Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņa jaunā grāmata 8 mīlestības likumi ir veltīta pāra attiecībām, tomēr piedāvā plašāku skatījumu uz mīlestību, ietverot ne tikai tās noturēšanu, bet arī, piemēram, vienatnes laiku un šķiršanos. Grāmatā viens no mīlestības likumiem skan tā: partneris ir tavs guru. Ar izdevniecības Helios atļauju publicējam fragmentus no nodaļas, kas veltīta šim likumam.
Ikviens, ar ko sastopamies, var mums kaut ko iemācīt, taču ne visi ir mūsu guru. Labākie draugi, ģimene un mūki (tiem, kam tādi ir) nevar palīdzēt mums apgūt šīs mācības, jo viņi nepazīst mūs tik labi kā cilvēki, kurus mīlam romantiski. Tuvs kolēģis varētu novērtēt manus panākumus labāk nekā mana sieva, taču viņš nav saticis manus vecākus.
Ir forši noskatīties futbola spēli ar labāko draugu, tomēr nevēlos katru vakaru doties pie viņa uz mājām.
Dzīvokļa biedrs – līdzīgi citiem mūkiem – noteikti pamanīs lielāko daļu manu labo un slikto īpašību, bet, iespējams, nebūs pietiekami ieinteresēts, lai palīdzētu risināt manas problēmas. Draugi un ģimene var respektēt manu garīgās prakses izvēli, bet Radi (Radi ir grāmatas autora sieva – red.) ir tā, kura zina, vai es šorīt tiešām meditēju. Viņa mani redz biežāk un tik daudzveidīgās situācijās kā neviens cits. Tikai viņa var palīdzēt man pilnveidoties. (..)
Kļūsti par labāku guru
Kripamoja Dāss (Kripamoya Das) grāmatā Guru un māceklis raksta par to, kā tradicionālie garīgie guru un viņu mācekļi palīdz cits citam. K. Dāss uzskaita vairākas īpašības, kuras piemīt guru un kuras savulaik pirmais minēja viduslaiku filozofs Vedanta Desika (Vedanta Desika).
Nevadi, bet kalpo
Viena no K. Dāsa minētajām guru īpašībām ir dambha asuyadhi muktam jeb ‘neizrāda tādas nelabvēlīgas īpašības kā egoisms vai greizsirdība’. Guru nevalda pār savu audzēkni un nemēģina viņu kontrolēt. Dzenbudisma meistars Sjunrju Sudzuki (Shunryu Suzuki) bija iecerējis apmeklēt Keimbridžas Budistu asociāciju Masačūsetsas štatā, un viņa ierašanās bija ieplānota trešdienas vakarā.
Iepriekšējā dienā vairāki biedrības pārstāvji sāka uzkopt ēku, lai sagatavotos apmeklējumam. Kad viņi bija tikuši līdz meditācijas telpai, atskanēja durvju zvans – S. Sudzuki bija ieradies par dienu agrāk.
Redzēdams, ko dara sagaidītāji, meistars pasmaidīja, atlocīja mūka tērpa piedurknes un iesaistījās uzkopšanā. Nākamajā dienā viņš sameklēja kāpnes un sāka tīrīt logus.
Guru nevilcinās darboties jebkurā lomā, ja tas palīdz viņa audzēknim. Šajā procesā nav iesaistīts ego. Guru ir pagodināts un pateicīgs, ka var atbalstīt citus. Īsts guru nevēlas varu – viņš iespējo partneri.
Guru nemēģina pavēlēt, pieprasīt vai piespiest partneri kaut ko darīt vai mainīties. Tā vietā, lai teiktu: «Tev vajadzētu darīt tā,» – guru saka: «Es labprāt tev izklāstītu savu ideju.» Vai arī: «Vai esi kādreiz domājis, ka varētu izdarīt šādi?»
Rādi labu piemēru
K. Dāss norāda uz vēl kādu guru īpašību – sthira dhiyam jeb ‘prāts paliek nelokāms pat sarežģītās situācijās’. Tas nozīmē, ka guru ir jācenšas rādīt piemēru. Radi vēlējās, lai es apmeklētu sporta zāli un pareizi ēstu, taču viņa nevis atgādināja par to katru mīļu brīdi, bet gan iedvesmoja mani dzīvot veselīgāk, pati rādot piemēru. Viņa ir ļoti neatlaidīga un apņēmības pilna, un es nebūtu mainījis savus ieradumus, ja Radi savu saistību izpildē nebūtu bijusi tik pastāvīga.
Guru nerāda labu piemēru tāpēc, ka cenšas sludināt, pamācīt vai lielīties, bet gan tāpēc, ka tas viņu iepriecina un dara laimīgu.
