Neciet no tuvinieka vardarbības! Kā rīkoties, ja varmāka ir viens no ģimenes locekļiem?

Vēl pirms dažiem gadiem cilvēkiem, kas cieta no tuvinieku vardarbības, palīdzēt bija ļoti grūti – policija bija bezspēcīga, jo nebija neviena mehānisma, kā tiesiski ierobežot varmāku: izlikt no mājām viņu nevarēja un aizliegt tuvoties upurim arī nevarēja – glābšanās bija pašu cietušo ziņā.

Par laimi, 2014. gada 31. martā Civilprocesa likums tika papildināts ar nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Nu likums gan policijai, gan tiesai ļauj stingri nostāties upura pusē: ja cietušais prasa pagaidu aizsardzība pret vardarbību, jau rīt varmākam var likt pamest mājokli pat tad, ja tas ir viņa īpašums. Turklāt pāri darītājs nedrīkstēs upurim ne tuvoties, ne zvanīt, rakstīt vai kā citāti terorizēt. Šo regulējumu aktīvi izmanto gan cietušie, gan policija un tiesa.

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums attiecas vien uz tuvinieku attiecībām, bet ne tikai starp laulātajiem vai partneriem. Aizsardzības lūgumu tiesā var iesniegt arī, piemēram, māte, kas cieš no dēla pāridarījumiem.

Citi lasa

Ilze Anna Vītola

Personības

Teologa dēls Georgs Rubenis – pametis darbu bankā, lai tulkotu sapņus

Santa.lv

Krievijas agresija

VIDEO: Daugavpils mērs Elksniņš «uzsprāgst» un gandrīz saplēš kameru

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kā stāsta advokāte Dana Rone, statistiski visbiežāk pieteikumus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību iesniedz sievietes pret vardarbīgiem vīriešiem – laulātajiem vai partneriem. «Ja gadās, ka, piemēram, emocionāli vardarbīga ir sieviete, vīrieši pagriežas un aiziet, palīdzību policijā vai tiesā nemeklējot.

Savukārt sievietes mēdz ciest vardarbīga vīrieša pāridarījumus un gadiem cerēt, ka attiecības uzlabosies. Viņas nolaiž rokas un saka: bet es taču viņu mīlu, bērniem vajag tēvu. Sievietēm būtu jāsaprot, ka lēmums ir jāpieņem pašai – ja gribi cīnīties par savu dzīvi, saņem spēkus un dari to šodien,» saka advokāte.

Vardarbībai joprojām patīk klusums

Juristu praksē ir zināmi daudzi vardarbības gadījumi, par kuriem varētu domāt: tā notiek tikai filmās. Piemēram, vardarbīga kontrole, kad vīrs sievas automašīnā uzstāda novērošanas kameru vai izsekošanas ierīci. Ir arī vīri, kas sievai pa pēdām sūta detektīvus vai divreiz dienā ierodas darbavietā, lai pārbaudītu, vai viņa tur tiešām ir – ko dara un ar ko sarunājas. Notiek arī rafinēti ekonomiskās vardarbības gadījumi: ģimenē, kurā abi strādā, vīrs sievieti piespiež visu naudu atdot viņam, norādot, ka viņš te ir saimnieks un iedos viņai vien tik naudas, cik uzskatīs par vajadzīgu, bet, protams, tikai tad, ja sieviete labi uzvedīsies.

Tāpat sievietes mēdz ieslēgt – viņa drīkst atrasties tikai dzīvoklī, viņai nedod naudu, vīrietis atnāk un tad viņai iedod ēst. «Šīs sievietes ir tik tālu iebiedētas, ka baidās pat kādam kaut ko teikt.

