Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
26
-
2
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Bijusī sieva
Tas nebija tavs bērnības un jaunības sapnis – kļūt par bijušo sievu. Izšķirties un vārdam sieva iegūt neglīto lokomotīvi pirmā. Sēdēt notāra kabinetā ar bālu seju un trīcošiem pirkstiem parakstīt šķiršanās dokumentus. Mierināt bērnus ar neveikliem meliem, ka tētis ir pārāk aizņemts darbā un tādēļ nenāk mājās. Jā, melot nav labi. Bet reizēm tā ir vienīgā iespēja izdzīvot sagrautā pasaulē. Bezmiega naktīs tu pārcilā prātā to, kā jūs sagājāt kopā. Varbūt jūs bijāt ļoti iemīlējušies un kā divi filmu varoņi gājāt pretim saullēktam, rokās sadevušies un pārliecināti, ka būsiet kopā līdz mūža galam. Varbūt tev bija pāri trīsdesmit, un tu iemīlējies tādēļ, ka ļoti to gribēji, jo steidzies nodibināt ģimeni. Tu zināji, ka kavē, lai gan tev neviens to skaļi neteica.
Tomēr neviena sieviete neprecas ar domu, ka izšķirsies.
Neviena neprecas ar domu, ka nemīl šo vīrieti. Visas precas ar pārliecību vai vismaz cerību, ka tas būs ilgi un laimīgi. Īpaši, ja vīrieša vārdi, darbi un izturēšanās liecina par to, ka ir tevi pa īstam izvēlējies. Viņš rūpējas par tevi, iekāro tevi, plāno nākotni ar tevi. Metas uz viena ceļgala un sola visu pasauli, jo jūs viens otram tajā brīdī esat pasaule. Jūs apprecaties, dzīvojat, strādājat, ceļojat, priecājaties, pakašķējaties. Tu viņu mīli. Piedzimst bērns vai vairāki bērni. Tu viņu joprojām mīli. Jums ir kopīga gulta, ikdienas rūpes un nogurušas sarunas vannasistabā ar zobupastu mutē. Jo tieši tāda ir laulība – bez nemitīgiem saullēktiem un sajūsmas trīsām.
Tā ir kopābūšana tādiem, kādi esat. Bet notiek neparedzamais. Dzīve sāk irt un jukt pa vīlēm. Nogurums, stress, neizrunātas problēmas, sakrāti aizvainojumiņi, finansiālas vai emocionālas krīzes, attālināšanās, neuzticība. Šī ir tava pirmā laulība, un tu nezini, kā dzīvot ir pareizi, tev nav tās sasodītās receptes. Pirmā laulība katru dienu ir eksperiments! Varbūt tu ķer un grāb aiz katra glābšanas salmiņa, bet kuģis noiet dibenā.
Tu esi šķīrusies. Tava dzīve ir avarējusi.
Radi un draugi grib tevi uzmundrināt. «Varbūt kaut ko vēl var labot. Vai tad tiešām jāšķiras? Paej taču solīti pretim, esi prātīga! Nu ko tu viņam tādu nevari piedot? Nopurinies un dzīvo tālāk! Kur tu dabūsi labāku?» Vēlāk viņi tevi sāk žēlot. Izturas kā pret vēža slimnieci ar bezcerīgu diagnozi. Saudzējoši saņem tavas rokas savās plaukstās, saka – ja vajag palīdzību, mēs tevi atbalstīsim. Tu arī, gods godam, tiešām jūties slima. Sabrukusi, noraudājusies, pārbijusies. Bērnu un savas mammas priekšā savāc seju, bet, vienatnē raudot, kod spilvenā un aizsmēķē pirmo cigareti mūžā. Pats ļaunākais – tu vaino sevi. Sievietēm ir iedzimta tieksme sevi vainot: «Šausmas, ko es tādu izdarīju? Kāpēc viņš aizgāja? Kāpēc nebiju gana laba? Kādas bija manas kļūdas? Kādēļ viņš mani pārstāja mīlēt?»
Vēl radi un draugi tevi brīdina, ka drīz viņam būs cita. Vīrieši atgūstas ātri, viņi saka. Tu netici.
