Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan Alises galvā un mājā šobrīd valda haoss, viņas sirdī jūtams patīkams satraukums.
«Man nebija ne jausmas, ka pienāks šis brīdis, kad mūsu ceļi šķirsies. Esmu sakrāmējusi savas mantas un gatava doties, tikai vēl nezinu kur.
Nekad nebiju domājusi, ka varu justies tik labi, nezinot, kāda tagad būs mana dzīve.
Es pat īsti nezinu, kā ir būt pašai šajā pasaulē. Vispār ir ļoti bailīgi, bet, kā man viena gudra sieviete reiz teica “jo lielākas bailes, jo lielāka brīvība aiz tām stāv”. Pēc šī es mazliet atkarīga paliku no savām bailēm un spēle ar uguni paliek interesantāka.»
Alises attiecības ar Mārtiņu ir bijis skaistākais viņas dzīves posms līdz šim. «Tieši tas padara šo visu vēl izaicinošāku, jo kā gan var aiziet no kaut kā tik laba, tik ērta un zināma? Prāts meklē visādus trikus, lai atrunātu sirdi, kura skaidri un gaiši liek noprast, ka šis posms ir jāaizver, lai sāktos nākamais. Mēs joprojām esam viens otram blakus. Runājam, ļoti daudz runājam, jo negribas izbeigt šo visu pēc vecajiem ieradumiem. It kā jau šķiet, ka vieglāk ir strīdēties un ar naidu aizcirst durvis, bet kāds no tā labums? Mīlestībai un cieņai nav jāpazūd līdz ar šķiršanos.
Šis nav pēkšņs lēmums. Es piedzīvoju vēl nebijušas sāpju un baudu virsotnes, izgāju cauri spēcīgiem emociju virpuļiem, kas atveda mani līdz šim brīdim. Tam visam pa vidu neskaitāmas sarunu stundas ar Mārtiņu, izsverot visus apstākļus, pārskatot visus scenārijus un izdarot secinājumus. Cik interesanti šo visu rakstīt šeit jums, jo man nebija jausmas, ka šis brīdis pienāks. Bet te nu tas ir. Ko tālāk?»
