par viendzimuma vecāku un bērnu tiesībām, kā arī par citiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar ģimeni (abortu atļaušana vai aizliegšana, kopdzīves formas un citiem). Pieņemot vai mainot likumus, veidojot vadlīnijas speciālistiem, ir saprotams, ja pie sarunu galda kopā diskutē jomas profesionāļi, taču nevajadzētu būt situācijai, kad eksperti tiek aizstāti ar viedokļu līderiem, vai citas jomas pārzinātājiem, kuriem diemžēl attiecīgajā jomā nav profesionālas izglītības vai zināšanu. Pārliecība vai autoritāte vien nepadara par ekspertu. Lai to labāk paskaidrotu – arī valdība lemj par rīcību Covid – 19 pandēmijas ierobežošanai, konsultējoties ar nozares ekspertiem, nevis ar reliģisko kopienu pārstāvjiem. 

21. gadsimtā ierasts, ka bērnu audzināšanā ņemam vērā psiholoģijas zinātnes atziņas. Tieši pētījumu rezultātu un teorētisko atziņu dēļ mūsu dzīve ikdienā mainījusies uz labo pusi. Piemēram, dzemdībās var piedalīties partneris vai arī mazi bērni slimnīcā var būt kopā ar mammu vai tēti. Tāpat fizisks sods vai emocionāla pazemošana vairs nav  “normāla bērnu audzināšanas metode” kā tas bija gadsimtiem ilgi, bet ir atzīta par vardarbību un ir sodāma ar likumu.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Šīs nu jau par pašsaprotamām kļuvušās lietas daudzviet pasaulē ieviestas tieši psiholoģijas zinātnes atziņu dēļ. 

Vienlaikus tas nenozīmē, ka psiholoģijas zinātne nostājas pret kristīgajām vērtībām – tās ir svarīgi orientieri, godājamas un cienījamas un patiešām mēdz būt stabilas laika gaitā. Taču zinātnes atklājumi soli pa solim palīdz izskaidrot arī to, kādēļ agrāk pasaule skaidrota tikai vienā noteiktā veidā – ar tā laika zināšanām. 

Ziemassvētki un gadumija tradicionāli ir laiks, kad sabiedrībā tiek aktualizēts jautājums par ģimeni, tās būtību, nozīmi un vērtībām. Tāpat tiek plaši diskutēts par to, kā palīdzēt tām ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās un kurās tiek pārkāptas dažādas cilvēktiesību normas (vardarbība ģimenē, nepietiekama aprūpe un citas). Šajā laikā sabiedrība tiek mudināta domāt par kristīgajām vērtībām, un var rasties maldīgs priekšstats par to, ka ar tām var izskaidrot visus pasaulē notiekošos procesus un rast vienīgo “pareizo” veidu, kas ir ģimene. Tas var veicināt vienkāršotu skaidrojumu komplicētiem jautājumiem.  Tāpēc ir svarīgi skaidri nodalīt tās jomas, kurās dominē reliģija un kurās – zinātne.

Reliģija joprojām ir svarīgs garīgais balsts daudziem indivīdiem un kopienām, un tās iedibinātās morālās vērtības un tradīcijas ir vērā ņemamas cauri gadsimtiem. Tomēr 21.gadsimtā izpratnē par bērnu attīstību un ģimeņu veidiem, problēmām un to risinājumiem būtu jāņem vērā psiholoģijas zinātnes atziņas, nevis tikai reliģiskas pārliecības. Vērtības mums katram var būt atšķirīgas, taču laba, patiesa, objektīva zinātne ideālajā gadījumā ir bezkaislīga.

Zinātnieki nodarbojas ar nemitīgu esošās situācijas izpēti, analīzi, rezultātu apkopošanu un to nemitīgu pārbaudīšanu.  Zinātnes izpratne par kādu konkrētu jautājumu attīstās ļoti pamazām. Tāpēc vairumā gadījumu zinātne netiecas sniegt vienu vienīgu absolūti “pareizu” atbildi, jo mūsu zināšanas nemitīgi papildinās. Zinātnes atbildes uz mūsdienu sabiedrībai svarīgiem jautājumiem nav balstītas gadsimtiem pārbaudītās patiesībās, kuras nemainās, bet uz secīgiem atklājumiem un teorijām, kas savā veidā atspoguļo sabiedrības attīstību un ļauj izprast to. 

Katrs, kas dzīvo mūsdienās, zina, ka realitāte ģimenēs pēdējās desmitgadēs ir mainījusies gan Latvijā, gan lielā daļā pasaules kopumā. Salīdzinot ar laiku pirms simts gadiem, šīs pārmaiņas ir būtiskas.

Tikai dažas no tām – sieviete, kura ir stāvoklī, neesot laulībā, nav “grēciniece”; bērniem, kuri dzimuši neprecētiem vecākiem, ir tādas pašas tiesības kā laulībā dzimušiem; laulību var šķirt, un bijušie partneri var veidot jaunas ģimenes.

Ir bērni, kuri aug audžuģimenēs vai ir adoptēti, pāri arvien biežāk veido divi indivīdi no atšķirīgām kultūrām vai reliģiskajām pārliecībām un dažkārt pārī ir divi viena dzimuma cilvēki.

Pāriem, kuri ir neauglīgi, ir iespēja radīt bērnu mākslīgās apaugļošanas ceļā, un sievietēm nav jāveic nelegāls aborts, ja grūtniecību kādu iemeslu dēļ nav iespējams saglabāt. Un arī viendzimuma pāri audzina bērnus. Tomēr šīs pārmaiņas nav mainījušas vienu – cilvēki vēlas būt laimīgi, lai kādā ģimenes modelī viņi dzīvotu. Tāpēc ir  svarīgi, ka šie dažādie ģimenes modeļi tiek akceptēti, nevis aizliegti vai nosodīti. Tas ir svarīgi bērniem, lai viņi būtu vidē, kurā tas ģimenes modelis, kurā viņi aug, tiek atzīts, nevis diskriminēts (ar atrunu, ka bērni saņem vecāku mīlestību, fizisko un emocionālo aprūpi). 

Tādēļ likumdošanas procesā nedrīkstētu ņemt vērā tikai vērtības, ar kurām it kā var izskaidrot visu pasaulē notiekošo, jo vērtības nemaina zinātnes atklājumus. Tāpat  izvēloties akceptēt tikai tos zinātnes atklājumus, kas saskan ar mūsu vērtībām, būtībā radām pseidozinātni.

Iniciatīva Psihologi par tiesiskumu bērnu un ģimeņu aizstāvībai ir izveidota, lai iestātos par visām Latvijas ģimenēm visdažādākajās to formās. Psihologu iniciatīva uzsver zinātnē balstītu lēmumu nozīmi politikā, īpaši jautājumos par bērnu un ģimeņu labklājību.

4.decembrī psihologu iniciatīva nosūtīja atklātu vēstuli Saeimai un Latvijas sabiedrībai ar aicinājumu Saeimai respektēt viendzimuma partneru bērnu labākās intereses, iedzīvinot likumos Satversmes tiesas 12. novembra spriedumu par nepilnībām Darba likumā un veicot izmaiņas citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu līdzvērtīgus tiesiskos apstākļus ikvienam Latvijas bērnam un ģimenei. Aicinājumu parakstīja 60 psihologu, tostarp augstskolu mācībspēki un psiholoģijas zinātnieki.