Tev šķiet, ka viņam sāpēja tikpat ļoti. Jūsu saites taču vēl asiņo. Un tomēr – viņam ir cita. Reizēm tūliņ, jo viņas dēļ viņš ir aizgājis. Reizēm pēc pāris mēnešiem. Viņas seja it kā starp citu parādās bijušā vīra Facebook laika līnijā. Kopīgo draugu klusie telefoni piesardzīgi un aplinkus tevi brīdina par viņas eksistenci. Tavi bērni, kas vēl nav sapratuši, kādēļ tētis vairs nedzīvo kopā ar mammu, pēkšņi paziņo, ka bijuši uz zoodārzu ar tēti un viņa draudzeni un viņa nopirkusi katram pa pāva spalvai, un draudzene ir tik jauka! Viņai ir ļoti skaisti mati, un, iedomājies, mammu, viņa šovasar ir lēkusi ar gumiju no tilta! Tu gandrīz fiziski jūti, kā zobens iziet caur sirdi un mute pildās asinīm. Tavam bijušajam klājas kolosāli. Viņam nav žēl un nesāp. Viņam jau ir cita, ar skaistiem matiem.
Vai tiešām vīrieši atgūstas ātrāk? Viņi labāk prot iet tālāk? Tavs psihoterapeits arī stāsta, ka jāiet tālāk.
Jāpiedod, jāliek punkts, jāsāk jauna dzīves lappuse un jāļaujas tām iespējām, ko sniedz šķirtas sievietes brīvība. Kādēļ tiek uzstatīts, ka iešana tālāk nozīmē jaunas attiecības? Kādēļ tu, kas vairākus gadus lēnām vāc kopā sirds pārpalikumus, audzini bērnus, strādā, veido jaunu ikdienu, atrodi jaunus hobijus un pavadi laiku ar draugiem, neskaities tikusi tālāk? Bet bijušais vīrs, kurš bildinājis savu jauno mīlestību, tur gan ir ticis?
Tā var nebūt pirmā draudzene, kas lēkusi no tilta. Tā var būt aiznākamā. Viņš viņu bildina, būs kāzas. Tava bijušā vīra un bērnu tēva kāzas. Tu kļūsti drusciņ apsēsta ar šo sievieti. Jo tu tiki atstāta un viņa ir atzīta par labāku. Citādi taču viņš viņu neprecētu, vai ne? Tu pēti viņas seju sīkajās sociālo tīklu fotogrāfijās. Vai viņa ir daudz skaistāka? Krūtis lielākas, viduklis tievāks, manikīrs labāks, mati biezāki? Vai viņa ir labāka gultā? Labāk gatavo, labāk sarunājas, nav tik prasīga, jūtelīga vai kašķīga kā tu, bijusī? Tevi vajā iztēles fobijas par to, ko bijušais vīrs par tevi viņai ir stāstījis. Kā ilustrējis iemeslus, kādēļ esat izšķīrušies. Varbūt tu tiec mālēta kā egoiste un sliņķe. Vai kā himera, kas saplosa vīrieša trauslo dvēseli. Vai zilzeķe, ar kuru dzīvei nav bijis nekādas garšas… Tavai neveselīgajai iztēlei nav robežu.
Izrādās, viņi ar jauno sievu bieži brauc ceļojumos. Viņš pavada ar viņu visas nedēļas nogales.
Tu atceries, ka laulības laikā bijušajam vīram nebija lielāku mocību kā ārzemju ceļojums ar ģimeni. Un nedēļas nogalēs viņš tevi aizveda uz laukiem, bet pats traucās projām pa darīšanām, jo sēdēt un blenzt uz ziedošu pļavu viņam šķita ellīgi apnicīgi un nelietderīgi. Tu reizēm ierunājies, ka gribētu pavadīt vairāk laika kopā, bet viņš apelēja pie naudas, kuru nopelna ģimenei, būdams projām un svarīgi aizņemts. Viņu nekad nav interesējuši ziemas sporta veidi, bet nu viņš pēkšņi kļuvis par kaislīgu slēpotāju.
Tu jūties piekrāpta. Jo visu, ko tu būtu gribējusi, lai viņš dara kopā ar tevi, viņš bez mazākās piespiešanās dara kopā ar citu sievieti.
