Konsultē Martins Georgs Hiršbīls (Martin Hirschbühl), psihologs, sistēmiskais un ģimenes terapeits (mierigi.lv)
Tiešām dzīva sieviete jūtas, kad mīl un kādam ir mūza. Zināms, ka labajām meitenēm patīk sliktie puiši – spilgtie, kaislīgie trakuļi, asprātīgie piedzīvojumu ģēniji, aizrautīgie romantiķi, kuri tevis dēļ pārpeld upi, ierodas pa logu, noklāj ceļu rozēm un jūtas apliecina, stāvot uz tilta margām… Viņš lieliski mīlējas un atver tevī sievieti, iemācot netiklu drosmi, un tu jūties īpaša, ļoti gribēta.
Bet laime nav ilga, drīz tu atjēdzies bezatbildīga un neatsaucīga egocentriķa gūstā.
Bet tu pieciet, klusībā cerot, ka gan jau viņš mainīsies un viss būs labi. Līdz viņš tevi pamet. Vai arī tavas acis atveras, un tu saņemies aiziet. Un tad tu satiec plāksteri – pareizo puisi, kurš turpat vien ir ganījies. Pagaidām viņu neatgrūd, jo tev ir skumji. Bet jau drīz šī mierpilnā partnerība tevi garlaiko, jo esi radusi pie kaislību vētrām un vīrieša romantiskas izpildīšanās. Tā vietā, lai nobērtu tev pie kājām krēmkrāsas rožu klēpjus, pareizais vīrietis atved zāles pļaujmašīnu, jo ir pamanījis, ka vecā ir bojāta un tavā pagalmā pāraudzis zāliens. Pirmajā mirklī tu nospried – cik prozaiski, neromantiski! Bet iet dienas, un tevi apņem sildošs miers – šis vīrietis vērīgi pamana, ko tev patiesi vajag, un rūpējas, lai tev tas būtu.
Kad esi bijusi izmocīta ar vīrieša bezatbildību, egoismu, emociju sprādzieniem, neuzticību, tu pa īstam spēj novērtēt mierīgu attiecību ikdienas plūdumu, kad vīrietis ir vienkārši līdzās – uzmanīgs, atbildīgs un līdzsvarots.
Vai bija iespējams sevi pasargāt no neveselīgu attiecību pieredzes?
«Ideālas attiecības un partneris ir subjektīvs jēdziens. Palaikam nelaimīga ir katra: gan tā, kura vētrainās attiecībās ilgojas pēc miera un līdzsvara, gan arī tā, kura garlaicīgās attiecībās tvīkst pēc romantiska sprādziena un piedzīvojuma. Cilvēkam ir raksturīgi gribēt uzreiz visus iespējamos labumus,» saka psihoterapeits Martins Hiršbīls.
Ir dažādi psiholoģiski iemesli, kāpēc sieviete izvēlas nestabilitāti, kāda gaidāma ar emocionāli labilu, bezatbildīgu trakuli, – ietekmē, piemēram, ģimenes pieredze ar piesaistes modeļiem. Tas ir arī filmu un grāmatu iespaids – naratīvi, kā labā meitene pārveido slikto puisi, un virmo spilgtas, romantiskas jūtas. «Tas viss ietekmē. Uz ekrāna vajadzētu rādīt pirmām kārtām harmoniskas, mierīgas laulības dzīves skaistumu, bet to nerāda vai rāda ļoti reti. Un Latvijā kopš okupācijas gadiem joprojām jūtams slāvu kultūras iespaids – šis kaislīgais trakums pāra attiecībās, šī virspusīgā, ātrā drāma, uzspēlētās emocijas. Pusotru gadu ar smago mašīnu braucu cauri Krievijai, runāju ar cilvēkiem un savām acīm redzēju nožēlojamo likumsakarību: ja dzīve kopumā tik slikta, tad loģiska ir vēlme kaut reizi mūžā piedzīvot spilgtu skaistumu – apprecēšanos. Un sieviete iztērē visu naudu, lai sarīkotu kāzas ar neizglītotu džeku – ir milzīga ballīte un laime vienai dienai. Pēc tam turpinās gadiem ilga nejēdzīga sadzīve, ko izdaiļo vētrainas scēnas. Šādas dzīves noskaņu viņi ienesa arī Latvijā, ietekmi joprojām var sajust. Tas nav zinātniski – tā es to savā praksē redzu. Nesen par šo tēmu runāju ar vairākām sievietēm, un viņas visas teica: «Es negribu neveselīgas attiecības ar neparedzamo.» Ar prātu to negrib neviena.»
