Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jā, arī sievietēm mēdz būt sekss kā vīrietim (it kā es zinātu, kāds tas ir). Sekss bez saistībām. Jā, tādas ir tās modernās sievietes. Pateicoties kontracepcijas un industriālās sabiedrības attīstībai, sieviete jau kādu pusgadsimtu TO var atļauties darīt – teiksim tā – nejūtot tik lielu nosodījumu, kāds tas bija māsām 100 gadu atpakaļ. Daudzām mūsdienu sievietēm nav laika attiecībām, pārāk patīk brīvās sievietes statuss un pārāk bieži ir dzirdēti briesmu stāsti par «jaukiem» vīriešiem, kuri attiecībās ievieš despotiskus noteikumus. Tāpēc daudzas, ieskaitot mani, vienkārši negrib visu savu brīvo laiku veltīt tikai vienam subjektam, no kura dažkārt beigās tāpat ir tikai viens labums – sekss.
Tāpēc šis modelis – sekss bez saistībām – kļūst aizvien populārāks.
Varbūt par to nestāsta intervijās un televīzijā, jo par seksu, tāpat kā par reliģiju, nav pieņemts runāt – tas vai nu ir, vai nav.
Un es arī nestāstīšu par to, ka sievietēm vienkārši «gribas» seksu, vai par to, cik veselīga ir regulāra seksa dzīve. Es labāk pastāstīšu par to, kā šādas attiecības funkcionē reālajā dzīvē.
Ilgu laiku pēc oficiālās šķiršanās ar pēdējo draugu mēs turpinājām satikties. Tas bija kā ieradums. Viņam patika, ka es gatavoju ēst, man patika saglabāt regulāru seksa dzīvi, kura bija stabila, zināma un labi «apmācīta». Nebija ne domas, vismaz man, attiecības atjaunot – man bija labs sekss ar kādu, ar kuru bija ērti. Tie bija idilliski vakari ar vakariņām, televizoru un likšanos slīpi kā tādam vecam laulātam pārim. Un ļoti nomierinoši. Tomēr ar laiku tas apnika – šis remdenums un nulle iekāres –, un es vairs ar bijušo nesatikos. Lai kāda arī būtu sieviete un cik nopietnas vai nenopietnas būtu attiecības, bet bez iekāres no vīrieša puses nav «aršana» . Tieši tā iekāre, tās trīcošās rokas, kuras ķeras pie krūštura aizdares un saraustītā elpa ausī, ir tas, kas mani spēj visvairāk «uzvilkt».
Un tieši šādu iekāri es saņēmu no kāda vēsturnieka. Satiku viņu, ciemojoties svešā pilsētā. Paliekot divvientulībā un risinot pieklājīgas sarunas par starpkaru līgumiem, pēkšņi jutu nepārvaramu vēlmi iesēsties viņam klēpī un sākt skūpstīties. Sveša pilsēta, daru, ko gribu, un galu galā – nevienam jau no tā sliktāk nepaliek. Sajūtot kaut ko stingru zem sava dibena, jautāju viņam: «Tu jau sen gribēji mani noskūpstīt?» – atbildē saņēmu gandrīz slapju čukstu ausī: «Kopš ieraudzīju.» Man ar to pietika. Tonakt sekss mums bija 3 reizes, un tas bija lielisks. Nekādas intereses par pagātnēm vai nākotnēm. Kādas vēl tur ilūzijas par attiecībām – ne es viņu pazinu, ne viņš mani. Mēs vienkārši bijām divi cilvēki, kuru starpā novirmoja seksuālā pievilkšanās, kuru tajā brīdī nebija nekāda vajadzības apslāpēt. Tur pat nevajadzēja norunu vai nerakstītu līgumu, kas apliecinātu, ka starp mums sekss būs tikai sekss. Tikai sajūtot šo abpusējo pievilkšanos, arī bez nākotnes plāniem, mēs perfekti sapratāmies.
Zinot, ka tas ir tikai sekss, es bez aizspriedumiem varēju atļauties pieprasīt to, ko es gribu, un dalīties ar savām fantāzijām.
