Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ups, viss mainījies!
Tas, kā un ko tu dari šodien, jau tuvāko gadu laikā, iespējams, vairs nebūs aktuāli. No lieliem starptautiskiem pētījumiem izriet – pārmaiņas ir neizbēgamas, un tās saistītas galvenokārt ar procesu digitalizāciju un automatizāciju. Un pandēmijas dēļ šis pārmaiņu sprints kļuvis vēl straujāks: «Tā paātrināja digitalizāciju un automatizāciju lielākajā daļā industriju. Gan organizācijas ir mainījušas savu darbošanās veidu, gan pēkšņi tika radīti citi – pavisam jauni – produkti. Un darbiniekiem tas nozīmē – ļoti ātri jāapgūst jauni digitāli rīki, citi veidi, kā strādāt, un arī pats darbs pēc būtības ir krietni mainījies. Ir jābūt gataviem, ka jau līdz 2025. gadam pusei no mums būs jāpārkvalificējas,» saka Ričards Križanovskis, kura vadītais uzņēmums pēta iespējas uzlabot darbinieku prasmes.
«Protams, nebūs arī gluži tā – vienā rītā mēs pamodīsimies, un pusei no mums darba vairs nebūs, bet vietā būs jau rinda citu amatu. Tomēr jau šobrīd redzam – pakāpeniski mainās darba uzdevumi, amatu nosaukumi, un, ja palūkojamies atpakaļ, tad saprotam – pats darbs ir mainījies.
Visu šo izzudušo profesiju vietā nāks vēl vairāk jaunu, līdz šim vēl nezināmu darbu.
Un ir pamats apgalvot, ka tie būs labāk atalgoti, drošāki, interesantāki un jēgpilnāki, jo garlaicīgāko sadaļu pārņems automatizācija. Bet! Lai strādātu šajos jaunajos un labākajos darbos, mums būs nepieciešamas jaunas iemaņas un prasmes, turklāt daļa no tām patlaban mums vispār vēl nav zināmas.»
Digitālās prasmes – teju visur
Drošākais veids, kā attiekties pret pārmaiņām, ir – pieņemt, ka tās attiecas uz ikvienu, arī uz tiem, kam šobrīd šķiet, ka viņu profesiju digitalizācija neapdraud.
Piemēram, vēl pirms 15 gadiem mārketinga speciālistam īpašas digitālās prasmes (piemēram, sociālo mediju pārzināšana) nemaz nebija nepieciešamas. Tagad mārketinga speciālista darbs bez tām vispār nav iedomājams. Tas ir šī amata pamats, būtiska sastāvdaļa. Tāpat vēl diezgan nesen bankas ierindas klientu konsultants varēja iztikt bez specifiskām zināšanām par viedierīcēm un lietotnēm, bet tagad viņa ikdiena ir izglītot klientus par bankas digitālajiem pakalpojumiem, SmartID lietošanu un drošību, tāpēc jāpārzina gan Android, gan Apple, gan citas sistēmas. «Kaut kas līdzīgs sagaida lielāko daļu profesiju,» uzsver Ričards Križanovskis.
«Arī tajās profesijās, kur šobrīd vēl digitālās un IT prasmes nav nepieciešamas, nākotnē vismaz kaut kādā kapacitātē tās būs ikdienā nepieciešamas.» Lielās pārmaiņas, protams, sākas ar pilsētām, taču drīz tās ir klāt arī laukos. Piemēram, arī mazā lauku veikaliņā īpašnieks ievieš pašapkalpošanos, un pārdevējas iepriekšējā skaitā vairs nav vajadzīgas, lielu daļu pasta darbinieku lauku reģionos aizstāj pakomāti vai pat piegādes roboti. Tādas un citas pārmaiņas mēdz atnākt ļoti strauji un negaidīti, daļai cilvēku atņemot darbu.
Kādas zināšanas mums noteikti vajadzēs?
Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes Eiropas Savienības kontekstā ir visai zemās pozīcijās. Darba tirgū trūkst cilvēku ar eksaktām zināšanām, digitālām prasmēm, ar labām komunikācijas spējām, attīstītu kognitīvo domāšanu. Savukārt pāri paliek diezgan liels skaits cilvēku, kuru prasmes saistītas ar fiziskā spēka pielietošanu. Lai paspētu ielēkt vilcienā un pielāgotos darba tirgum, ir jāsāk rīkoties jau šodien. «Diezgan grūti būtu nosaukt tādas profesijas, kuru pārstāvji varētu itin nemaz neuztraukties par nākotni. Pusei būs nepieciešama pārkvalifikācija, bet arī otrai pusei gaidāmas pārmaiņas,» ir pārliecināts Ričards Križanovskis. Kādi tad ir divi lielie virzieni jeb prasmju bloki, par kuriem jau šodien ir skaidrs – mums šīs zināšanas pilnīgi noteikti vajadzēs?
- IT/digitālās prasmes. Jo labākas digitālās prasmes, jo lielāka iespējamība, ka cilvēks spēs pielāgoties, konkurēt, pretendēt uz labāku nodarbošanos. Starp citu, tieši sievietēm ar digitālajām zināšanām šobrīd ir labas iespējas dabūt darbu industrijā, jo lielie uzņēmumi cenšas komandā uzturēt dažādības ideju. Ja teju viss kolektīvs sastāv no vīriešiem – dažādības nav, tāpēc sievietes ar zināšanām tiek gaidītas.