Var jau sacīt: bet kāpēc neatvēra logu un nesauca palīgā? Savulaik bija sociālās reklāmas ar saukli: vardarbībai patīk klusums. Tā tas arī ir. No malas bieži vien ir pat grūti iedomāties, ka, lūk, šajā ģimenē notiek vardarbība. Parasti šie pāri no malas izskatās klusi un saticīgi – sieva ne pret ko neprotestē, viss ir kārtībā. Atpazīt vardarbību var, ieklausoties un sadzirdot vārdos neizteiktu palīgā saucienu. Noteikti padomājiet par savām tuviniecēm, kaimiņienēm un draudzenēm: vai nav kāda, kurai palīdzēt pat tad, ja to neprasa? Vai kāda draudzene nav palikusi pavisam klusa un gandrīz neiziet no mājām? Varbūt viņa ir pārtraukusi ierasties uz pasākumiem vai uzvedas tajos dīvaini?

Pievērsiet uzmanību: varbūt tiešām tur kaut kas nav kārtībā un ir ar iedrošinošu vārdu jāpalīdz. Reizēm sievietes saņemas un sāk rīkoties tieši pēc sarunas ar draudzeni vai kaimiņieni, kas saka: nē, tā nevar dzīvot – tev kaut kas ir jādara! Sākt cīnīties šīm sievietēm ir grūti, jo viņas ir nomāktas, ar zemu pašapziņu un stereotipu varā par sievietes lomu sabiedrībā un ģimenē, zemē iemītas un baidās, ka dzīve mainīsies. Bet dzīve tiešām mainās, turklāt ārkārtīgi strauji un krasi. Sākumā tas ir nežēlīgs karš, jo varmāka pie paša izveidotā modeļa parasti ir pieradis un negrib to mainīt.

Sievietei, kas nolēmusi cīnīties, ir un būs vajadzīgs atbalsts – ģimenes, tuvinieku, draudzeņu.

Viņai ir un būs vajadzīgs emocionāls stiprinājums, cilvēki, kas teiks: tu varēsi un tev viss izdosies – ej, cīnies, nosaki robežas un nekrīti atpakaļ tur, kur reiz biji! Esmu pamanījusi, ka par vardarbības upuriem bieži kļūst sievietes, kam nav atbalsta spilvena – vecāki miruši vai dzīvo kaut kur tālu laukos, vai ir pārcēlušies uz ārzemēm. Šīs sievietes ir pamazām attālinājušās no draugiem, bieži vien viņām ir sabiedrībā ietekmīgi vīri – tādi, kas zina, ka vietējā miestā neviens pat neuzdrošināsies kaut ko aizrādīt.

Savdabīgi, bet bieži vien vecāka gadagājuma cilvēki šīm sievietēm dod nepareizus padomus. Piemēram, saka: ko tu tur celsi šmuci un, kā saka, savu netīro veļu mazgāsi citu acu priekšā. Savukārt par sievieti saka: ko viņa iedomājas – katra strīda dēļ skraidīs pa policiju un tiesu. Savukārt sievietes, kas tiesai uzraksta pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieteikumu, iegūst pārliecību, ka viņas spēj cīnīties par savu dzīvi un ka viņām viss izdosies. Gan tiesas, gan citu institūciju mūsdienu attieksme un spēja palīdzēt dod šīm sievietēm drosmi sākt jaunu dzīvi – jā, reizēm finansiāli pieticīgāku, bet citādu.

Savukārt vīrieši tiesvedības procesā sāk saprast, ka tā, kā viņi ir rīkojušies, tomēr nevar un nevarēs rīkoties: viņus vēro – nav vairs tas laiks, kad mājās varēja rīkoties, kā vien ienāk prātā, tāpēc valdās un kontrolē savu rīcību. Manā praksē ir gadījumi, kad sieviete un vīrietis pēc vardarbības gadījuma tomēr atjauno attiecības – ļoti reti, bet arī tā notiek,» stāsta Dana Rone.

Vienkāršā veidlapa jāaizpilda rūpīgi

Lūgumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību var rakstīt policijā, gan arī var vērsties uzreiz tiesā. Policijai šo lūgumu parasti raksta tad, kad tā ieradusies vardarbības notikuma vietā. Tur policisti iedod cietušajam aizpildīt veidlapu Pieteikums policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai un pieteikums tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un tad pieņem lēmumu par vardarbīgā nošķiršanu.