Reiz kāds klients sūdzējās, ka viņa sieva tērējot pārāk daudz naudas somām un apaviem, taču, kad es jautāju par viņa tēriņiem, vīrietis atzinās, ka ir tikko iegādājies jaunu, modernu automašīnu. Sievai būtu jānopērk simtiem kurpju un somu, lai viņas tēriņi atbilstu šīs automašīnas izmaksām. Tātad viņš uzspieda standartus, kurus pats neievēroja. Ja klients būtu noraizējies par ģimenes finansēm, viņš varētu ieteikt, lai abi sāktu kontrolēt tērēšanas paradumus, taču viņš nespēja uzspiest savas vērtības viņas tēriņiem, ja pats neierobežoja savus.
Guru nekad nelūgs audzēkni darīt ko tādu, ko nedarītu vinš pats.
Viņš vada citus, rādot priekšzīmi. Svētais Asīzes Francisks ir teicis: «Nav jēgas sludināt, ja paši nerīkojamies pēc mūsu sludinātā.» Kad rādām piemēru, saprotam, cik grūti ir augt, jo paši veicam smago izaugsmes darbu. Tas māca līdzjūtību un iejūtību pret partneri, nevis izraisa nosodījumu un gaidas.
Atbalsti partnera mērķus, nevis savus
Dayalum ir guru īpašība, kas izpaužas kā spontāna līdzjūtība un labestība pret audzēkņiem. Es paplašināšu šo definīciju, piebilstot, ka guru būtu jāpārliecinās – viņš atbalsta mācekļa individuālo ceļu.
Mēs lepojamies ar to, ka pamanām partnera potenciālu un mudinām viņu to īstenot, taču nevēlamies uzspiest savus mērķus.
Mūsu mērķis ir palīdzēt partnerim sasniegt nākamo soli viņa ceļojumā, nevis mūsu redzējumā par to, kādam jābūt otra cilvēka ceļojumam.
Ja partneris vēlas iemācīties meditēt, varam atrast kādu lietotni vai tuvāko centru, kur to var sākt praktizēt, nevis norādām, cik bieži partnerim vajadzētu meditēt vai ko sagaidīt no meditēšanas. Ja partnerim ir konflikts ar kādu ģimenes locekli, varam ierosināt veidus, kas palīdzēs izlīgt, vai pārkārtot savus plānus, lai dotu partnerim laiku atrisināt domstarpības, nevis plānojam atvaļinājumu kopā ar radinieku, lai piespiestu abus konfliktu atrisināt.
Tas pats attiecas uz fiziskās formas uzlabošanu, profesionālo mērķu sasniegšanu vai draugu atrašanu jaunā apkaimē.
Mēs vēlamies palīdzēt partnerim kļūt par tādu vislabāko sevis versiju, kāds viņš vēlas būt. Atbalstām partnera sapņus un patiesi vēlamies, lai viņš augtu. Taču, ja centīsimies panākt, lai otrs cilvēks darītu ko tādu, kas, mūsuprāt, viņam būtu jādara, partneris, visticamāk, neuzticēsies mūsu atklāsmēm. (..)
Nekritizē, nenosodi un neaizvaino
K. Dāss raksturo guru kā cilvēku, kurš nemaldina un vienmēr saka patiesību – satya vacam. Es šo jautājumu risinu nedaudz citādi, aicinot uzmanīgi sekot līdzi tam, kā tu runā ar partneri, lai izvairītos no maldināšanas vai noraidošas attieksmes. Svarīgi ir nevis tas, ko tu saki, bet gan, kā tu to dari.
Ja teiksi partnerim, ka viņš ir nevīžīgs, tas viņu nemainīs. Ja pavēlēsi beigt spēlēt PlayStation, tas nebūs iedarbīgi.
Padomā par klasi, kurā tu varētu mācīties vislabāk. Tā ir patīkama un pieejama, un tajā noris dabiskas sarunas un aktivitātes. Neviens nevēlas skolotāju, kurš kliedz uz skolēniem vai liek kādam stāvēt kaktā. Vēlamies, lai audzēkņi cienītu skolotājus, bet pedagogi – skolēnus, lai notiktu miermīlīga un ilgtspējīga domu apmaiņa. (..)
Iedomājies, ka dodies ilgi gaidītā atvaļinājumā un atklāj, ka partneris ir rezervējis naktsmājas platformā Airbnb nepareizajā datumā.
Tā vietā, lai pārmestu otram par kļūdīšanos, atceries, ko partneris darīja, lai šo ceļojumu saplānotu.
