Kad sekss kļūst sarunāts
Divdesmit gados, kad hormoni trako un seksu gribas gandrīz vienmēr, gandrīz jebkurā vietā un laikā, kaut kādi atsvaidzinājumi seksa dzīvē šķiet svešvārds. Jo vari mīlēties, vari nemīlēties, un tāda vieglprātība kā Vilipsona prātulā «maybe yes, maybe no, maybe fuck, maybe go» diez vai atgriezīsies, piemēram, piecdesmit gados.
Pienāk dzīvē vecums, kad ir iebraukts laulības ostā un savulaik zagsā skanošās aizkustinošās vijoles un flautas skaņas pārmāc mazu bērnu kliedzieni, hroniska neizgulēšanās un vēl viss kas cits piederīgs nopietnai kopdzīvei. Kas notiek ar seksu ilgākā kopdzīvē? Kaisle sāk mazināties, un parādās siltas, empātiskas emocijas vienam pret otru, bet bez sākuma aizrautīgajām vētrām. Ļoti bieži laulāto dzīvē sekss kļūst sarunāts – «kamēr bērni guļ, kad nav galīgs pārgurums, kad darbā nav gājis slikti». «Sākumā vienmēr kaut kas ir jauns un spontāns. Un, kamēr mēs kaut ko jaunu apgūstam, ir interesanti.
Bet ar laiku visas nodarbes kļūst nedaudz automatizētas un rutinētas. Un tas nav ne labi, ne slikti. Vienkārši ar to jārēķinās.
Ar seksu ir tas pats – rutīna tajā ir diezgan droši paredzama. Īpaši, ja sekss vienmēr notiek ierastos apstākļos, ierastā vietā, laikā un pozās. Atrast ko jaunu – tas ir izaicinājums,» komentē Artūrs Utināns.
Šajā brīdī rodas vēl kāds jautājums – vai seksam vispār pāra attiecībās obligāti jābūt? Varbūt tas var būt reti vai vispār nebūt? «Sekss ir nepieciešams dzīves garšai. Un seksuālās attiecības nostiprina arī pāra attiecības,» pārliecināts psihoterapeits. Bet viņš pieļauj arī to, ka seksa var nebūt, ja to negribas. Ja to negribas abiem partneriem, tad vispār nav par ko diskutēt. Var būt arī tā, ka kāds dzīvē izvēlas pašrealizēties pilnīgi citos veidos – darbā, hobijos un citur. Problēmas parasti sākas brīdī, kad kādam pārī seksu gribas, bet kādam ne. Un tad visbiežāk tiek uzsāktas seksuālas attiecības ar citu partneri, kas agri vai vēlu noved pie pāra krīzes.
Suns uz siena kaudzes
Bet, kā zināms, nekas ne no kā nerodas. Dažādu iemeslu – gan bioloģisku, gan emocionālu – dēļ abiem vai kādam pārī ar laiku var parādīties atsalums. Biežāk tas raksturīgs sievietēm pēc pirmajām vai jau atkārtotām dzemdībām. «Vilšanās un aizvainojums ir biežākā emocija, kas seksuālo dziņu un kaisli vienam pret otru apdzēš un veicina distancēšanos,» precizē Artūrs Utināns. Un vai man jums lieku reizi jāatgādina atteikumu vēsture?
Vīrietis, piemēram, apvainojas par to, ka sieviete nevēlas seksu ar viņu. Tikpat labi var būt otrādi. Sieviete savukārt ir apvainojusies par kaut ko citu uz vīrieti, piemēram, par to, ka viņš nav iesaistījies bērnu aprūpē tik ļoti, kā viņa gaidījusi. Un tad abi sāk pārmest viens otram, kurš kuram vairāk nodarījis pāri. Kāds tur vēl sekss pēc šī visa?! Artūram Utinānam nāk prātā salīdzinājums, ka «dažreiz laulātie pārī uzvedas kā suns uz siena kaudzes.
Seksu es negribu tik bieži, bet tev ir jābūt uzticīgai. Ar mani nē, bet ar citiem arī nedrīksti.
Acīmredzot tā tomēr neiet cauri.»
Vai var atsvaidzināt seksuālo dzīvi?
«Ja iemesls garlaicībai ir tikai rutinēts sekss, tad vienmēr var kaut ko jaunu ienest kaisles dzīvē. Ja attiecībās jau ir ielavījies dziļš aizvainojums (mēnešiem un pat gadiem ilgi saindēta kopdzīve) vai pat nicinājums un riebums, tad diez vai darbosies jebkādi ieteikumi attiecību atsvaidzināšanai,» rezumē psihoterapeits.
Ja kāds vai abi pārī ir pārpildīti ar negatīvām emocijām un viņiem vienam uz otru vairs nestāv, tad viņiem, visticamāk, būs pilnīgi vienaldzīga partnera erotiskā apakšveļa, ieteikums pavadīt nedēļas nogali romantiskā viesu mājā vai randiņš jūras malā. Liesmu var uzpūst tikai tad, ja abiem ir stimuls kaut ko mainīt. Reizēm tikai attiecību krīze (tur var ietilpt arī kāda partnera sānsolis) atver acis un liek secināt – man jākļūst labākam. Jo tieši šādos brīžos parasti nāk ļoti skaidra apjausma, ka palaižot visu pašplūsmā, vienā brīdī iestājies krahs.
