Pamanīt dzīves dāvanas
Piemēram, budistu mūki katru rītu iesāk ar pateicības skandēšanu par dzīves dāvātajām svētībām. Indiāņu vecajie mēdz veikt sakrālas ceremonijas, kur pateicības pilnās lūgšanās saka paldies mātei Zemei, tēvam Debesīm, četriem vēja virzieniem, saviem brāļiem un māsām dzīvniekiem, augiem un akmeņiem, ar kuriem dala šo zemi un kas palīdz uzturēt viņu dzīvību. Tibetā mūki un mūķenes velta īpašas pateicības lūgšanas pat ciešanām, ar kurām sastapušies, savu dzīves taku ejot.
Latviešu valodā mēs lietojam vārdu pateicība, bet, piemēram, latīņu valodā ir vārds gratia, kas atkarībā no konteksta var nozīmēt labvēlību, žēlastību vai pateicību.
Pateicība ir veids, kā cilvēks spēj novērtēt to, kas viņam jau ir, tā vietā, lai arvien izmisīgi tiektos pēc kā jauna – cerībā, ka tas beidzot padarīs viņu laimīgu.
Pateicība salauž ilūziju, ka nav iespējams just piepildījumu, kamēr nav apmierinātas visas mūsu fiziskās un materiālās vajadzības. Tātad – ka laime būs tikai kaut kad tālā nākotnē, nevis patiesībā ir iespējama tūlīt, te un tagad. Ka mēs paši varam tai brīvi piekļūt. Pateicība ļauj koncentrēties uz to, kas mums ir pašlaik, nevis uz to, kā mums trūkst. Un, lai arī sākumā būt šādā stāvoklī var šķist neierasti, pat mazliet neomulīgi (sak, ja būšu pārāk liela optimiste, noteikti atgadīsies kas nelāgs), regulāri praktizējot pateicību, ar laiku kļūst arvien vienkāršāk to just. Un tas nozīmē, ka ir arvien vairāk priecāšanās, nevis sūkstīšanās par netaisnīgo dzīvi, – tas kļūst par dabisku prāta stāvokli.
Esi kā Polianna
Kā būtu, ja no šī brīža tu ņemtu un vienkārši atļautu sev justies laimīgai? Gluži kā Polianna – meitenīte no amerikāņu rakstnieces Eleonoras H. Porteres slavenās grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Viņa ikkatrā dzīves piespēlētā situācijā saredz mākoņa gaišo, zeltaino maliņu un spēj pateikt paldies par skaistajām dzīves dāvanām.
Protams, justies patiesi apmierinātai ar savu dzīvi mūsdienu Instagram laikmetā varētu būt grūti – jo nemitīgi tiek radīta sajūta, ka laimīga varēsi justies tikai tad, kad nopirksi reklamēto brīnumkrēmu, ietērpsies modīgāko dizaineru štātēs, iegūsi cienījamu amatu, sasniegsi vēlamo kilogramu skaitu, kad sakārtosi mājvietu pēc visām kārtošanas superzvaigznes Marijas Kondo metodēm, un tā tālāk un tā joprojām. Jo mūsdienās laimei ir uztiepti zināmi nosacījumi un latiņa uzlikta teju nesasniedzamā augstumā. Un daudz vienkāršāk ir turpināt fokusēties uz visām ikdienas likstām un nedienām – ja ne mūsu dzīvē, tad globāli pasaulē –, sākot no alkatīgajiem politiķiem un beidzot ar izmirstošajiem bruņurupučiem.
Protams, iemesli cepties un besīties būs vienmēr, un tos atrast nav liela māksla. Taču, kad jūties pateicīga, tu kļūsti mazāk destruktīva pati pret sevi.
Jo pateicības princips ir: tu vari kontrolēt savu apziņu – pat brīžos un situācijās, kad tavā dzīvē kas noiet no sliedēm, kad notikumi saveļas kā sniega bumba ne gluži pēc iecerētā scenārija. Tad pateicība ir tā, kas ļauj fokusēties uz skaistajām, saulainajām, pozitīvajām, foršajām lietām, kas tavā dzīvē jau eksistē – tā vietā, lai sakoncentrētos uz vienu konkrēto lietu, ko pašlaik neesi ieguvusi. Pateicība ir svarīga garīgā disciplīna tevis pašas labsajūtai, un tā ir prakse, kas saistīta ar cilvēka iekšējo emocionālo briedumu.