Citos gadījumos cilvēks var rakstīt iesniegumu tieši tiesai, uz policiju nemaz neejot, – tas ir ātri un vienkārši. Advokāte skaidro: «Cilvēki, kas ilgstoši cieš no vardarbības, dažkārt paši vairs neko nevar izdarīt, tāpēc apkārtējiem noteikti jābūt modriem un jānāk palīgā. Interneta meklētājā jāieraksta Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Šiem Ministru kabineta noteikumiem ir 3. pielikums – Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. To var izdrukāt un aizpildīt, rakstot ar roku, bet daudz ērtāk to ir aizpildīt datorā Word formātā, tad izdrukāt un iesniegt tiesā. Valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu nav jāmaksā.»

Veidlapa ir vienkārša, bet tā jāaizpilda rūpīgi.

Jānorāda ziņas par sevi un par varmāku, kā arī prasītāja un atbildētāja attiecību statuss un raksturojums: piemēram, vīrs/sieva, bijušais vīrs/sieva, šobrīd vai kādreiz vienā mājsaimniecībā dzīvojoši cilvēki, radinieki utt.

Veidlapā jānorāda arī piemērojamais līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību un jāpamato, kādēļ tas jānosaka. Piemēram, vajadzētu liegt šim cilvēkam dzīvot mājoklī vai tam tuvoties, jo, ienākot mājoklī, varmācība var turpināties – nenosakot šo līdzekli, aizsardzība nebūs efektīva utt.

Lūk, kādus pagaidu aizsardzības līdzekļus var prasīt noteikt:

• Pienākums atstāt mājokli, kā arī aizliegums šajā mājoklī atgriezties un uzturēties. Un tas nekas, ka šis mājoklis ir varmākas īpašums, – viņam vienalga jādodas prom.
• Aizliegums tuvoties mājoklim. Veidlapā jānorāda attālums – ja mājoklis ir dzīvoklis Rīgā, tie varētu būt, piemēram, 50 metri, savukārt lauku apvidū – lielāks attālums.
• Aizliegums uzturēties noteiktās vietās. Piemēram, var norādīt, ka varmāka nedrīkst atrasties sievietes darbavietā vai pie tās, vai arī pie bērnudārza vai skolas, kur sieviete vedīs bērnus, vai pie kāda radinieka mājas, kur sieviete brīvdienās ciemojas, utt.
• Aizliegums satikties ar cilvēku, kam darīts pāri, uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari. Tas jānorāda, ja ir aizdomas, ka varmāka savu upuri varētu pārtvert, piemēram, kaut kur uz ielas. Ja norādīts šāds liegums, varmāka nevar arī zvanīt, piemēram, WhatsApp programmā vai skatīties no pretējās mājas loga, jo arī tā būs vizuāla saskare.
• Aizliegums jebkurā veidā sazināties ar cilvēku, pret kuru viņš bijis vardarbīgs. Tas nozīmē, ka nevar, piemēram, ne zvanīt, ne rakstīt e-pasta vēstules.
• Aizliegums organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos, izmantojot citu cilvēku starpniecību. Tas nozīmē, ka varmāka nedrīkst nodot nekādu ziņu ne ar draugu, ne paziņu, ne kādu citu cilvēku starpniecību.
• Aizliegums izmantot šī cilvēka personas datus un citi aizliegumi.  Ļoti iespējams, ka vajadzīga vēl kāda specifiska aizsardzība – katrs gadījums ir individuāls.
• Iesnieguma veidlapā jānorāda pagaidu aizsardzības pamatojums.

Zināšanai! Īpaši rūpīgi jāaizpilda sadaļa par to, kāda veida vardarbīgu kontroli (draudus, pazemošanu, iebiedēšanu utt.) vai fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību cilvēks ir piedzīvojis, kā tas ir izpaudies.

«Šis ir ļoti svarīgs apraksts – tam jābūt nevis divu rindiņu, bet divu lappušu garumā.»

