Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vairāk eņģeļu
Es savas baterijas līdz šim uzlādēju pie jūras un mežā. Bet izrādās, ka enerģijas lādiņu dod arī pilsēta, tikai to ne vienmēr apzināmies. Var to darīt arī apzināti – uzlādēties no pašas pilsētas, no pastaigas pa ielām, no parka kokiem. Izklausās mazliet dīvaini, jo sen jau pierasts piesārņoto un stresaino pilsētu pretstatīt tīrajam lauku mieram un, kad vien iespējams, izrauties no pilsētas, lai atjaunotos dabas tuvumā. Mežā, pie jūras, pie ezera, pie upes.
Taču, kad iznāk ilgāk padzīvot laukos, nez no kurienes kā vilnis uzšļācas ilgas vismaz uz dienu ieelpot lielas pilsētas ritmu.
Ārstu un ciguna skolotāju Igoru Kudrjavcevu jau puikas gados vasarās, par spīti pilsētas putekļiem, kaut kas vilka no Jūrmalas palaikam aizbraukt līdz Rīgas centram un izbaudīt senas pilsētas enerģiju. «Tās ir divas dažādas enerģijas, ko var iegūt dabā un ko – pilsētā. Daba ir Dieva darbs bez cilvēka rokām, bet pilsētu cilvēks radījis sev. Tajā ir īpatnēja enerģija,» stāsta ciguna skolotājs. Ķīniešu stihiju valodā pilsēta ir zemes stihija, jo ķieģeļi un akmens nāk no zemes, arī metāls. «Pilsēta ir strukturēta. Ar prātu plānotas ielas un nami. Brīnišķīga stihija. Precizitāte, noteiktība, drosme. Sausums bez emocijām, kā asmens, kas ļauj precīzi atšķirt – te es esmu, bet tur manis nav.»
Igors ir pārliecināts, ka pilsēta ir dzīva, te nav tikai akmeņi un asfalts.
Ja tic antropozofu teorijai par ūdens, gaisa, uguns un koku gariem, šīs undīnes, silfīdas un citas neredzamās būtnes mājo arī pilsētā, tikai te tās ir uzmanīgākas un uzvedas citādi. Arī te ar viņām var sasveicināties un klusiņām draudzēties.
«Ja ir pozitīva attieksme, pilsēta atveras kā dzīvs organisms. Cilvēks kļūdās, domājot, ka pilsēta nav dzīva. Tajā ir viss tas pats, kas brīvā dabā, tikai daudzkārt spēcīgāks. Ja kārdinājums, tad liels kārdinājums, ja bauda, tad spēcīga bauda.
Te ir gan dēmoni, gan eņģeļi. Tu vari sasniegt eņģeļa augstumus, vari iekrist dēmonu dziļumos. Pilsētā tas notiek ātrāk, jo te nemitīgi ir dažādu spēku mijiedarbība. Katrā ziņā pilsētā eņģeļu ir vairāk nekā dabā, jo te tie var atļauties staigāt cilvēku veidolā,» stāsta Igors. «Karloss Kastaņeda ir par tiem rakstījis un dēvējis viņus par sabiedrotajiem. Redzēt Kastaņedam nozīmē redzēt ar trešo aci – ja tu spēj ieslēgt iekšējo redzi, eņģelis joprojām izskatās pēc cilvēka, bet īstais cilvēks izskatās pēc enerģijas lauka.»
Igors ir pārliecināts, ka pilsētā vairākkārt ir redzējis eņģeļus.
Tie materializējas un pēc tam pazūd bez pēdām, un vari tikai minēt – tā bija ilūzija vai patiešām redzēji ko neikdienišķu? Taču pēc tam parasti ir sajūta, ka viņi palīdzējuši pieņemt kādu svarīgu lēmumu vai kaut ko saprast. Rīgā esot vairākas ielas, kur biežāk var cerēt sastapt eņģeļus, – gan Vecrīgā, gan klusajā centrā ap Rūpniecības ielu, teic ciguna skolotājs un noslēpumaini smaida.