- Komunikācijas un sociālās prasmes (soft skills). Par lielāko daļu nākotnes profesiju šobrīd vēl grūti paredzēt – kas tieši darbiniekiem būs jādara, kādas jaunas ierīces jāizmanto utt. Toties ir droši zināms, ka cilvēkiem joprojām vajadzēs sadarboties citam ar citu, komunicēt, spēt izprast sevi un citus. «Cilvēkprasmes – tas ir veids, kā mēs komunicējam un saprotam cits citu, kā vadām citus, kā izzinām savas emocijas, risinām konfliktus un veidojam emocionālo inteliģenci. Viss šis ir vēl viens liels prasmju bloks, kas ir pat vēl daudz grūtāk aizvietojams nekā liela daļa digitālo prasmju. Cilvēkprasmes noderēs jebkurā profesijā. Jā, tehniskās lietas būs tendētas uz automatizāciju, tur nebūs vajadzīga cilvēku mijiedarbība – piemēram, datus ievadīs un apkopos roboti. Bet tiem, kuri būs atbildīgi par šiem procesiem, gan būs svarīgi savā starpā sazināties, lai izrunātu, kas no šiem datiem ir svarīgākais, varbūt jāatrisina kāds konflikts. Un tur primāri ir un būs vajadzīgs cilvēcisks kontakts,» skaidro eksperts.
Ar ko sākt?
Vispirms kritiski jāizvērtē savas esošās prasmes un jāpieņem lēmums mācīties. Mācīšanās un jaunu zināšanu apguve ir jāuztver kā daļa no dzīvesveida, kam jāatvēl laiks, enerģija un līdzekļi ilgtermiņā. Mūsdienās ir jāmācās visu mūžu, un mācīšanās muskuļa treniņš tiek uzskatīts par svarīgāko treniņu tavai rītdienai. Ir sev jānosaka mērķis apgūt noteiktas jaunas zināšanas un prasmes, atliek vien izdomāt, kādas – varbūt tā būs digitālo prasmju uzlabošana, varbūt izkopsi savas sociālās vai kognitīvās prasmes. Iespējas meklējamas šādos virzienos.
- Vaicā savam pašreizējam darba devējam. Painteresējies, vai nav kādas iespējas apgūt jaunas zināšanas esošajā amatā vai kvalificēties augšup. Jo lielāks ir uzņēmums, kurā strādā, jo lielākas iespējas dažādām attīstības iespējām, apmācību programmām, kursiem.
- Izpēti, ko piedāvā valsts. Strādājošiem cilvēkiem pieejamas valsts dotētas mūžizglītības programmas. Plašas iespējas apmeklēt kursus un apmācību programmas ir arī tiem, kas ir bezdarbnieka statusā.
- Meklē iespējas pati. Vienmēr var atrast iespējas papildināt zināšanas, meklē tās visos iespējamos veidos, jo – kas meklē, tas atrod. Dažādas apmācību iespējas (arī bezmaksas) piedāvā privātais sektors, nevalstiskās organizācijas (piemēram, Riga TechGirls), ieteicams arī izpētīt, ko var atrast YouTube.
- Kopā vieglāk! Mācīšanās sokas labāk, ja izdodas atrast domubiedrus vai pievienoties kādai grupai. Tāpat vienmēr noder starppaaudžu komunikācija – ir noderīgi aprunāties ar bērniem: ko no tehnoloģijām lieto viņi, kas būtu vērtīgs un ko vajadzētu iemācīties apgūt arī tev?
Interesantāk un jēgpilnāk
Ričards Križanovskis uzsver – tehnoloģijas un automatizācija domāta, lai cilvēkiem dotu vairāk iespēju darīt ko jēgpilnāku un skaistāku. «Ja neesam ar atvērtu domāšanu, gatavi apgūt jaunas zināšanas un mainīt savus uzvedības modeļus, tad, visticamāk, kādā brīdī attapsimies tādā ne pārāk foršā dzīves situācijā – nāksies strādāt darbos, kas kļūs arvien mazāk apmaksāti, arvien neinteresantāki. Bet, ja spējam pielāgoties, mainīties, nodarbinātības kontekstā mūs sagaida daudz spilgtāka un interesantāka nākotne – tehnisko un garlaicīgo darbu vairs nevajadzēs darīt, bet varēsim komunicēt, radīt jaunas idejas, risināt interesantas problēmas, izdomāt jaunus procesus, kas būtībā ir cilvēkiem daudz vairāk raksturīgs process.
Automatizācija mums noņems daļu sloga, un, kā redzam jau tagad, tas notiek arvien straujāk.
Tāpēc skats uz nākotni patiesībā ļoti pozitīvs, bet ar vienu nosacījumu – mums visiem būs jāmācās kļūt radošākiem, veiksmīgāk savstarpēji komunicēt, un par šo prasmju iegūšanu vai uzspodrināšanu jādomā jau šodien. Mums nav jāmēģina kļūt par labākiem robotiem, drīzāk jāmācās būt par labākiem cilvēkiem – tā ir joma, ko roboti mums nekad neatņems.»
Kuras jomas pārmaiņas skars vairāk?
- Automatizācijai un citām pārmaiņām visvairāk pakļautās industrijas: vairum- un mazumtirdzniecība, ražošana, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.
- Pārmaiņām vismazāk pakļautas ir sfēras, kas sniedz dažādus profesionālos pakalpojumus, izglītības nozare, veselības aprūpe.