Nebaidīties, kā kādas manas vēlmes un lomu spēles varētu atspēlēties ilgtermiņa attiecībās. Tas ir emocionālais līmenis un iekšējā stabilitāte, kā arī izglītība (kurā man nākamais solis ir tikai doktorantūra), kas mums bija vienā līmenī, lai nejauktu iekāri un seksu ar attiecībām. Un ne jau plikiem IQ cipariem ir nozīme – bet gan emocionālajai attīstībai un sevis apzināšanai, kas bieži vien nāk līdz ar to.
Kā tas bija paredzams, es turpināju ar vēsturnieku satikties. Es sevi saucu par sekstūristi, kas ik pa laikam pamet Rīgu, lai nodotos gultas priekiem citā pilsētā. Viņš smējās, bet pārtraukumos turpināja sūtīt īsziņas, ko ar mani darītu, kā darītu un cik daudz darītu, kad nebiju blakus. Tas bija ideāli. Manā brīvās sievietes kalendārā līdzās frizierim, vaksācijai un draudzenēm bija ierakstīti arī braucieni pēc seksa – kad varēju un kad gribēju. Tomēr pamazām man brīvā laika kļuva mazāk un es vairs nedevos savās sekstūristes gaitās. Viņš bija pieradis, ka es esmu tā, kas brauc pie viņa. Pieradis, ka es izrādu iniciatīvu, bet man tas kļuva garlaicīgi. Un pamazām sapratu, ka šīs sakars iet renstelē. Pēdējo reizi aizbraucot, atvadījos pavisam. Pārāk nonivelēts tas viss kļuva. Jo, lai arī mums bija labs sekss, tomēr es vēlējos sajust lielāku iniciatīvu un vēlmi mani pārsteigt, nevis tikai pliku stāvošu locekli.
Gada nogalē tomēr pateicos viņam par patīkamajiem mirkļiem un negaidītu saņēmu pretī: «Jā, tu biji viens no labākajiem notikumiem šajā gadā.» Jo tur nevajadzēja jūtas, lai izbaudītu karstu rīta sauli kāda festivāla pļavā zem viena lietussarga. Un darot TO tur 4 stundas no vietas. Cilvēki tik bieži aizmirst, ka var sniegt viens otram patīkamus mirkļus arī kaut vai vienreiz. Konfekte ir tikpat garšīga arī tad, ja to ēd simto reizi. Tikai tad, ja pierod pie tās konfektes un gribi to visu laiku, tā jau ir problēma. Un nevajag te iepīt, atvainojiet, to nodrāzto, Ekziperī citātu: «Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši.» Patiesībā liela māksla šādās attiecībās ir uzturēt tās ar mēru – retām tikšanās reizēm, lai cik ļoti gribētos tās trīs reizes nedēļā.
Ir pierādīts, ka sievietes ar augstu emocionālu inteliģenci daudz biežāk izjūt orgasmu.
Viņas ātrāk spēj atrast sev piemērotāku partneri un daudz pārliecinošāk izteikt savas vēlmes un vajadzības otram – vienalga, kāda loma viņam ir sievietes dzīvē. Ir vesels lērums ar skaistām, emocionāli nestabilām sievietēm, kurām ir bijis daudz partneru, bet tie bieži ir bijuši kā medījumi, kur vīrieša ķermenis ir kā pierādījums, nevis līdzeklis baudas sasniegšanai. Pierādījums sev un savai pašapziņai par iegūtu medījumu. Un tādā gadījumā šāds attiecību modelis bez saistībām var būt sievietei traumējošs, jo «ieguvums» nemaz netiecās palikt, un kur nu vēl atgriezties.
Sekss bez saistībām tomēr nav attiecības, un kļūdīsies tie, kuri skaļi meklēs šāda modeļa attiecības vai atklāti kādam tādas piedāvās. Tas ir prāta stāvoklis. Savstarpējā sapratne. Tas ir vidusceļš starp celibātu un stabilām attiecībām. Tas māca būt pacietīgam un neļauj uzmākties izmisumam. Tas liek baudīt dzīvi tagad, nevis kaut ko gaidīt. Un tas ļoti labi iemāca izzināt savu libido, fantāzijas un arī to, ka sirdī ir vieta kaut kam daudz vairāk.
