Ir triju veidu perfekcionistes. Vai jūti sevī vienu no tām?
-
Uz sevi vērsta perfekcioniste.
Viņa sev ir uzlikusi ļoti augstu latiņu – visam viņas dzīvē jābūt ideāli, atlaižu nav. Vienmēr ir kas uzlabojams, vienmēr varētu labāk. Viņa tiecas būt nevainojama sieva un māte, kolēģe un darbiniece, saimniece un pilsone – ja ne pa īstam, tad vismaz ārēji noteikti. Tā ir sieviete, kas cenšas ārēji uzturēt spēcīgas sievietes fasādi, taču iekšēji nokaujas ar nedrošību un šaubām. Viņai nepatīk uzticēt lietas citiem – viņai ir jākontrolē katrs process, katra detaļa. Nereti šīs perfekcionistes nomoka pārgurums, emocionāls izsīkums, neirozes. - Sociāla perfekcioniste.
Būt perfektai ir viņas misija – tikai tā viņa spēj iederēties sabiedrībā. Viņa ir pārliecināta, ka apkārtējiem tas ir ļoti svarīgi. Būtībā viņa tiecas būt ideāla, lai izpatiktu citiem, lai pierādītu, ka viņa ir tā vērta. Par sociāli tendētām perfekcionistēm parasti kļūst tās, kuras ir audzinātas stingru prasību un kritikas gaisotnē. Arī šī būtne neprot deleģēt – tas nozīmētu kapitulēšanu, un to viņa nedrīkst pieļaut. - Uz citiem vērsta perfekcioniste.
Šī ir īpaša dāma – jā, viņai ir augstas prasības pret sevi, vismaz viņa pati par to ir pārliecināta. Taču viņas prasību lupa (vai drīzāk mikroskops) ir vērsta uz citiem. Vājumam un kļūdām nav vietas šīs sievietes pasaulē, un trūkties dabū pilnīgi visi. Ģimene ir viņas zaldātiņu armija, darbavieta – viņas galms. Viņa pieprasa, viņa kritizē – un nicina tos, kas nav perfekti. Tiklīdz tu izrādi mazākās vājuma pazīmes vai liec šai karalienei vilties – tā tu esi izslēgts no spēles. Nedod Dievs, ja tāda trāpās par tavu bosu!
Par to, kā uzveikt perfekcionismu, lasi šajā rakstā!