Tu iztēlē redzi, kā viņš, jaunā sieva un tavi nu jau bijušie ģimenes draugi kopīgi atpūšas pie jūras. Viss ir kā parasti. Tikai tavā vietā ir cita, un nevienam par to nesāp galva, jo laiks ir jauks un ūdens silts. Draugi jau iegaumējuši jauno vārdu un tavējo taktiski aizmirsuši. Ar tevi viņi tiekas atsevišķi. Viņi negrib nostāties neviena pusē un pareizi dara. Ne jau viņi izšķīrās.
Ja kāds iegūglē vārdu ex wife, populārākie tēmturi būs – kā sadzīvot ar greizsirdīgo, neciešamo, emocionāli teroristisko, žultaino, ļauno, manipulējošo bijušo sievu. Tu neatradīsi sev mierinājuma vārdus. Pirmās sievas automātiski tiek ieskaitītas monstru kategorijā. Vīrieši tik tikko no viņām izsprukuši sveikā, bet viņas turpina indēt bijušo dzīvi, jo ir viņu bērnu mātes un nav nekur nobāžamas. Fūrija, psihopāte, dzīvē vīlusies ļauna vientule – lūk, kas tu esi! Ir pat pašpalīdzības grāmatas otrajām sievām, jo viņām, nabadzītēm, ir tik grūti! Par tavām sagrautajām cerībām, zaudējumiem un sirdssāpēm ne vārdiņa. Par tavu sarežģīto nākotni arī ne vārdiņa. Bet šķirtas sievietes personiskā dzīve ir nolemta zināmām grūtībām.
Iespējams, citur pasaulē, kur vīriešu un sieviešu skaitliskais īpatsvars ir harmoniskāks, sievietes biežāk ir tās, kuras ierosina šķiršanos, ja nejūtas laulībā laimīgas, un pirmās apprecas otrreiz. Latvijā šādi gadījumi ir mazākumā. Pārsvarā tomēr tie ir vīri, kuri aiziet no sievām. Pārsvarā – citu sieviešu dēļ. Pārsvarā bērni paliek pie mātēm. Pārsvarā, ja sievietei šķiršanās laikā ir ap četrdesmit, viņas izredzes apprecēties otrreiz ir objektīvi nelielas.
Tu reģistrējies iepazīšanās saitē un drīz atklāj, ka par tevi interesējas tikai piecdesmit piecus gadus veci kungi ar alus vēderiņiem. Dažam trūkst kāda zoba stratēģiski redzamā vietā.
Vēl, protams, ir visuresošie pliko peņu foto piesūtītāji. Viņiem mūsdienās laba dzīve, nav vairs jāsalst Jūrmalas kāpās ar vaļēju mētelīti… Bet tava vecuma vīrieši drūzmējas ap krietni jaunākām dāmām. Izskatās visai bezcerīgi, tu izlogojies. Ja esi mamma, kas pārvietojas trajektorijā darbs–mājas–pulciņi–mājasdarbi–gulētiešana, tev ir gaužām maz iespēju iepazīties. Ja atstāj bērnus savai mammai vai auklei, lai mestos randiņu un vīna bāru virpulī, tevi uzskatīs par sliktu māti. Dzeguzi, kas pametusi ligzdu, lai tikai dabūtu vīrieti. Bijušais vīrs izteiks bargus aizrādījumus par bērnu pamešanu novārtā.
Vēl tev ir paniskas bailes, ka jaunā sieva pārāk iepatiksies bērniem. Tev nodreb kauli, redzot, kā viņa glāsta tavas meitiņas matus. Hei, tie ir mana bērna mati! Ja tev nav jauna vīra vai partnera, tu spēlē laukuma tukšajā pusē. Bijušā vīra pusē ir pilna ģimene, jauna mīla un laime. Tu esi viena. Pavadot ar bērniem ikdienu un tēlojot gan labo, gan slikto policistu, viņu acīs noteikti neesi pati aizraujošākā persona. Bet otrās mājās ir viņa – tikai un vienīgi labā policiste, kura turklāt lien vai no ādas laukā, lai patiktu taviem bērniem. Tu saproti, ka viņa nedomā neko sliktu, bet jūti gandrīz trakas dusmas.
