Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem steidzamajiem darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt.
Konsultē kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe.
Prokrastināciju maldīgi mēdz dēvēt par slinkuma pazīmi, kamēr jaunākie psiholoģijas pētījumi apgalvo, ka problēma saistīta ar cilvēka spēju pārvaldīt un kontrolēt savas emocijas. “Visbiežāk prokrastinācija tiek izmantota, lai ātri atbrīvotos no stresa un negatīvajām emocijām, ko rada domas par konkrētā uzdevuma veikšanu, vienalga tā būtu sporta nodarbība vai steidzama vizīte pie ārsta. Ja arī īstermiņā iespējams justies labāk, tad ilgtermiņā šāda uzvedība var kaitēt veselībai, veicinot zemu pašvērtējumu, mūžīgu vainas apziņu, paaugstinātu stresu, kas savukārt palielina risku iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās,” stāsta Agnese Orupe.
Tāpat viņa skaidro, ka neatkarīgi no tā, vai tie ir centieni izvairīties no netīro trauku pilnas izlietnes vai svarīga lēmuma pieņemšanas, pārlieku ilga vilcināšanās pat vienkāršu uzdevumu var pārvērst par teju neiespējamo misiju.
Uz motivāciju vien paļauties nevar
Cilvēki nereti uzskata, ka galvenais svarīgu uzdevumu veikšanā ir motivācija un gribasspēks. Dzīvē gan tie vairāk kalpo kā attaisnojumi darbu atlikšanai līdz brīdim, kad radīsies vēlēšanās to izdarīt.
Tā vietā, lai paļautos uz motivāciju, ieteicams ignorēt nepatīkamos uzdevuma aspektus, uzskatot to vienkārši par būtisku sava mērķa sasniegšanas daļu.
“Ja esat nolēmis veikt uzdevumu šodien, tad vienkārši izdariet to. Motivāciju var salīdzināt ar liesmu, kura degs tikai pēc tam, kad sāksiet darīt, un augs tikai ar gandarījumu un progresu,” iesaka speciāliste.
Lai ātrāk sāktu uzdevumu, tā darīšana jāpadara iespējami vienkāršāka. Piemēram, ēdnīcās augļi tiek novietoti pieejamākā vietā kā našķi, tādējādi veicinot cilvēkus ēst veselīgāk. To pašu var ieviest arī savā ikdienā. Ja esat ieplānojis no rīta doties skriet, tad halāta vietā izvēlieties uzreiz apģērbties sporta tērpā. Savukārt, ja darbu izpildi traucē nespēja pretoties sociālajiem tīkliem, ieteicams ne tikai izslēgt ekrāna paziņojumus, bet izlogoties no tiem pavisam.
Prokrastinācija rada intensīvu emocionālo spriedzi, kas apgrūtina cilvēka koncentrēšanās spējas un ievērojami samazina produktivitāti. “Prokrastināciju var novērst ar dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem, taču produktivitātes uzlabošanas pirmais nosacījums ir veselīgs dzīvesveids – pietiekams un kvalitatīvs miegs, sabalansēta ēdienkarte un fiziskās aktivitātes, noteikti arī pastaigas svaigā gaisā. Papildus stresa pārvarēšanai un koncentrēšanās spēju paaugstināšanai var palīdzēt magnijs un B grupas vitamīni, kā arī Omega 3 nepiesātinātās taukskābes,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Ar pozitīvu, taču reālistisku skatu
Lielākā daļa cilvēku, kuri regulāri atliek uzdevumus uz vēlāku, optimistiski tic, ka nākotnē būs vairāk laika un enerģijas. Realitātē gan notiek pretējais – darbu kaudze un vainas apziņa turpina krāties.
Lai izvairītos no sarūgtinājuma un vēl biežākas darbu kavēšanas, ir jāpārstāj iedomāties nereālas nākotnes versijas.
“Tā vietā iztēlojieties sevi pēc nedēļas – vai nu ar uzdevumu, kas joprojām nepabeigts, vai tomēr ar atvieglojumu un gandarījumu, ka tas ir paveikts,” padomu sniedz terapeite Agnese Orupe.
“Tā saucamā laimes hormona serotonīna izdalīšanos veicina darbības, kas uzlabo pašapziņu, savukārt labi padarīta darba sajūta veicina dopamīna izdalīšanos. Abu laimes hormonu ietekmē uzlabosies garastāvoklis, cilvēks būs apmierinātāks, dzīvespriecīgāks un smaidīgāks,” papildina farmaceite.
Prokrastinācijas pētnieki iesaka pārlieku nekoncentrēties uz gala rezultātu, bet gan meklēt pozitīvo uzdevuma izpildes procesā, piemēram, ko jaunu un interesantu es iemācīšos? Turklāt, uzsākot darbu, ātri vien izjutīsiet atvieglojumu un vēlmi turpināt iesākto.