«Ļoti rūpīgi un precīzi jāapraksta, kas noticis, kā viss ir attīstījies, kāpēc tas vairs nav izturams, kā ir izpaudušās ciešanas,» iesaka Dana Rone. Viņa uzsver, ka notikumiem, kuru dēļ tiek prasīta pagaidu aizsardzība, jābūt iespējami neseniem. Ļoti svarīgi ir arī pierādījumi. Salīdzinoši vienkāršāk pierādāma ir fiziskā vardarbība – var pievienot fotogrāfijas vai ārsta atzinumu. Emocionālo vardarbību pierādīt ir grūtāk, tādēļ tā iespējami sīki jāapraksta.

Zināšanai! Pat tad, ja pierādījumu nav, tiesai ir tiesības pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Iesniedzot tiesā prasību, ir jāparakstās par ziņu patiesumu.

Tiesas lēmums jāpilda

Tiesa lūgumu par pagaidu aizsardzību parasti izskata rakstveidā dienas laikā – tiesas sēdes nav. Kad tiesa lēmumu pieņēmusi, policija varmākam to paziņo. Ja tiek pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lemjot, ka varmākam jāatstāj mājoklis, viņam nekas cits neatliek – tiesas lēmums jāpilda. Mājoklī iekļūt viņš vairs nedrīkst, atsevišķos gadījumos policijas uzraudzībā drīkst paņemt nepieciešamās privātās lietas.

«Pat tad, ja varmākam nav, kur palikt, tiesas lēmums jāpilda, jo svaru kausos ir ieliktas tiesības uz jumtu virs galvas un otra cilvēka dzīvība un drošība. Likumdevējs ir noteicis, ka svarīgāka tomēr ir cilvēka dzīvība un drošība, un tas ir pareizi,» saka advokāte.

Varmākam netiek uzliktas nekādas aproces, lai viņu varētu izsekot, – viņam ir tikai paziņots lēmums, kas jāievēro. Sievietei pašai jābūt modrai un, ja varmāka tomēr pārkāpj aizliegumu un, piemēram, tuvojas, ir jāzvana policijai. Savukārt policija tiesas lēmuma nepildīšanu pašlaik uzrauga ļoti stingri.

Zināšanai! Par tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu vainīgais saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 296. pantu Tiesas nolēmuma un prokurora priekšraksta par sodu nepildīšana. Sods par šo nodarījumu ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Krimināllikumā nav noteikts ne piespiedu darba ilgums, ne naudas soda apmērs. To vērtē tiesa. Un, protams, cilvēks iegūst kriminālas sodāmības ierakstu, kas pati par sevi ir barga sankcija.

3 fakti par pagaidu aizsardzību

1. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību nevar ilgt mūžīgi – ir kaut kas jādara, lai mainītu situāciju ilgtermiņā. Tiesa, pieņemot lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosaka termiņu, cik ilgā laikā pieteicējam jārīkojas tālāk: piemēram, jāceļ prasības pieteikums tiesā par laulības šķiršanu, saskarsmes tiesību izmantošanu utt. Aizsardzība pret vardarbību beidzas, kad tā tiek atcelta vai ir gatavs tiesas spriedums pamatlietā. Nekāda konkrēta likumā noteikta laika ierobežojuma nav – pagaidu aizsardzība var ilgt gadu, divus, arī ilgāk.
2. Cilvēks, pret kuru pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību, to nevar pārsūdzēt, bet var iesniegt tiesā lūgumu šo lēmumu atcelt. Piemēram, vīrietis, pret kuru tiesa pieņem šādu lēmumu, var tiesai norādīt, ka sievietes rakstītais ir meli, un lūgt tiesas sēdē pārbaudīt, kam īsti ir taisnība – viņam vai sievietei. Uz tiesas sēdi var aicināt lieciniekus, sniegt pierādījumus utt. Tiesa pagaidu aizsardzību var atcelt un var saglabāt. Kā stāsta advokāte, dažkārt pagaidu aizsardzības pret vardarbību iespēju cilvēki patiešām izmanto ļaunprātīgi, kādu apmelojot tīši un nepatiesi: «Manā praksē bija kāds gadījums, kad sieviete pati sev dauzīja galvu pret zemi, lai iegūtu zilumus un savainojumus. Vīrietim, pret kuru tika vērstas apsūdzības, paveicās, jo notiekošo bija redzējusi kaimiņiene – viņa izdzirdējusi troksni un atbildīgi un ieinteresēti sākusi filmēt, kas tad tur īsti notiek. Ja šādu pierādījumu nebūtu, kurš gan ticētu, ka sieviete ir gatava sevi kropļot, lai tikai otram sagādātu nepatikšanas,» saka advokāte.
3. Cilvēkam, pret kuru pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību, jāsargās pat nejauši pārkāpt aizliegumu nosacījumus. Kā stāsta advokāte, diemžēl cietušie mēdz izmantot arī manipulācijas. Piemēram, sieviete, zinot, kurā kafejnīcā un cikos vīrietis pusdieno, speciāli dodas uz šo vietu, lai varētu ziņot policijai, ka varmāka ir pietuvojies tuvāk, nekā ļauts tiesas lēmumā. «Vīrietim šādā situācijā nekavējoties jādodas prom – nevajag ne sveicināties, ne runāties, lai nenonāktu līdz kriminālapsūdzībai,» saka advokāte.