Nesaki: «Tu visu sabojāji un pats arī risini šo problēmu!» Piedāvā rezervēt viesnīcas istabu uz vienu nakti, kamēr otrs sakārto jautājumu vietnē Airbnb. Atceries, ka ir svarīgi nemazināt partnera prieku. Uzsverot labo, tu palīdzi bruģēt partnerim viņa ceļu un spēcināt viņa spējas. Tā vietā, lai publiski kritizētu, izsaki otram komplimentus gan privātā sarunā, gan citu klātbūtnē.
Kļūsti par labāku mācekli
Ja partneris kritizē mūs vai nevēlas mums palīdzēt augt, mums ir jākļūst par tādiem skolēniem, kas ar savu uzvedību un īpašībām izceļ labāko savā guru. Mans guru āšramā mēdza teikt, ka izcilam skolotājam būs nesekmīgs skolēns, ja skolotājs viņu pastāvīgi iedvesmos un iepriecinās.
Taču, ja skolotājs nav gana labs, skolēnam jākļūst izcilam, lai spētu mācīties no skolotāja.
Citiem vārdiem sakot, ja tu pievērsīsies mācībām pietiekami centīgi un nāksi ar atvērtu prātu un sirdi, no viduvēja skolotāja var iemācīties pat vairāk nekā no izcila.
Esi atvērts un zinātkārs
K. Dāss min arī piecpadsmit laba mācekļa īpašības. Viena no tām ir tattva bodha abhilasi, kas nozīmē ‘piemīt vēlme mācīties’. Budisma termins shoshin nozīmē ‘iesācēja prāts’. Mēs vēlamies kopt attiecības ar atvērtu prātu gluži kā jauns māceklis neatkarīgi no tā, cik ilgi esam bijuši kopā.
Būt atvērtam jaunām zināšanām nozīmē, ka tad, kad partneris tev kaut ko iesaka, aicinot tevi iepazīt jaunas iespējas, tu esi gatavs tās izmēģināt.
Ja tavs guru sniedz sliktu padomu vai arī dara to skarbi, izvairies no intuitīvā kārdinājuma noraidīt šo ieteikumu vai arī reaģēt dusmīgi. Tā vietā, uzdodot pareizos jautājumus, izvērtē iespēju saskatīt partnera viedumu un vēlmi palīdzēt. Jautā tā, lai parādītu tavu patieso vēlmi izprast viņa teikto, nevis retoriski vai aizbildnieciski.
Tu varētu pajautāt: «Vai vari man palīdzēt ar konkrētām idejām?» Vai: «Ja es gribētu izmantot tavu ieteikumu, ar ko man būtu jāsāk?» Vai: «Vai tu varētu man to izskaidrot soli pa solim?» Vai: «Man noderētu tavs padoms, bet vai varam to apspriest vēlāk, kad būs mierīgāks noskaņojums?» Kāds sens teiciens vēsta: «Skolotājs parādīsies, kad skolēns būs gatavs.» Tās ir simbiotiskas attiecības.
Praktizē pazemību
Lai uzdotu pareizos jautājumus, ir nepieciešamas ne tikai prāta spējas, bet arī pazemība. Būt pazemīgam nenozīmē būt lēnprātīgam un vājam, bet gan izrādīt vēlmi mācīties un godīgi izturēties pret sevi un citiem, rādot savas stiprās un vājās puses. K. Dāss raksturoja skolēnu ar vārdiem tyakta mana – ‘pazemīgs un bez lepnības’.
Pazemībai patiesi ir liela nozīme mīlestībā, jo tā iegrožo ego – mīlestības ienaidnieku.
Ego un lepnība izbeidz vairāk attiecību nekā jebkas cits, jo lielākā daļa nesaskaņu un pārpratumu ir saistīti ar tiem. Ego rada maldīgu pārliecību, ka mums vienmēr ir taisnība, ka zinām vislabāk un ka otrs cilvēks kļūdās. Šī pārliecība neļauj mācīties no partnera. (..)
Saproti pareizi
K. Dāss ir teicis, ka skolēns kontrolē prātu un runu – danta. Grāmatas Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi autors Stīvens Kovejs (Stephen Covey) noteikti varētu piekrist šādam apgalvojumam. Viņš raksta: «Lielākā daļa cilvēku neklausās, lai saprastu; viņi klausās, lai atbildētu.»
Ja partneris tev stāsta par kādu problēmu jūsu attiecībās, izmanto šos trīs soļus, lai efektīvi reaģētu. Vispirms atkārto to, ko partneris teica, un pēc tam pasaki, ko dzirdēji, paskaidrojot to saviem vārdiem. Visbeidzot, kad esat pārliecināti, ka saprotat, par ko ir runa, izstāsti, kā jūties.
