Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rotaļas ir nozīmīgs process ne tikai bērnu izklaidēšanā, bet arī attīstīšanā un izglītošanā. Rotaļlietu ražotāja LEGO pētījums atklāj, ka 83% bērnu jaunas prasmes un zināšanas vislabāk apgūst tieši spēlēšanās procesā un 95% no aptaujātajiem vecākiem vēlētos, lai spēlēšanās kā mācību metode tiktu vairāk integrēta arī skolu izglītības programmās. Tāpat lielākā daļa (86%) bērnu un vecāku atzīst, ka kopējas rotaļas palīdz atslābināties no dienā uzkrātā stresa. Diemžēl vairāk nekā puse (61%) vecāku atklāj, ka nespēj pilnvērtīgi veltīt laiku bērniem un novēršas, lai atbildētu uz e-pastiem, apskatītu jaunumus sociālajos tīklos, tīrītu māju vai gatavotu maltītes.
Kā min psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte, mūsdienu steiga ierauj ģimeni virpulī, un it kā pavisam vienkāršas lietas, kas ir nepieciešamas bērna veiksmīgai attīstītībai, tiek aizmirstas un nepietiekami novērtētas: “Bērna veiksmīgai attiecībai ārkārtīgi nepieciešama saikne ar vecākiem un spēlēšanās.
Lai cilvēka smadzenes nobriestu, tām ir vajadzīgs otrs cilvēks, ar ko būt kontaktā, un tām vajag spēli – rotaļāšanos.
Spēlēšanās ietver visu maņu izmantošanu – pat spēlējoties ar visparastāko rotaļlietu, bērns izmanto redzi, tausti, savu ķermeni un arī dzirdi. Ja viņš domā, ko ar to iesākt un kā ar to darboties, tiek iesaistīta domāšana, atmiņa, uzmanība. Bērns piedzīvo arī emocijas – prieku, vilšanos, izdošanos, dusmas.
Ja rotaļās iesaistās vecāks, ir jāsāk komunicēt – ir jāmācās sarunāties, dalīties, gaidīt savu kārtu un meklēt kompromisus – tas ir pamatā labām komunikācijas prasmēm, kas mūsdienās nereti tiek vērtētas pat augstāk kā akadēmiskās zināšanas. Ja bērns spēlējoties spēj pieslēgt iztēli, tiek attīstīts arī radošums un spēja fantazēt, kas ir nepieciešamas, lai attīstītos loģiskā domāšana.”
Bernāte uzsver, ka brīdī, kad vecāki spēlējas kopā ar bērniem, tiek radītas neaizvietojamas ģimenes savstarpējās saiknes: “Vecākiem kopīgas spēlēšanās laikā ir iespēja sekot bērnam, tādējādi iepazīstot viņu daudz savādāk, nekā runājot pat ikdienas lietām jeb dodot norādījumus.
Tāpat tas palīdz bērnam justies vērtīgam un novērtētam, jo viņš pa īstam piedzīvo attiecības un vecāks savus vārdus apstiprina ar darbiem.
Piemēram, “Tu man esi svarīgs” ir grūti pierādāmi vārdi, ja es nevaru atrast laiku, lai darītu kopā ar tevi to, kas tev ir svarīgs un sagādā prieku. Līdzīgi kā sakām ‘’Es tevi mīlu’’, bet mēs bērnam vai otram cilvēkam, neskatāmies acīs, neapskaujam vai nenoglāstām. Bērnu valoda ir spēlēšanās, rotaļāšanās un, lai mēs varētu no viņiem ko prasīt, mums ir jāsniedz daudz atbalsta un mīlestības. Viens no labākajiem veidiem, kā to darīt, ir spēlēties kopā ar viņiem.”
Lai apskatītu, kādu ietekmi uz ģimeni sniedz stundu ilga, netraucēta spēlēšanās, LEGO aicināja Kalniņu–Ūseļu ģimeni no Rīgas, kuri audzina divus dēlus, piedalīties eksperimentā un stundu no savas brīvdienas veltīt tikai laika pavadīšanai ar bērniem, neizmantojot viedierīces un nepārslēdzoties uz citiem darbiem.
Pēc eksperimenta ģimene atzina, ka šīs stundas laikā bērni padalījās ar lietām, ar kurām, iespējams, nepadalītos citā situācijā.
“Varbūt citkārt mēs paralēli darītu mājas darbus, bet bija ļoti labi visiem četriem kopā un pavisam citā ritmā, mierā, padarboties. Mūsu galvenā atziņa – nav tik sarežģīti atrast laiku, kuru netraucēti pavadīt kopā, galvenais ik pa brīdim to atcerēties, jo ikdienas steigā piemirst ir ļoti viegli. Arī mums kā vecākiem, kopīgi spēlējoties, ir mazāki sirdsapziņas pārmetumi par to, ka nepietiekami veltam laiku bērniem,” atzina vecāki.