5 patiesi emocionālās vardarbības gadījumi

«Visburvīgākie no malas izskatās emocionālie varmākas. Viņi parasti ir izglītoti, ar labu darbu un ienākumiem, gudri, patīkami, interesanti sarunu biedri. Toties tas, kādi viņi ir ģimenē, ir pilnīgi cits stāsts,» saka advokāte. Lūk, reālas situācijas, kurās palīdzēja pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

1. Sievietei bija mājdzīvnieks – mazs mājas sunītis. Kad sievas nebija mājās, vīrs viņas mazo sunīti ārā ziemas salā vairākas reizes aplēja ar aukstu ūdeni, līdz sunītis pārvērtās ledus klucī. Vīrietis zināja, ka, spīdzinot sunīti, viņš nodara milzīgas emocionālas ciešanas sievietei, sakot viņai: redzi, ko es izdarīšu ar tevi, ja tu mani neklausīsi.
2. Citā lietā sieviete bija precējusies ar vīrieti no kādas austrumvalsts – paraugpāris, divi bērni. Diemžēl vīrietis saslima un bailēs no nāves pret sievu kļuva gan emocionāli, gan fiziski vardarbīgs. Piemēram, modināja viņu nakts vidū un lika skaļi lasīt Bībeli, pārmeta sievai neuzticību, nelaida viņu ārā tikties ar citiem cilvēkiem.
3. Emocionālo varmāku izdomai nav robežu. Lūk, stāsts. Pie durvīm zvana, sieva atver durvis, un pa tām droši ienāk divas sievietes un sāk uz galda izlikt dažādus rituālu priekšmetus – sveces, ikonas, kūpina vīraku, skaita lūgšanas. Izrādās, vīrs ir nolīdzis dziednieces, kas no sievietes izdzīs ļaunos garus, jo vīrs teicis, ka viņa ir traka.
4. Citā lietā ģimene dzīvoja nomaļā vietā, un vienu dienu sieva redz, ka pie vārtiem piestāj neatliekamās palīdzības automašīna. Sieviete iziet pretī, jo domā, ka mediķi ir apmaldījušies. Mediķi jautā, kāpēc viņa smaida. Tikai pamazām noskaidrojas, ka vīrs ir piezvanījis neatliekamajai palīdzībai un satraukti stāstījis, ka viņa sieva ir psihiski slima un viņai sākusies lēkme.
5. Vēl kādā gadījumā māte atdāvinājusi savu māju meitai, bet viņai bija gudri ieteikts tomēr noslēgt īres līgumu un turpināt mājoklī dzīvot, par to nemaksājot. Lai cik tas ciniski izklausās, māte nodzīvoja daudz ilgāk, nekā meita bija domājusi. Meita sāka pret māti ļoti slikti izturēties: postīja viņai dārzu, ielaida mājas daļā nejaukus īrniekus. Kundzei bija jādzīvo neciešamos apstākļos, līdz beidzot viņa saņēmās un sāka saukt policiju, kas ieteica izmantot likumā noteikto iespēju – pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pēc policijas sarunas ar meitu attiecības uzlabojās.