Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieredzējusi pamatīgus sirdēstus, sapratu – lai nenoslīktu dvēseles rūgtajās vērmelēs, man ir vienkārši jāizraujas no realitātes. Pirmais, kas ienāk prātā, protams, ir Vecrīgas apmeklējums… Ilgi nav jāgaida, sestdiena klāt. Par savu kompanjoni izvēlos sev pietiekami tuvu, bet tai pašā laikā līdz galam neiepazītu eksemplāru – draudzeni.
Vakars tiek pavadīts, klāstot jaunākās tenkas mīlas frontē, šķindinot glāzes un malkojot sievišķīgus kokteiļus. Attopos mirklī, kad jau dejojam «Omes briljantos» un uz mirkli pār mani nāk atklāsme, ka mani reibina nevis izdzertais «Cosmopolitan», bet gan draudzene, kas nepiespiesti kustas mūzikas ritmos. Vēl mirkli turu savus dzinuļus grožos, bet lūstu – pieliecos, plaukstās saķerot viņas smalkās sejas līnijas, un maigi, gandrīz vai baidoties, ka nenodaru pāri, uzspiežu savas lūpas viņējām. Sekundes simtdaļās manam prātam cauri izskrien neskaidras domas – un ja nu mani atraida? Kā šis solis iespaidos turpmāko draudzību? Bet jūtu, ka viņa tiecas man pretī, atbildei sniedzot miklu mēli, kas savijas ar manējo franču skūpstā. Atkal sajūtos kā tīne, kam tauriņi spēj uzgriezt danci pakrūtē no skūpsta vien.
Ikdienā pieradusi pie brutāla vīrieša spēka, esmu sev atradusi jaunus, neizpētītus laukus – man gan ir bijis sekss trijatā, kad ar meiteni dalījām vienu puisi, bet es neatļaušos pat pielīdzināt šāvakara sajūtas ar tāvakara pliekanajām un nepatīkamu pēcgaršu radošām atmiņām. Te ir kas tīrs, jauns, kā cukurvatē iedēstīts īss iekāres mirklis.
Mani pirksti slīd viņas garajās matu cirtās, un es izgaršoju katru viņas man dāvāto impulsu. Maigas, teju vai ar medu apsmērētas saldas lūpas, kas atbild maniem mēles un lūpu pieskārieniem. Viņa atraujas, lai paķircinātu mani ar koķetiem smiekliem un nebēdnīgiem acu skatieniem, un turpina kustēties mūzikas ritmā, atstājot mani ar alkstošu, ekstāzē iegrimušu acu skatienu, kas nespēj atrauties no šīs liktenīgās vakara sievietes. Es sajūtos kā mednieks mirkli pirms šāviena – kā adrenalīna «junky», kad emocijas uzkaitētas kā ogles, bet, lai pavards turpinātu kurties, nepieciešams jauns ogļu piemetums.
Šī trauslā būtne, kas mūsu attiecībās pirms tam ne mirkli neradīja šādu nolūku, nu mani ir ievilinājusi iekāres valgos. Lai gan apkārt bija vīrieši, kuri uzplijās ar iespējām dabūt manu tālruņa numuriņu, es sapratu, ka vienīgais, kas mani interesē, ir šīs nakts izbaudīšana, izsūcot pēdējo nektāra lāsi no līdzpaņemtā zieda.
Mūsu divvientulībai vilku barā nespēja izlauzties neviens siekalains vilks. Es nezinu, kā uz to skatījās mana pavadone, bet man apkārtējā pasaule bija zudusi – kā kaleidoskopā veroties, kad tu redzi centrālo punktu, kas nemainās, bet apkārtne kustas kā virpulī iegriezta.
Esmu no tām sievietēm, kas spēj iztikt bez «cuddly time» pēc seksa – maigās izpausmes piekopju tikai īpašos gadījumos, pārsvarā tad, kad veselo saprātu ir aizskalojušas greizsirdības lēkmes un gribu sajust savu devu patiesas mīlestības un iejūtības, lai spētu atgriezties atpakaļ sliedēs. Tad nu tāda – karstasinīgi impulsīva sieviete ar nosliecēm uz mežonīgu seksu ar skrāpēšanas, košanas un žņaugšanas elementiem – satiek savā ceļā tīru mantu, pilnu maiguma, sievišķības un ādu gludu kā pubertātes vecumā, kad dzīve vēl tevi nav paspējusi iebiedēt ar mežiem uz kājām un citviet.
Pēkšņi esmu sajutusi, ka uz šo trauslo sievieti spēju pavilkties tāpat kā uz vīrieti, ja pat ne vairāk. Kājas kļūst ļenganas, domas vaļīgas, un es atskārstu – jūtos kā marionete, kuras konsoli tur rokās mana mīļā meitene…
Nevaru iepriecināt ar sulīgu šā piedzīvojuma beigu izklāstu, jo vakars noslēdzās bez konvulsējoša turpinājuma. Tagad – teju pēc nedēļas ilgām pārdomām – saprotu, ka arī šādas reizes ir vajadzīgas un varbūt pat labi, ka mājās braucām katra savā taksī.
Nākamajā rītā sapratu, cik ļoti grūti ir salīmēt filmu. Un ne jau izdzertā alkohola, bet gan flirta maģisko seku dēļ. Man trūkst ekstrasenses spēju, lai es varētu nolasīt tālāku notikumu gaitu, bet zinu, ka dažkārt sapņi ir saldāki par realitātes augļiem. Ar vēsu prātu apdomājot un saprotot, cik sarežģīti ir mūsu pazīšanās apstākļi ikdienā, priecājos, ka, iespējams, patīkamākie mirkļi paliks manos un varbūt arī viņas domu kambaros. Ikdienā spēsim viena otrai kautrīgi uzsmaidīt, atminoties draiskos piedzīvojumus, un necentīsimies izvairīties, jo realitāte nav varējusi ieskrāpēt mūsu atmiņās vilšanās pēdas, ja vakaram, iespējams, sekotu turpinājums. Ir jāprot apstāties pie mazumiņa, izbaudīt to, kas uz to mirkli tev sniegts. Un zinu – šī meitene nu ir manu mīļāko draugu sarakstā «for sure».
Populārākie raksti