Mēs visbiežāk vispirms reaģējam, nosaucot jūtas, un, lai tās pamatotu, izmantojam otra cilvēka teikto.
Iedomājies, ka tavs partneris saka: «Es jutos neveikli, kad tu mani neiepazīstināji ar saviem draugiem.» Viņš stāsta, kā jūtas. Ja tu vispirms atbildētu, paužot, kā jūties, tu varētu teikt: «Bet tu mani nekad neiesaisti sarunās ar saviem draugiem.» Taču, ja tu sacīsi: «Es saklausu, ka tu dusmojies uz mani. Kāpēc tu tā jūties?» – tu sniegsi partnerim iespēju pārliecināties, ka viņš sakarīgi un saprotami paskaidro visu.
Tu parādi, kā partneris izklausās, un tagad viņš var vairāk pievērst uzmanību tam, kā viņš runā, un paust to, ko vēlas pateikt.
Savukārt tu vienlaikus vari noskaidrot, ko centies panākt attiecībās – satuvināties un likt otram cilvēkam justies saprastam. Tavs guru var iedvesmoties no toņa, kādā tu runā.
Izsaki atzinību savam guru
K. Dāss ir teicis, ka skolēns ir krita-vid-sisya jeb ‘pateicīgs par zināšanām’. Pamani un novērtē, ja partneris piedāvā tev palīdzību, neko neprasot pretī. Mēs reti apstājamies, lai pateiktos otram par pastāvīgo klātbūtni, gatavību palīdzēt un mazajām lietām, ko partneris dara.
Atvēli laiku, lai pateiktos un pamanītu, ko partneris dara pareizi un labi, pat ja tas šķiet vienkārši un viegli.
Šāda pateicības izrādīšana rada atgriezenisko saiti, kas ļaus otram justies pateicīgam par tavu atzinību un iedvesmas pilnam turpināt guru darbu.
Tavs guru nav tavs dievs
Līdztekus atvērtībai, kas raksturīga māceklim, ir vēl kāda un, iespējams, vissvarīgākā īpašība attiecībās ar guru, proti, spēja saglabāt savu pašcieņu. Tas, ka tu mācies no partnera, nenozīmē, ka tu veido sevi atbilstīgi otra cilvēka ideālam un pārstāj mācīties no citiem. Tas nenozīmē, ka tu vairs netiecies ar citiem, lai darbotos kopā vai lūgtu padomu.
Tavs partneris ir tavs guru, nevis dievs. Partneris palīdz tev kļūt labākam, taču viņš nav labāks par tevi. (..)
Tu arvien veido savu stāstu. Kad tu kādu satiec, jūs sākat veidot šo stāstu kopā un jūsu abu stāsti savijas. Vēdas to raksturo kā karmas, nevis dvēseles savienošanos. Karma ir darbība tavā dzīvē, bet dvēsele – tava identitāte. Jūs varat mainīties un augt kopā, savienojot savas karmas un divu ģimeņu un divu kopienu enerģiju, taču nezaudējot savu identitāti. Atceries par savām personības iezīmēm, vērtībām un mērķiem un nezaudē sava stāsta pavedienu. Pavadi laiku vienatnē. Neatcel plānus ar draugiem un ģimeni. Rūpējies ne tikai par partnera, bet arī par savām interesēm.
Tas nenozīmē partnera noniecināšanu, ignorēšanu vai nodevību, bet gan veicina tavu izaugsmi tā, kā otrs nespētu izdarīt, kas savukārt nozīmē, ka varēsi piedāvāt partnerim vēl vairāk.
Un, ja jums vairs nav iespēju augt kopā, jūs varat to darīt atsevišķi. Arī tas ir normāli.
Ir jāšķiras, ja partneris sāk izturēties vardarbīgi. Guru nekad nemāca, darot pāri. Emocionālai, garīgai un fiziskai vardarbībai vajadzētu būt izšķirīgam signālam visās attiecībās, it īpaši, ja domājam par partneri kā par mūsu guru.
Kādēļ lai tavs guru ievainotu tevi? Kā tu vari augt, ja esi sāpināts un nobijies? Ja tu ciet kādā no šiem veidiem, bet vaino sevi, centies atbildēt uz šiem jautājumiem: vai es mācos no šīs personas? Vai partneris mācās no manis? Vai tas ir veids, kā es vēlos mācīties? Ja atbilde ir nē, lēmums aiziet ir vislabākā dāvana, ko vari sev sniegt, un ir daudzas organizācijas, kas var palīdzēt to izdarīt drošā veidā.