Pašai savs tunelis
Pilsētā vislabāk darbojas tuneļu jeb gaiteņu teorija – tu pa dzīvi ej it kā caur savu gaiteni, un reizēm tas tevi izved neskartu cauri vislielākajām nepatikšanām. Tā sauktais daudzdimensionālā universa jeb multiversa modelis nozīmē, ka ap mums blakus cits citam pastāv vairāki slāņi jeb dimensijas. Varbūt tu savējo nejūti, tomēr, praktizējot noteiktus vingrinājumus, veidojas tāds kā neredzams garīgas aizsardzības gaitenis.
Gaiteņi var krustoties, tie var kādu brīdi vai ilgi iet ar kādu kopā.
«Pateicoties tiem, var iziet cauri ļoti nopietniem pārbaudījumiem, – ja tava misija nav pabeigta vai tavs laiks nav beidzies, tevi izvedīs cauri. Tikai esi uzmanīga un uzticies, un lai tava attieksme ir pozitīva!» teic Igors.
Man, lūdzu, vienu vietu stāvvietā!
Lielpilsētā ir sava nepatīkamā puse. Ubagi, bezpajumtnieki, atkritumi, lielāka baciļu koncentrācija, putekļi, izplūdes gāzes…
Igors ir pārliecināts, ka attieksme daudz ko maina arī tad, ja no tā visa nevar izvairīties. «Ja man nav izvēles, es eju, mierīgi elpoju gaisu tādu, kāds tas ir, un par to nedomāju. Gaiss, protams, nav tik tīrs kā laukos, bet šobrīd ziemā es to nejūtu. Te, Skanstes ielā, piemēram, ir brīnišķīgs gaiss, cilvēki skrien, nūjo, brauc ar skrituļslidām. Vējš un brīnišķīga enerģija, kas kā raķete nes uz priekšu. Tur var uzlādēties ar mērķtiecīgu enerģiju, kurā ir gribasspēks un nodoms.»
Igoram, tāpat kā visiem pilsētniekiem, Rīgā ir savi pastaigu maršruti, tikai dažkārt intuīcija liek tos apiet, un parasti tai izrādās taisnība.
«Piemēram, ir nojauta, ka šoreiz nav jāiet pa to ielu, pa kuru es parasti eju, bet es gribu paskatīties, kāpēc, – un tur ir ūdensvada avārija, viss applūdis tā, ka nevar tikt garām.
Tie, kas vada mašīnu, arī zina, ko nozīmē intuīcija. Pārpildītā stāvvietā brauc, un – hops! – tieši tur ir vieta. Var pasūtīt brīvu vietu pārpildītā stāvvietā. Es vienkārši lūdzu, lai man ir vieta stāvvietā, – un ir! Lūdzu Dievam. Augstākajam spēkam. Man, lūdzu, vajag vietu. Vienu!»
Pilsēta patiesībā ir pilna ar zīmēm, kuras intuitīvi var nolasīt.
Karloss Kastaņeda raksta par tējkannu, kura piepeši sāka izdot neparastu skaņu. Igors arī pievērš uzmanību tam, ka tehnika sāk niķoties. Ja dators pievakarē sāk niķoties, tas nozīmē, ka nevajag vairs strādāt, jāslēdz laukā – un nākamajā dienā viss būs kārtībā. «Es pievēršu uzmanību dīvainām skaņām, notikumiem. Putniem. Kāda ļoti neparasta skaņa no putna puses var likt aizdomāties,» stāsta Igors. Viņš ir pārliecināts, ka mūsu katra sargeņģelis var ietekmēt notikumus un dot mums zīmes un ka pilsētā viņam ir vairāk iespēju.
Tikai jāuzmanās intuitīvi pieslēgties nevajadzīgām lietām. «Pilsētā intuīcija ir daudz spēcīgāka, jo tur spēcīgāki arī magnētiskie lauki. Tās taču nav uzbūvētas nejauši, bet ar nodomu – pie upēm vai pie tām vietām, kur ir spēks. Paļaujies – un viss notiks,» māca Igors.
Ar neredzamības apmetni
Reizēm neizsakāmi nogurdina staigāšana pa veikaliem. Beigās somā trīs mazi sainīši, bet kājas svina smagas un neko vairs negribas. Kāpēc tā? Reizēm taču – gluži otrādi – veikals ir vieta, kur sieviete iesprūk atgūties pēc grūtas dienas.
Veikali, ciguna zināmie pieci zagļi, atņem spēku cauri visām maņām – tajos ir jāskatās, jāklausās, jārunā, jādomā un jāsajūt.
«Ko nozīmē apmeklēt veikalu? Ir kaut kas jāizvēlas. Izvēloties smadzenes sāk strādāt ar ļoti lielu slodzi, tās salīdzina motivācijas, hipotēzes un versijas. Un, ja vēl nav skaidra mērķa, ko tu meklē veikalā, ir grūti,» stāsta Igors.
No otras puses, pastāv arī iepirkšanās terapija, kad nepatīkamas emocijas var izvējot tieši lielveikalā, skaidri zinot, ka nekas sevišķs nav jāpērk, – vienkārši pastaigāt, paskatīties, parunāties ar pārdevējām un nopērkot vien kādu iepriecinošu nieku.
Kur ir robeža starp iepirkšanos kā terapiju un piecu zagļu sajūtām?
«Jāsaprot, ko tev tur vajag, – tad nebūs noguruma. Smadzenēs atslēdzas visas liekās struktūras, un notiek tikai mērķtiecīga meklēšana,» māca ciguna skolotājs.
Ko iesākt, kad nogurdina pūlis? Milzīgo pilsētu metrostacijās, milzīgos tirgos, lielos pasākumos? Apgūstot hipnozes tehniku, Igoram un citiem studentiem bijis treniņš – svētdienā pastaigāties caur Centrāltirgu tā, lai nevienam nepieskartos. «Visa uzmanība vērsta vēderā, jūtu tikai savu ķermeni un ļauju tam pašam izvēlēties. Un man šķiet, ka ir simtreiz vairāk vietas! Ķermenis pats jūt, kur tam jāiet. Es eju ātri, jo man jāsteidzas, virzos cauri pūlim, un man ir labi. Lai ietu vēl ātrāk, pēc ciguna metodes iedomājos, ka vēdera lejasdaļā zem nabas kāds velk mani uz priekšu kā kosmiskais magnēts. Kad velk uz priekšu, rokas un kājas kustas it kā pašas no sevis,» Igors atklāj, kādas sajūtas tad pārņem.
Kā izstiept laiku
Pilsētā ļoti rūpīgi jāizturas pret laiku, jo tur tas daudz biežāk iekrīt kā bezdibenī. Reizēm vispār notiek savādas lietas – pēkšņi tas sāk joņot kā neprātīgs vai arī izstiepjas nebeidzami garš. Pilsētā laika kaprīzes jūtamas sevišķi asi, īpaši, kad jāsteidzas.
«Pie tā jāpiestrādā. Bieži cilvēks nodomā: man vēl ir pusstunda, varu vēl paspēt visu ko! Un pēc tam nokavē to, kas svarīgs. Jānosaka prioritātes un jāliek lietā intuīcija. Kavēšanās atņem enerģiju pašam,» teic Igors.
Laiks ir enerģija. Ja mēs pret to izturamies pieklājīgi, arī laiks pret mums izturas kā dzīva būtne, ar sapratni.
Vienkāršs piemērs, dzīvē piedzīvots uz savas ādas. Tu centies nekavēt, tomēr viss sakritis tā, ka būs jākavē. Tu smagu sirdi jau spied telefona taustiņus, lai pabrīdinātu, ka nokavēsies, bet piepeši šis pats cilvēks jau zvana tev – vai, es atvainojos, es mazliet aizkavēšos. Un tu vari augstsirdīgi un atviegloti teikt: nekas, nekas, protams!
«Man agrāk bieži gadījās, ka pēc darba piezvanu sievai: tūlīt eju mājās! Bet atnācis vēl viens e-pasts, uz to jāatbild, lai gan es to varētu izdarīt arī mājās! Tad vēl viens telefona zvans. Beigās viss tā ievelkas, ka sieva zvana un jautā: tu būsi vai ne, man otrreiz sildīt vakariņas?! Tagad vairs tā nenotiek. Eju uzreiz mājās. Ja kāds zvana, palūdzu, lai piezvana pēc pusstundas! Pasaule bez mums iztiks,» uzskata Igors.