«Tieši sīkumiem un tam, kā partneri viens pret otru izturas, ir ļoti liela nozīme attiecībās. Un priekšspēle nesākas tikai ar noteiktu ķermeņa vietu stimulēšanu, bet ar vārdiem vismaz divas, trīs stundas pirms seksa.»
Vārdiem kaisles uzkurināšanā ir ļoti liels spēks. Jo kas tad bija kazanovas un donžuāni? Vārdu meistari.
Bet vīrietim dažkārt vienkāršāk pienākt klāt sievietei no mugurpuses, iekniebt dibenā un tā signalizēt, ka varētu kādu seksu. Jā, varbūt vīrieši nepievērš tik lielu uzmanību vārdiem, bet arī viņiem gribas dzirdēt kaut ko labu par savu «pasaulē garāko» dzimumlocekli un seksuālajām spējām. Tas ir kā apliecinājums tam, ka otrs cilvēks patiešām interesē un vispār ir brīnišķīgs.
Un, lai cik pragmatiski un nekaislīgi tas izklausītos, arī seksā ir jāveic mājasdarbi jeb sagatavošanās darbi, lai būtu labs rezultāts. Ko tas nozīmē? Seksuālās vēlmes aktivizāciju. Katram jau ir savi paņēmieni, kā aktivizēt libido. Kādu uzkurina erotiskās filmas, kādu seksīga apakšveļa, kādu – kailfoto. Un tās sievietes, kuras ar indīgu «kas ir vecais, siekaliņa notecēja?!» komentē to, ka vīrietis pēta sieviešu kailās bildes žurnālos, patiesībā pašas ar kaut ko netiek galā. Vai nu ir greizsirdīgas, vai viņām šķiet, ka vīrietis viņas pietiekami neiekāro.
Bet ir viena cita lieta, kuru vērts ņemt vērā laulātajiem, kas jau ilgstoši ir kopā. Artūrs Utināns: «Ar gadiem nepieciešami aizvien ilgāki glāsti.
Lai arī no Jāņa Zālīša grāmatas izriet, ka vīrietim šajā ziņā tas nav tik svarīgi un tikai sievietei vajag glāstus un priekšspēli, pēc piecdesmit gadu vecuma arī vīriešiem ir nepieciešama priekšspēle no sievietes puses, kā arī spēcīgāka un ilgāka stimulācija.
Tam visam var nākt klāt arī varbūt nekad neizmēģinātais orālais sekss un kādi seksa palīglīdzekļi.»
Populārākie raksti
Besis nav iemesls negribēšanai
Mūsu stresainajā dzīvē bieži vien sekss tiek atstāts pašplūsmā. Piemēram, zvans no mammas, kurai sakāpis spiediens, bērnam iekodusi ērce, darbā melnā svītra un tā joprojām, un tūkstošiem domu, kas varētu aiziet seksa pilnveidošanas virzienā, sāk grozīties ap negācijām. Turklāt šādos brīžos vienmēr kā Oblomovam liekas, ka «rīt, rīt būs labāk, bet ne jau nu šodien».
Vai fiziskais nogurums var būt attaisnojums tam, ka negribas seksu?
«Sekss ir relaksējošs pasākums. Tāpat kā sports. Arī uz sporta nodarbībām ir grūti piespiest sevi aiziet. Bet tad, kad aizej, ir forši un sajūties labāk. Ar seksu ir tāpat. Reizēm šķiet – eh, neko negribas. Bet glāsti liek izdalīties organismā tādiem hormoniem kā oksitocīns, vazopresīns, endorfīni, kā arī daudziem citiem, kas ved pie iekšēja miera un relaksācijas sajūtas.»
Lai nu kā, pat rutinēts sekss labi iedarbojas pret stresu. Runājot par fizisko nogurumu, ir tādi cilvēki, kas nejūt savu emocionālo saspringumu. Viņi nav pa dienu ne nēsājuši cementa maisus, ne darījuši ko citu tikpat smagu, bet jūtas ārkārtīgi noguruši. «Te var runāt par aleksitīmiju – nespēju izteikt vārdos jūtas.» Šie cilvēki ārēji pat var tēlot vēsos un apmierinātos, bet patiesībā, iespējams, viņi netiek galā ar emocijām, kas piemeklē dienas laikā. Un, ja tā, tad brīdī, kad partneris mēģina viņu kaut kādā veidā mudināt uz seksu, var saņemt pretī «es esmu noguris, man neko negribas».
Nonstopā kaislīgs sekss?
Tas, ka sekss kaut kādā brīdī nešķiet pietiekami kaislīgs un interesants, ir tikai normāli. Turklāt daudziem cilvēkiem piemīt neofobija – bailes no visa jaunā un nezināmā. Šie cilvēki nelabprāt piekrīt jaunu seksa pozu izmēģināšanai, viņus pārņem šausmas, iedomājoties, ka ar seksu varētu nodarboties kaut kur citur, izņemot gultu, piemēram, liftā vai mežā – ja nu kāds ieraudzīs?! Bet tie, kas pārvar savas bailes, tikpat kā vienmēr pēc tam atzīst, ka bijis vērts, jo pēc tam ir labi.