Tu klusi ceri, ka viņš pametīs arī viņu. Tās ir zemiskas domas, kas liek pašai kaunēties.
Tev ne mirkli neienāk prātā sev pajautāt, kā jūtas tā cita sieviete. Ka šis viss nav viņas vaina un otra tikai grib būt laimīga, neko vairāk. Attiecībās, kur nav lielu plaisu, trešais nevar iespraukties. Ne jau viņa jūs ar vīru izšķīra – paši izšķīrāties. Kad tu sev jautā, vai atkal gribētu un spētu dzīvot kopā ar bijušo vīru, atbilde ir nē. Pārāk daudz ūdeņu aiztecējis, trauks ir pārāk saplīsis, lai to salīmētu. Tu biji pārliecināta, ka ar vīru esat viens otram īstie. Bet pastāv iespēja, ka šī otra sieviete viņam ir īstāka. Tā ir atziņa, kas sāpina, bet arī dīvainā veidā apskaidro un nomierina. Viņa nav nozagusi tavu vīru vai tavu laimīgo dzīvi. Viņa dzīvo savējo. Bet tev jāparūpējas pašai par savu dzīvi un laimi. Varbūt arī tu kādam būsi otrā sieva un pirksi bērniem pāva spalvas? Šāds pieļāvums tev pēkšņi šķiet cerīgs, nevis riebīgs.
Otrā sieva
Tas nebija tavs bērnības un jaunības sapnis – kļūt par otro sievu. Reiz, divdesmit divu gadu vecumā, kad tev bija attiecības ar precētu vīrieti, viņš kā lielu atzīšanos mīlestībā izteica domu: «Varu iztēloties, ka tu būsi mana otrā sieva.» Tev tas izklausījās baisi. Tu nobijies un aizbēgi no viņa, jo saprati, ka cilvēkam, kurš tik meistarīgi krāpj un, vēl nēsādams laulības gredzenu, jau plāno nākamās kāzas, nevar uzticēties. Tagad tev ir krietni pāri trīsdesmit. Un tu kādam esi otrā sieva. Protams, šim statusam var atrast daudz patīkamāku apzīmējumu – jaunā sieva.
Taču apziņa, ka tas ir slidens ceļš, tevī aizvien ir palikusi. Arī statistika un tev apkārt redzamā dzīve pierāda, ka daudzas otrās sievas kļūst par otrajām tieši tāpēc, ka pēc viņām nāk trešās un pat ceturtās. Biedē arī vienkāršs fakts – tu nekad nebūsi pirmā. Pat second hand veikalus mūsdienās skaisti sauc par butikiem, bet otrās sievas ir un paliek otrās. Kā sudraba medaļas, kas smagi nospiež olimpisko sportistu sirdis. Neviens negrib būt otrais.
Tev visur priekšā būs pirmās sievas ēna. Ik dienas būs tūkstošiem atgādinājumu, ka tavs vīrietis ir mīlējis kādu pirms tevis.
Kāda cita viņam bija pirmā lielā mīlestība. Ar citu viņam bija pirmās kāzas, pirmais bērns, pirmās kopīgās mājas, kopīgi plāni un sapņi. Viņš sazvanās ar viņu, lai runātu par bērniem. Iet pie viņas apciemot bērnus. Viņam ap kaklu ir šalle, ko dāvinājusi bijusī sieva, bet viņš tam nepiešķir nekādu nozīmi – tā taču vienkārši viņa šalle, laba šalle! Viņš aizved tevi uz vecāku mājām iepazīstināt ar mammu un tēti, un tu pie sienas ieraugi ģimenes fotogrāfijas: viņu kāzas, viņi ar bērnu, visa ģimene ar pirmo sievu priekšplānā. Tu nevari topošajai vīramātei palūgt tās noņemt. Un nevari atbrīvoties no šaubām, vai jebkad šai ģimenei būsi tik piederīga kā viņa…
Viņš tevi brīvdienās aizved uz Kuldīgu un pēkšņi tā starp citu izmet: «Te mana bijusī brida pār rumbu un pret akmeni salauza kājas pirktu.» Vai: «Šeit mēs ar bijušo gribējām nopirkt īpašumu vasaras dzīvošanai.» Viņš pat nenojauš, ka ir tevi ievainojis, un jau pēc sekundes aizmirst, ko teicis. Bet tu atlikušo dienu staigā kā ar nazi mugurā, jo Kuldīga vairs nav jūsu vieta. Tā ir viņu vieta. Viņam ir tik daudz atmiņu, kas saistītas ar citu sievieti. Tu esi jauniņā viņa dzīvē.