Kā kultivēt pateicību?
- Atrodi piecas lietas, par ko šodien esi pateicīga
Apsoli sev katru dienu uzrakstīt vai domās uzskaitīt piecas lietas vai notikumus, par ko šodien esi bijusi pateicīga, – tās var būt pavisam vienkāršas un sadzīviskas: izvārīju zupu, un ģimenei tā garšoja; labi pavadīju laiku kopā ar meitu; kārtīgi izstaigājos ar suni; sirsnīgi parunājos ar draudzeni utt. Padari to par ieradumu – piefiksēt dzīves dāvanas, kuras šodien pamanīji un novērtēji. Šāds saraksts tev atgādinās, ka ikdienā nemitīgi notiek kas foršs, kas ir pamanīšanas vērts un dara tevi kaut mazliet laimīgu. - Uzraksti pateicības vēstuli
Vienkāršs veids, kā padarīt laimīgāku sevi un sagādāt arī prieku otram cilvēkam, – uzraksti pateicības vēstuli kādam, kurš tev izdarījis ko labu. Izsaki tajā savu prieku, sajūsmu un atzinību par to, kā šis cilvēks ietekmējis tavu dzīvi. Nosūti vēstuli vai – vēl labāk – pati aiznes un skaļi nolasi rakstīto. Izveido ieradumu katru mēnesi nosūtīt vismaz vienu tādu pateicības vēstuli. Un laiku pa laikam uzraksti pateicības vēstuli arī pati sev. Nav laika rakstīšanai? Nu tad vismaz iedomājies par cilvēku, kurš tavā labā ir izdarījis ko jauku, un no sirds pasaki paldies viņam savās domās. Un, protams, biežāk saki skaļu paldies ikvienam – arī pārdevējai veikalā, sētniekam uz ielas, nīgrajai kaimiņienei. - Mācies meditēt
Lai arī apzinātības meditācija ietver koncentrēšanos uz pašreizējo brīdi bez jebkāda domu vērtējuma, ir iespējams koncentrēties arī tieši uz pateicību. Pētījumi liecina: pateicības meditācija, ja to veic trīs reizes nedēļā, ievērojami samazina stresa un depresijas izpausmes un vairo laimes sajūtu. Ieraksti vietnē YouTube vārdu savienojumu gratitude meditation, un atradīsi speciālista vadītu meditāciju, kas ir piemērota arī iesācējiem.
Kādi būs tavi ieguvumi?
- Uzlabojas veselība. Kā liecina pētījumi, pateicīgi cilvēki retāk piedzīvo sāpes un slimības. Iespējams, tāpēc, ka aktīvāk vingro un regulāri pārbauda veselību. Tātad ir cerības uz ilgāku mūžu.
- Mazāk slikto emociju. Pateicība samazina toksisko emociju rašanos – sākot no skaudības un aizvainojuma līdz neapmierinātībai, nožēlai un vēlmei atriebties. Pateicīgi cilvēki biežāk reaģē mierīgi un adekvāti, pat tad, ja citi pret viņiem izturas ne tik laipni. Tāpat arī viņi daudz mierīgāk izturas pret sev adresētām negatīvām atsauksmēm, ir iejūtīgāki un empātiskāki attiecībās ar citiem cilvēkiem.
- Kvalitatīvāks miegs. Pateicīgi cilvēki izguļas daudz labāk, jo pateicība aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbildīga par relaksēšanos.
- Paaugstinās pašnovērtējums. 2014. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā The Journal of Applied Sport Psychology, atklājās, ka pateicība spēj paaugstināt sportistu pašnovērtējumu, kas ir būtiski veiksmīgam sniegumam sacensībās. Citi pētījumi liecina, ka pateicība pat samazinot tādu niķi kā sociālā salīdzināšanās – pateicīgi cilvēki nejūtas aizvainoti, ja kādam ir vairāk naudas vai ietekmīgāks amats, bet gan spēj novērtēt citu cilvēku sasniegumus un par tiem priecāties.