Un sabiedriskais transports? Kādēļ tieši tad, kad visvairāk jāsteidzas, tas velkas kā gliemezis?
«Ja tu steidzies, nedrīkst domāt par to, ka tu kavē. Citādi trolejbuss brauks lēnāk un ilgi stāvēs pie visiem luksoforiem,» pilnīgi nopietni saka Igors. «Dari otrādi – nedomā par to. Uz īsu brīdi pārslēdzies citā dimensijā, kur tev nav jāsteidzas. Lai tev ir iekšējais miers. Nerāj sevi, jo pašlaik laiku tik un tā nevari ietekmēt. Varbūt tas ir brīdis, kad, stāvot mierā, vari pastrādāt ar iekšējām enerģijām, varbūt tev šajā brīdī tieši tas ir vajadzīgs? Veic mierīgas ieelpas un izelpas, jūti, kā enerģija staigā pa mugurkaulu un vēderu.»
Pamēģini arī tu!
5 praktiski maģijas vingrinājumi
1. Kļūsti neredzama pūlī
Centies nonākt vieglā meditatīva transa stāvoklī, iztēlojies, ka visas tavas domas ir vēderā un ar katru ieelpu tās iegrimst aizvien dziļāk. Tavs skatiens nav fiksēts, bet aptver visu uzreiz – tu redzi visu un neko. Un iedomājies, ka tu esi pilnīgi caurspīdīga, kā no stikla. Tevis te nav.
2. Uzlādējies ar savstarpējo enerģijas apmaiņu
Kad gribas komunicēties, iztēlojies, ka piepildi sevi ar mīlestību, tevī smaida saulīte un kā tā uzsmaida visiem. Sasveicinies ar pārdevējiem, pārmij pāris vārdu ar cilvēkiem transporta pieturā vai rindā.
3. Spēkam un aizsardzībai saviem mīļajiem cilvēkiem
No rīta, kad tavi bērni iet uz skolu vai mīļie uz darbu, pacel rokas un iztēlojies, ka sauc un lūdz pār viņiem no debesīm enerģiju, spēku, dievišķo gaismu. It kā ielādē to šajā cilvēkā, iztēlē izgaismojot visu viņa starojumu no galvas līdz kājām.
Tad tāpat lūdz un paņem spēku no Zemes un ar to arī piepildi, sākot no pēdām līdz galvai.
Dari to arī no attāluma. Tikai atceries – nevis vilkt, bet lūgt un aicināt! Domās atritini bērniem zelta ceļu līdz skolai un atpakaļ. Ļoti vienkārši, bet darbojas!
4. Trolejbusa spēks
No trolejbusa var uzlādēties tāpat, kā uzlādējamies ar enerģiju, ko dodam cits citam. Tātad tas brauc garām, tu atrodies pietiekami drošā attālumā, bet vari sajust tā spēku. Iedomājies šo apaļīgo transportlīdzekli kā enerģijas koncentrātu, kā lielu, skaistu, ar elektrību piepildītu sauli. Iztēlojies to kā enerģijas lodi un ieelpo sevī.
Igors gan brīdina: trolejbusam enerģijas lādiņš ir pārāk liels.
Drošāk to pašu gūt no mierīgas pastaigas pa skaistajām Vecrīgas vai klusā centra ielām vai, piemēram, Vērmaņdārza, Bastejkalna kokiem. Vai Cēsu, Liepājas, Ventspils, Valmieras vai citu skaisto Latvijas pilsētu ielām un sakoptajiem parkiem. Iztēlojies visu pilsētu kā enerģijas lodi un ieelpo sevī!
5. Izstiep savu laiku, kad tev tā trūkst
Iedomājies tagadnes laiku kā nostieptu lenti, kā gumiju, kuru tu turi rokās. Centies nonākt tādā kā viegla transa stāvoklī un iztēlojies, kā ar rokām šo gumiju pastiep garāku. Tā var panākt sajūtu, ka tavs personiskais laiks ir daudz ietilpīgāks un lēnāks nekā apkārtējais laiks un ka tajā tu paspēj izdarīt vairāk nekā parasti. «Laika plūsma ir maināma, pa to var pārvietoties ātrāk vai lēnāk,» uzskata Igors Kudrjavcevs.