Nevienam īsti nepatīk otrās sievas. Īpaši, ja vīrieša pirmajā laulībā ir bērni.
Viņa vecāki ir rezervēti, jo pārdzīvo dēla ģimenes izjukšanu un to, ka savu mazbērnu vietā biežāk sastaps tevi, sasodīts! Viņa radi uzvedas atturīgi un nopēta tevi ar kaulainu aci: nu, kāda tad ir tā jaunā mīla? Arī viņa draugu ģimenes nav sajūsmā. Labi, teiksim tā: ja tu esi ļoti skaista, tad slepenībā patīc dažam vīra draugam. Bet ne viņu sievām. Draugiem ir daudz lielisku atmiņu, kas saistās ar bijušo sievu. Viņi tavā klātbūtnē sāk pieminēt jautrus notikumus – atcerieties, kā mēs darījām to un šo? Un apraujas, jo mēs neesi tu. Tā ir viņa. Kad vīrietis saņem tavu roku, visi to pamana un mazliet sastingst. Ja kopā ar jums ir viņa mazā meitiņa, visi burtiski aiztur elpu, kad tu pie viņas vērsies ar jautājumu, vai viņa grib vēl saldējumu. Novērošana. Vērtēšana. Pētīšana. Mulsums. Un neērtības sajūta.
Otrās sievas rada spriedzi un neērtību visās frontēs. Bet visvairāk saspringušas un neērtas jūtas viņas pašas. Iespējams, vīrieša bērni vēl nesaprot, kāpēc mamma un tētis nedzīvo kopā. Viņi aizvien cer, ka vecāki atkal būs kopā. Varbūt arī vīrieša vecāki un draugi cer uz salabšanu. Bet šeit esi tu kā svītra pāri labo ļaužu cerībām. Un tev ir pamatīgi jāiespringst, lai visiem kaut mazliet iepatiktos un attaisnotu savu eksistenci.
Vēlme patikt un būt labākai ir briesmīga lieta. Tu pat nepamani brīdi, kad iekšēji esi sākusi konkurēt ar bijušo sievu. Pierādīt, ka esi labāka.
Labāk izskatīties, būt labākai gultā, labāk smaržot, labāk gatavot, labāk uzklausīt un saprast savu vīrieti – ak, vēl ir tik daudz jomu, kurās būt labākai! Attiecību sākumā viņš tev ir stāstījis, kādēļ izšķīrās. Mazliet uzsvēris dažas bijušās sievas vainas. Tu esi apņēmusies neatkārtot viņas kļūdas. Centies būt lieliska. Centies patikt viņa bērniem, vecākiem un visiem citiem. Centies tā, ka sviedri pil, riskējot pazaudēt savu patieso es. Taču lielākais risks ir tas, ka savā laulībā tu vairs neesi attiecībās ar vīru, bet viņa bijušo sievu. Tu pārāk daudz par viņu domā, lai gan pirmā sieva nudien nesēž jums pa vidu laulības gultā.
Internetā, sieviešu žurnālos un pašpalīdzības grāmatās ir simtiem psiholoģisku rakstu par to, kā tikt galā ar greizsirdību uz pirmo sievu. Tātad šī greizsirdība ir objektīva, pierādīta un pētīta parādība. Savādi, jo greizsirdīgai taču jābūt šķirtajai sievai. Doma, ka viņa tiešām ir greizsirdīga, tevi mazliet mierina. Bet tā nesniedz atbildes uz taviem jautājumiem. Vai viņš mani mīl tikpat ļoti, kā reiz mīlēja viņu? Varbūt mīl vairāk? Vai esmu viņam mazāk svarīga par viņa bērniem? Vai tad, ja mums piedzims kopīgi bērni, viņš tos mīlēs tikpat ļoti? Vai tad viņš arī mani mīlēs vairāk? Vai pametīs, kā pameta savu pirmo sievu un bērnus?
