Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paldies Dievam, pateicoties psihoterapijai un jauno tehnoloģiju sasniegumiem, manas bērnības traumas, ko radījusi padomjlaiku zobārstniecība, ir sadziedētas (kad sakodu zobārsti, mammu kabinetā vairs nelaida, un rezultātā es divdesmit gadus paniski baidījos no zobārsta!), tādēļ apzinīgi ķeros vērsim pie ragiem vai, precīzāk, zobiem. Iztaujāju draudzenes par labākajiem higiēnistiem pilsētā, izlasu visus interneta forumus māmiņām un galu galā izvēlos cienījamu privātpraksi, kur pieņem arī bērnus un pieejami valsts apmaksāti medicīniskie pakalpojumi. Rinda – trīs mēneši! Ja maksā pats, trīs nedēļas. Izvēlos pirmo variantu, jo jāveic vēl pāris svarīgu sagatavošanās darbu, par to arī izlasu māmiņu forumos.
Zobus tīrām regulāri, bet – vai nu mazais to dara pats, kā prot, vai es ar varu un viltu mēģinu noturēt zobu suku viņam mutē, riskējot tikt sakosta. Negribu, lai tu man palīdzi, mamma! Zinu jau, zinu, ka maziem bērniem zobi jātīra pieaugušajiem, bet pirksti un sirdsmiers (lai katru vakaru viens neauro kā sirēna) man dārgāki par pareizām zobu tīrīšanas instrukcijām. Nu, neesmu es perfekta mamma!
Tālāk seko sagatavošanās darbi. Katru dienu kopā skatāmies multenīti par zobiņu Baltiņu. Mazais naktīs murgo, jo bail, ka, tāpat kā brālim no multenes, viņam uzbruks zobgrauzis Urķis. Cītīgi tīrām un labojam zobus onkulim – ir tāda forša play-doh spēle Zobārsts (labi, ka pirms vairākiem gadiem biju to uzdāvinājusi meitai, vismaz nebija jātērē teju 20 eiro par šo mācību stundu).
Nopērku dēlam jaunu zobu suku ar Supermenu, zobu pastu ar dinozauru… Jā, zobus tīrīt ir forši, bet pie daktera gan viņš neiešot!
Un, atceroties pēdējo vizīti pie ģimenes ārsta, mani pārņem nemiers. Medmāsai vajadzēja skriet pa visu kabinetu pakaļ mazajam, lai viņu tikai nosvērtu. Rezultātā uz svariem kāpām divatā. Augumu tā arī neizdevās izmērīt, jo dēls vienkārši sabruka uz grīdas un sāka kliegt. Labi, gan jau kaut ko izdomāšu. Kā nekā lielā meita pie higiēnista jau bijusi un pie zobārsta arī.
Klāt lielā diena – mūsu sen gaidītā rinda pienākusi. Svinīgi paziņoju dēlam, ka šodien viņš dārziņā varēs negulēt diendusu, jo mēs iesim pie higiēnista, un māsa arī nāks. Nopērkam divus mazos Lego komplektus – vienu brālim, vienu māsai. Nē, saldējumu, šokolādi un sulu šodien nevar, mēs taču ejam pie higiēnista! Viss pagaidām rit pēc plāna.
Pirmā kabinetā braši iesoļo meita. Kamēr pildu pacienta karti, puika trīs reizes paspēj aizlaisties – vienkārši iziet ārā pa privātprakses durvīm un paslēpjas koridorā, pēdējā reizē aiz šausmām sastingstu, jo kādas piecas minūtes nevaru viņu atrast. Nu gan samācījies paslēpes spēlēt. Ejam skatīties, kā veicas māsai. Nē, lietus jaku nedrīkst vilkt nost, un gumijniekiem arī jābūt kājās!
Abi ar dēlu sēžam kabinetā uz grīdas, un es uzmundrinošā balsī stāstu, cik tas viss ir forši, kā tā smukā meitene prot notīrīt zobiņus.
Ja tu neļausi man tagad atvērt Lego komplektu, es kliegšu! Es kapitulēju, jo dēla kliegšanu nespētu izturēt pat tā foršā meitene, kas ar žilbinošu smaidu pacieš manus muļķīgos komentārus.
Pienāk dēla kārta. Smaidīgā meitene aicina viņu iesēsties krēslā un pabraukāt augšā lejā kā ar liftu, kosmosa kuģi un vēl nezin ko, mēģinu fantazēt uz nebēdu, lai tikai dēls apsēžas tajā sasodītajā krēslā. Pēc 10 minūšu tielēšanās puiku tomēr izdodas pierunāt. Pēc tam, kad viņš ir izvizinājies krēslā, apskatījis visus instrumentus, izmēģinājis, kā darbojas siekalu atsūcējs un kā ieliet plastmasas glāzītē ūdeni, beidzot jāver vaļā mute, bet… dēls nav ar mieru. Higiēniste pat ir gatava man iedot to mazo spogulīti, lai es varu pārbaudīt mazajam zobus, bet arī tas nelīdz. Mēģinām gan šā, gan tā, esam viņam piestāstījuši pilnu galvu ar visādiem jokiem un gudrībām, lai tik viņš atver muti, bet nekā. «Piedodiet, bet nākamais pacients gaida, mums jābeidz! Varbūt mēģiniet vēlreiz pēc gada?» iesaucas smaidīgā meitene. Esmu piedzīvojusi pilnīgu sakāvi, bet dēls laimīgs. Viņam ir jauns Lego. Cik forši, man patīk iet pie higiēnista! «Un par vizīti jums tik un tā būs jāmaksā!» paziņo medmāsa. Labi, ka tie ir tikai divi eiro.
Populārākie raksti