Svētīgi atcerēties, ka tieši procesos, kuros mums ir interesanti, izdalās dopamīns. Ja ilgstoši nav nekā jauna, negribas pat satikties ar draudzeni, jo – par ko tad mēs runāsimies?
Ja nav jaunu iespaidu, kas uztur tonusā, tas diezgan graujoši iedarbojas ne tikai uz laulību, bet dzīvi vispār. Daži cilvēki mēdz aizbildināties: «Es jau esmu neinteresants, neesmu pietiekami atraktīvs.» Bet tādu interesantuma vai neinteresantuma gēnu nav. Viss atkarīgs no dzīves pieredzes.
Protams, interesantāk kopā ir tiem partneriem, kuriem ir pietiekami aktīva dzīve, kuri kopīgi apmeklē kultūras pasākumus, ceļo, iet korī, piedalās festivālos, lasa grāmatas, interesējas, kas notiek pasaulē. Smadzenes uzsūc visu šo informāciju, un pēc tam ir ar ko dalīties ar citiem.
Ja partneris ir viscaur pazīstams, dopamīns pārstāj izdalīties. Un tad ir svarīgi, lai abiem ir kādi priekšlikumi attiecību atsvaidzināšanā. «Tradicionāli sievietes kaut ko parasti gaida no vīrieša, jo tiek uzskatīts, ka vīrišķais ir aktīvais, bet sievišķais – pasīvais. Bet vīrieši tikpat labi gaida aktivitāti arī no sievietes puses.
Partneres iniciatīva vīrietim liek justies iekārojamam. Un šī sajūta savukārt liek izdalīties kaisles hormoniem.»
Pat meklēt papardes ziedu mežā var būt interesanti. Jo tas ir process, kurā ir kaut kas nezināms, kaut kādas cerības, un tas atkal liek izdalīties dopamīnam. Turklāt te vēl klāt nāk romantikas aspekts, kas saistās ar pozitīvu, estētiskas emocijas raisošu vidi.
Iemīlēties no jauna partnerī
«Ir tāds sakāmvārds – jo vairāk gribas apsēsties, jo vairāk gribas apgulties, jo vairāk gribas apgulties, jo mazāk gribas piecelties,» pasmaida Artūrs Utināns. Un nav nekāds brīnums, ka pienāk tāds vecums, kad izgulēties šķiet svarīgāk, nekā nodarboties ar seksu.
Ar gadiem mums var izmainīties ķermeņa aprises, nākt klāt liekie kilogrami, parādīties celulīts un krunkas. Šķiet, nu kā es tāda neglīta nodarbošos ar seksu?! Bet parasti jau partneri abi noveco kopā. Un lielākā vērtība tomēr ir dziļā intimitāte starp partneriem. Biežāk tieši sievietes ar gadiem sāk kautrēties no sava ķermeņa. «Sievietei jāsaprot, ka tas, kā viņa skatās uz savu ķermeni, nav tas pats, kā vīrietis skatās uz viņas ķermeni. Viņš iekāro viņu kailu arī ar lielo dibenu un celulītu.»
Sieviete cienījamākā vecumā seksu var vēlēties pat biežāk, nekā vīrietis ir spējīgs viņu apmierināt.
Jo vīriešiem, kā zināms, ar gadiem mazinās testosterons un seksu gribas mazāk. Bet kaut ko vienmēr var izdomāt, lai abi būtu apmierināti. Ir pieejamas gan plastiskās operācijas, gan seksa veikalu arsenāls, kas var bagātināt seksuālo dzīvi, ja šķiet, ka tā ir kļuvusi pārāk remdena.
«Pat ja vīrietis devis kādus mājienus par sievietes ķermeni, kritiku vajadzētu uztvert veselīgi,» piebilst Artūrs Utināns. Ja vien abi vēlas padarīt attiecības kaislīgākas, sporta nodarbībām, dejām un citām fiziskām aktivitātēm, kas vairo enerģiju un veido tvirtākus muskuļus, vajadzētu būt ikdienas dienas kārtībā. Un ir pastāvīgi jāmotivē sevi iet uz sporta zāli.
Visbeidzot ir vēl kāda laba ziņa. Ar gadiem partnerī var arī atklāt kaut ko pilnīgi jaunu. Piemēram, viņā parādās altruisms situācijā, kurā kādu jāglābj. Partneris, pateicoties, piemēram, veiksmīgai psihoterapijai, var attīstīt sevī, teiksim, aktīvāku dzīves pozīciju, kā arī empātiju, kā viņam varbūt trūcis. Un tad mēs varam iemīlēties viņā otrreiz.
Katrā ziņā tikai tas, kas kaut ko meklē un dara, var kaut ko atrast. Pats papardes zieds tāpat klāt vien nenāks. Kas viņam ko neziedēt vienam pašam savā nodabā?!