Viņš ir tava lielā mīlestība. Kad ļāvies mīlestībai, tu zināji, ka viņš bijis precējies.
Un tev jāiegaumē viena ļoti svarīga lieta. Viņš ir izvēlējies tevi. Šeit un tagad – tieši tevi. Par spīti tam, ka pirmā laulība radīja vilšanos, sarūgtinājumu, vainas apziņu un emocionālus ievainojumus, viņš ir gatavs mēģināt vēlreiz, jo ir tev noticējis. Ja vien tu neesi piektā sieva un jums nav sešdesmit astoņi gadi, ja vien viņš nav pilnīgs nelietis, kas pilnīgi neliekas zinis par bērniem un nospļaujas uz sievietēm, kam reiz zvērējis mūžīgu mīlu, viņa bijušajai sievai vienmēr būs sava vieta jūsu dzīvē. Kā bijušajai sievai. Un tava laulība ir pavisam cits stāsts, kuru pirmā sieva nevar ne sagraut, ne glābt.
Draudzīgas, bet ne draudzenes
Kādu dienu viņas satiksies, jo vīrietim ir bērni no pirmās sievas. Un viņš nevar otro sievu paslaucīt zem paklāja katru reizi, kad tiekas ar bērniem. Pirmajai sievai svarīgi iepazīt sievieti, kura pavada laiku ar viņas bērniem. Otrajai sievai svarīgi būt pilntiesīgai personai sava vīra dzīvē, nevis kaut kam aizliegtam, ar līkumu apejamam. Galu galā viņām var nākties tikties visai bieži – bērnu dzimšanas dienās, izlaidumos, kopīgā vīra radu kāzās vai bērēs. Un bērniem, kas pārdzīvojuši vecāku šķiršanos, vēl viens aukstais karš un pieaugušo attiecību saspīlējumi nav vajadzīgi. Kādas būs šo divu sieviešu attiecības?
Visticamāk, iekšēji sarežģītas. Ir pirmās sievas, kuras kategoriski atsakās iepazīties un tikties ar savām pēctecēm. Tas, starp citu, ir normāli un godīgi. Šķiršanās rētām jāļauj sadzīt, un tas var prasīt pat ilgus gadus. Iepazīties labāk tad, kad esat tam gatavas bez roku drebēšanas un nelabuma pakrūtē. Lai smaids neizskatās pēc suņa atņirgtajiem zobiem… Ir arī dzirdēti stāstiņi par to, kā bijusī un esošā sieva kļūst par lielām draudzenītēm. Taču tas izklausās mazliet aizdomīgi un pat neveselīgi. Jo vienai bija, bet otrai ir intīma tuvība ar to pašu vīrieti. Draudzenes ir cilvēki, kas viens otram pilnībā uzticas un atklāj gan šaubas, gan pārdzīvojumus un pat intīmus noslēpumus. Divu sievu draudzībā tas diez vai ir iespējams. Ko tad viņas viena otrai klāstīs? Viena atzīsies: «Klausies, mīļā, viņš ar mani bija tāds un šitāds.» Otra: «Vai, mīļā, ar mani arī!» Brr, šausmīgi!
Bijušās un esošās sievas draudzība drīzāk var balstīties uz principa – paturi tuvumā savus draugus, bet ienaidniekus vēl tuvāk!
Nav jau runa par ienaidniekiem vai naidu, bet par abpusējām emocijām, kas nekur nepazūd. Tā mazā sāpju, šaubu un greizsirdības oglīte gruzdēs vēl ilgi, ilgi. Tomēr laipnas un pat draudzīgas attiecības gan viņu starpā var būt. Pieklājība un normāla saskarsme bez nelabvēlības un dunčiem azotē. Tam vajadzīgs tikai viens – mēģināt saprast, kā jūtas otra sieviete. Ka viegli un vienkārši nav ne vienai, ne otrai. Tomēr dzīve viņas ir neparastā veidā savedusi kopā. Un jādzīvo ir ar godu, pašcieņu un cieņu pret otru. Visi grib būt laimīgi. Un miers virs zemes, kā zināms, ir viens no stabilākajiem laimes avotiem.
