Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viedokļi un skaidrojumi atšķiras. Pirtnieks un psihoterapeits Juris Batņa dziedināšanu pirtī, izmantojot izmainītos apziņas stāvokļus, sācis attīstīt kā latvisko psihoterapiju.
«Nevaru piekrist, ka transu dēvē par sašaurinātu apziņas stāvokli, kā to apgalvo pētnieki, kuri pārstāv materiālistisko pasaules uzskatu. Sliecos domāt, ka mēs vienlaikus dzīvojam gan materiālajā, gan garīgajā pasaulē, savu pasaules uzskatu dēvēju par objektīvo ideālismu, kura izpētes objekti ir arī subjektīvās pieredzes, ne tikai objektīvi izmērāmie lielumi. Esmu aizrāvies pieredžu pētīšanu latviskā pirts rituāla laikā. Pirtī cilvēks patiešām nonāk izmainītā apziņas stāvoklī jeb transā, bet tad viņa apziņa tieši paplašinās, viņš spēj uztvert daudz vairāk nekā ikdienišķā stāvoklī, spēj nonākt kontaktā ar nemateriālo pasauli, ar Visumu.
Transā katram ir iespēja atgūt spēkus, piešķirt dzīvei jēgu, sajūtot un ieraugot, ka eksistē arī garīgā pasaule.
Citi lasa
Pēc jaunāko pētījumu datiem ikdienišķā dzīves situācijā racionālais prāts spēj apzināties vien pāris procentu no psihes satura. Tas ir tāpat kā četristabu dzīvoklī apdzīvot mazu stūrīti, kaut arī pieder viss plašums. Bet tajās trijās istabās, kurās ikdienā netiec iekšā, glabājas iekšējās spēka rezerves, radošums. Cilvēki sen to ir apzinājušies un meklējuši veidus, kā sevi dziedināt, tiekot klāt savām garīgā spēka rezervēm un arī nonākot citā pasaulē, kur ir viegli, kamēr materiālajā pasaulē klājas nepanesami grūti. Latviešiem dziedināšana kopš seniem laikiem notikusi pirtīs. Tā ir īpaši organizēta vide, kas palīdz tikt īpašajā transa stāvoklī, kuru var saukt arī par nonākšanu debesīs.
Ne vienmēr gan tur izdodas nonākt. Un ne vienmēr cilvēks jūtas labi, nonākot transā, jo tur, tajās trijās istabās, kurām ikdienā netiekam klāt, glabājas arī pārdzīvojumi, kurus negribas atcerēties. Tiekot vēl dziļākā transa stāvoklī un izejot ārpus sava ķermeņa, iespējams piedzīvot pavisam citādu pieredzi – savas iepriekšējās dzīves. Man kā psihiatram un psihoterapeitam pagaidām nav noteiktas attieksmes pret to, ko tieši cilvēki tad redz. Bet, tā kā pats esmu nonācis absolūti precīzos redzes pārdzīvojumos par savām iepriekšējām dzīvēm, vairs nevaru apgalvot, ka tās neeksistē.
Cilvēks var nevēlēties nonākt dziļā transā, tomēr latviskais pirts rituāls ir tā organizēts, ka tas var gadīties. Tāpēc ir labi, ja kāds palīdz saprast, kas notiek transā. Piedzīvot pirts transu var, ejot savu ceļu, veicot rituālus kopā ar tuvākajiem cilvēkiem vai vienatnē. Tā ir vēršanās pie sava iekšējā dziednieka, un uzskatu, ka patiešām ir labi dziedināties pašam, nevis kļūt atkarīgam no hipnotizētāja vai garīgā skolotāja. Bet, kā pašam ar sevi pirtī strādāt, labāk pamācīties no kāda pieredzējuša pirtnieka, kas ir tikai starpnieks starp Dievu un pirtī gājēju. Sākumā transa pārdzīvojumos visiem klājas tāpat kā iesācējam vīna baudīšanas laikā – novērtēt tos izdodas tikai kategorijās: patīk vai nepatīk.
Vēlāk iespējams transa stāvokļus izgaršot niansēti, sajust pēcgaršu. Savu transa stāvokļu vadīšanu gan nevajadzētu sākt apgūt pirmajā pirts reizē, jo vispirms ir jāiemācās atpazīt savas neierastās ķermeniskās sajūtas, kad atslābst muskuļi, pazūd citas stresa reakcijas. Sākt cilvēkam stāstīt par pirts transu, kamēr viņš nav piedzīvojis latvisko pirts rituālu, ir tāpat kā skaidrot kādam, ko nozīmē mīlēšanās, kamēr viņš to nav mēģinājis.
Arī ejot pirtī bez nolūka sevi dziedināt transā, cilvēks jūt, ka no pirtī iešanas viņam ir jēga, jo kļūst labāk. Ja viņš bijis dusmīgs, pēc pirts ir mierīgs, var izgulēties ar domu – rīts gudrāks par vakaru. Tomēr latviskajā pirtī katra cilvēka enerģētiskās lūkas atveras vaļā, lai uztvertu vibrācijas no Visuma. Ja iemācāmies, kā tās uztvert, šo enerģiju savā dzīvē varam izmantot daudz efektīvāk.»
