• Neļauj ziemas depresijai vaļu! Padomi, kā sagaidīt pavasari ar labu garastāvokli

    Psiholoģija
    Santa.lv
    Santa.lv
    8. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Lai arī pavasaris šķietami ir jaunas enerģijas, dzīvesprieka un bezrūpības laiks, daļai cilvēku tas atnes grūtsirdību, skumjas un enerģijas trūkumu. Kādēļ izjūtam pavasari tik dažādi un kas ir par iemeslu pavasara nomāktībai? Ko varam darīt, lai sev palīdzētu? Konsultē psihoterapeits Andris Veselovskis.

    Cilvēka organismā viss ir līdzīgi kā dabā – pavasarī sāk kust sniegs un ledus, upes izkāpj no krastiem un ir iespējami lielāki vai mazāki plūdi. Tie var apaugļot zemi, atnesot barības vielas, bet var arī iznīcināt sējumus. Tāpat arī cilvēka organismā notiek lielas izmaiņas – mainās organisma un smadzeņu bioķīmija, skaidro Dr. Veselovskis.

    Vieniem cilvēkiem aktivējas prieka hormoni, bet citiem tie samazinās un ieslēdzas depresiju veicinošas programmas. Atdzīvojas domas un emocijas, kuras cilvēks ir uzkrājis pa ziemu un savas dzīves laikā. Tas var būt gan atlikts prieks un labsajūta, gan zaudējumu sāpes, kad prātu pārpludina skumjas. Ja cilvēks nobīstas no šīs pēkšņās garastāvokļa pazemināšanās, depresija var mēģināt pārņemt cilvēku savā varā – iegalvot, ka viņš ir slikts, nevienam nevajadzīgs. Rezultātā krītas garastāvoklis, darbaspējas, dzīves kvalitāte.

    Pavasaris un depresija?

    Psihoterapeits norāda, ka pavasarī tik tiešām daļai cilvēku, kuriem ir nosliece uz depresiju, ir raksturīga depresijas saasināšanās. Ir cilvēki, kuriem depresija uzbrūk katru pavasari vieglākā vai smagākā pakāpē.

    Sievietes vairāk atļaujas just pazemināto garastāvokli, līdz ar to ir iespējams uzsākt cīņu ar depresiju savlaicīgāk. Vīrieši savukārt mazāk apzinās notiekošo, līdz ar to cieš vairāk – biežāk eksplodē, uzņemas pārmērīgus riskus, lieto alkoholu, pārsportojas, pārstrādājas, ātrāk mirst vai nonāk līdz pašnāvībai, jo bieži dzīvo pēc principa: «Labāk nomirt, nekā būt vājam.»

    Dzīvesprieka ieteikumi pavasarim

    Dambji pret plūdiem, laivas un gumijas zābaki būtu jāgatavo visu gadu. Ja pavasarī ieplānots celt smagumus, visu gadu nepieciešami regulāri treniņi. Te mūsu sabiedrībā valda nezināšana par emocionālo jomu. Jau no dzimšanas būtu jādomā, kā bērnam palīdzēt kļūt stipram, imūnam pret depresiju.

    Sevis stiprināšana pret depresiju ir dzīves māksla, kas normāli jāmācās 20 gadus – kā turēties pretī ārējiem un iekšējiem destruktīviem spēkiem.

    A.Veselovskis piedāvā kognitīvus vingrinājumus un domāšanas taktikas, kas palīdzēs cīņā ar nomāktību un depresiju. Šie ieteikumi ir tikai neliela daļa no iespējamā arsenāla, gatavojoties cīņai pret depresiju vai citiem kaitīgiem faktoriem, tomēr arī tie var palīdzēt cilvēkam strādāt ar sevi.

    15 vingrinājumi jeb domāšanas taktikas cīņai ar depresiju:

    1. Būt kontaktā ar sevi. Saprast savas vajadzības un mācīties tās piepildīt. Nesekot citu uzstādījumiem par to, kā būtu jādzīvo.
    2. Trenēties izturēt vēlmes, kuras nav piepildāmas. Piemēram: «Gribu būt pats svarīgākais!» un «Gribu pastāvīgi gūt panākumus!» Ir reālistiski jāapzinās savas iespēju robežas, apstājoties, kad nav spēka, un neizdedzinot sevi.
    3. Uzņemties pilnu atbildību par savu dzīvi. Tikai tu vislabāk zini, kas tavā dzīvē notiek.
    4. Nevainot, nekritizēt, netiesāt citus un sevi. Piemēram, nevainot sevi, ka neatbilsti izvirzītajam ideālam.
    5. Mācīties redzēt apkārt labo un skaisto. Tas nemaz nav tik grūti!
    6. Mācīties mīlēt. Arī to nedrīkst aizmirst.
    7. Trenēties domāt pozitīvās kategorijās. Piemēram: «Es tikšu galā.» «Mēģināšu – paskatīšos, kas sanāks.» «Esmu gana labs.»
    8. Apturēt negatīvo domāšanu. Tādu kā: «Man nesanāks.» «Es nevienam neesmu vajadzīgs.» «Būs slikti.»
    9. Mācīties pieņemt jebkādas emocijas, neeskalējot tās. Piemēram: «Esmu skumīgs – paskumšu, atvadīšos, palaidīšu, dzīvošu tālāk.» «Esmu dusmīgs. Dusmas ir cilvēkam raksturīgas emocijas. Pieņemu tās. Neeju dusmu pavadā, neeskalēju, palaižu.»
    10. Praktizēt visus augstāk minētos vingrinājumus katru dienu, visu dzīvi. Katrs var atklāt sev vēl desmitiem un simtiem veidu, kā padarīt sevi stiprāku un noturīgāku pret depresiju un citām dzīves likstām.

    Depresija. Ko darīt?

    Psihoterapeits uzsver – ja nu cilvēks iekrīt depresijā, tad ar to var veiksmīgi cīnīties.

    Tas nav jāuztver kā pasaules gals, bet kā saslimšana, tāpat kā gripa – nepatīkama, bet ārstējama.

    Tikt galā palīdzēs veselīgs dzīvesveids bez pārmērībām – atpūta, hobiji, regulāras fiziskas aktivitātes. Ja cilvēks netiek galā pats, ir jāmeklē palīdzība – draugi, tuvinieki, psihoterapeits, psihiatrs. Depresiju bez ievērības nedrīkst atstāt!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē