Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību,» teica Simsone.
Viņa stāstīja, ka «vidējais statistiskais bezdarbnieks» pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.
«Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% – vispārējā vidējā izglītība, 15% – pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku,» teica NVA vadītāja.
Simsone uzskata, ka Covid-19 otrā viļņa patieso ietekmi mēs redzēsim šogad. «2020.gadā izteikts straujš bezdarba kāpums nebija pieredzēts, taču šī gada sākumā mēs redzēsim patieso otrā viļņa ietekmi. Tiek prognozēts, ka Covid-19 ietekmē šogad bezdarba līmenis Latvijā nepārsniegs 10%, taču, protams, tās ir tikai prognozes. Laiks rādīs, cik veiksmīgi mums izdosies izkļūt no šīs krīzes,» viņa saka.
Kolektīvās atlaišanas pieteikumi visvairāk saņemti no uzņēmumiem, kas saistīti ar tūrisma nozari - tūrisms, viesmīlība, ēdināšana, kā arī māksla, izklaide un atpūta. «Liels kolektīvo atlaišanas gadījumu skaits ir saistīts ar tūrismu. Vairākas viesnīcas ir paziņojušas par darbinieku kolektīvo atlaišanu, pavasarī tas vēl nebija izteikti, jo vasarā situācija uzlabojās un bija cerība, ka Covid-19 otrais vilnis nebūs vai nebūs tik spēcīgs un tūrisms varēs pamazām atjaunoties un saglabāt darbiniekus, tad rudenī tapa skaidrs, ka tā nebūs, un vairākas viesnīcas paziņoja par kolektīvo atlaišanu,» saka NVA vadītāja.
"Ja par reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugumu var teikt, ka tas pagaidām ir neliels un nav satraucošs, tad vakanču jomā šo krīzes ietekmi mēs jau tagad redzam visai spēcīgu. Reģistrēto vakanču skaits šajā Covid-19 laikā ir ievērojami samazinājies.
Mēs redzam, ka darba devēji daudz, daudz mazākā skaitā reģistrē brīvas darba vietas, nekā tas bija pirms Covid-19 krīzes.
Ja pirms krīzes mums bija apmēram 30 000 aktuālo brīvo darba vietu, tad jau pavasarī šis skaits strauji samazinājās – vasaras mēnešos vidēji mums bija 18 000 aktuālo brīvo darba vietu. Šobrīd šis skaits ir samazinājies vēl vairāk, 2020.gada beigās mums bija 14,5 tūkstoši vakanču," darba tirgu raksturo Simsone. «Tas noteikti ir skaidrojams ar Covid-19 krīzes sekām. Ja uzņēmumi vēl neatbrīvo darbiniekus, izmantojot atbalsta pasākumus, tad noteikti neplāno izaugsmi un neveido jaunas darba vietas. Tas noteikti ir saistīts ar neziņu, gan arī ar noieta tirgus samazinājumu. Mēs redzam, ka arī Latvijas Banka ir būtiski samazinājusi IKP pieauguma prognozes, un tas arī atspoguļojas tajā, kā uzņēmumi plāno nodarbināto skaita izmaiņas. Šobrīd pozitīvas tendences mēs neredzam.»
NVA vadītāja stāsta, ka palielinājies vidējais bezdarba ilgums un atrast jaunu darbu prasa salīdzinoši vairāk laika nekā pirms Covid-19 krīzes. «Konkurence darba tirgū ir pieaugusi. Ja līdz pavasarim, Covid-19 krīzes sākumam, mēs varējām runāt par ļoti ievērojamu darbaspēka trūkumu, tad šobrīd situācija ir mainījusies, darba devējiem ir lielākas kandidātu izvēles iespējas. Šobrīd ir grūtāk atrast jaunu darbu,» viņa norāda. "Taču arī šobrīd nav tā, ka cilvēki nevar atrast darbu. Ir jāvērtē prasmes, kas cilvēkam piemīt, ko var attīstīt. Šīs prasmes bieži vien nav tik specifiskas, kas der tikai vienai nozarei. Piemēram, tūrisma nozare, kurā ir nepieciešamas prasmes apkalpot klientus, šīs prasmes noder vēl ļoti daudzās citās nozarēs, tādēļ cilvēki var samērā viegli piemeklēt piemērotu darbu citās nozarēs.
Kopumā jauna darba meklējumi šobrīd ir sarežģītāki nekā iepriekš, konkurence ir lielāka un prasības pret kandidātiem ir pieaugušas.
No tiem, kas 2020.gadā bija zaudējuši darbu tūrisma un viesmīlības jomā, 1,2 tūkstoši pērn atrada jaunu darbu. 2020.gadā kopumā darba attiecības uzsāka 62,5 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku."
Runājot par Latvijas reģioniem, visvairāk Covid-19 krīzē cietusi galvaspilsētta un tās tuvākā apkārtne. «Rīga un Pierīga bija tas Latvijas reģions, kas, Covid-19 krīzei sākoties, cieta visātrāk un visvairāk. Rīgā un Pierīgā bija vislielākais klientu skaita pieaugums. Vismazākais pieaugums bija Latgales reģionā. Taču tas nemainīja kopējo reģistrētā bezdarba ainu valstī un tā ir saglabājusies tāda pati, kā bija pirms krīzes un jau ilgstoši Latvijā. Rīgas reģions un Rīga joprojām, neskatoties uz straujo bezdarbnieku skaita pieaugumu pandēmijas sākumā, ir reģions ar zemāko reģistrētā bezdarba līmeni, bet Latgale joprojām ir ar augstāko. Rīgā decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, Rīgas reģionā – 5,8%, bet Latgalē –15,4%.»
"Darba tirgum vajadzēs vairāk laika, lai atgrieztos pirmskrīzes situācijā. Tāpat šī krīze būs neatgriezeniski kopumā mainījusi darba tirgu. Arī pirms Covid-19 tika prognozētas būtiskas izmaiņas darba tirgū nākotnē – vairumu profesiju, kas tuvākajos 10 gados ienāks darba tirgū, mēs šobrīd pat nepazīstam.
Mēs pat nenojaušam par šādām profesijām, kas būs vajadzīgas darba tirgum.
Daudzās nozarēs situācija mainīsies un mainīsies arī cilvēku paradumi," prognozē NVA vadītāja. «Vissmagāk skartā tūrisma nozare noteikti tik ātri neatgūsies. Izteikt prognozes, cik daudz laika vajadzēs tūrisma nozarei atkopties, tas nav iespējams. Eksperti min, ka tam vajadzēs vismaz divus gadus, citi, ka četrus. Arī cilvēku paradumi ceļošanai mainīsies. Mums visiem šis būs izaicinājumu un mainīgu prognožu laiks.»