Dopamīns un lielie bērni
Uz trakuļiem bieži iekrīt jaunās un nepieredzējušās. Divdesmit gadu vecumā nevajag nopietnību un pļaujmašīnu. Gribas pa gaisu, brīvi, izpētīt pasauli un pieredzēt brīnumus. «Spēcīgas emocijas sniedz spožs un vētrains trakulis – ātri brauc, ietusē festivālos, ar alkoholu. Tas dod dopamīnu – vienu no laimes hormoniem. Kurš tādā brīdī domā, vai šis džeks labi audzinās bērnus pēc desmit gadiem. Tas nav pirmā brīža jautājums. Mēs visi esam dopamīna atkarīgi. Patiesībā mūsdienu dzīvesveids nemaz neatbalsta stabilas ilgtermiņa attiecības – mobilā telefona ekrānā pierodam dopamīnu dabūt ātri un nemitīgi.»
Bet arī puisis ar pļaujmašīnu ir romantisks, vajag vien vairāk laika, lai to novērtētu. «Šo romantiku novērtē tikai nobriestot, 30–35 gadu vecumā, tad sieviete kļūst racionālāka, ģimeniskāka.» Iespējams, sieviete jau vairākas reizes ir piedzīvojusi neveiksmi ar kaislīgu, bet nopietnai kopdzīvei nederīgu vīrieti, un nu nākusi saprašana – vajag ko citu.
«Cilvēki nobriest arī emocionāli. Arī tā dēvētās garlaicīgās attiecības sniedz dopamīnu, tikai ne katras trīs sekundes.»
Martins ir pamanījis, ka liela daļa latviešu vīriešu ir lieli bērni. Viņi piedāvā krāsainu komunikāciju – kā bērni. «Nobrieduši, atbildīgi vīrieši ir mazākumā, un sievietēm bieži nav izvēles, viņas ņem to lielo bērnu vai arī paliek vienas. Pie manis terapijā nāk sievietes, kuras tā arī saka: viņai ir divi bērni un trešais – viņas džeks. Diemžēl šādu domāšanu sastopu tieši Latvijā. Piedzimst zēns, un visi priecājas – dēls! Un viņu izlutina. Tāda ir audzināšanas tradīcija – vīrietis atļaujas būt sieviešu uzturēts. Tas ir saistīts ar okupācijas sekām, izsūtījuma laiku, kad sievietēm nācās uzņemties atbildību par diviem. Tas nav zudis joprojām – dzimumu lomas Latvijā nav līdzvērtīgas. Sievietes ir gatavas uzņemties visas rūpes, bet viņu spilgtie džeki, no kuriem ikdienā maz jēgas, vismaz iekrāso dzīvi. Tehnoloģijās visi ir progresīvi, bet ģimenes vērtībās, sieviešu un vīriešu lomās, bērnu audzināšanā – joprojām vecmodīgi. To redzu savā terapijas praksē. Latviešu ģimene bieži ir vecmāmiņa, māmiņa, bērni un viens makšķernieks, kas reizēm nāk mājās. Bērni izaug sievišķīgā gaisotnē, trūkst vīrieša klātbūtnes.»
Zvaigžņu lietus
Ja sieviete attiecībās cieš, nejūtas sadzirdēta un mīlēta, bet kopdzīvi nepārtrauc, tad kādā ziņā tas viņai ir izdevīgi. «Viņa izvēlas situāciju, kuru pazīst, viņai ģimenē ir daudz varas. Ja vīrietis būtu moderns, atbildīgs, nāktos konkurēt bērnu audzināšanā – kāpēc gan to pieļaut? Ir arī sievietes, kam nestabilitāte sagādā adrenalīnu.»
Mēs daudz darām neapzināti, bet partnera izvēle ir neapzināts un superprimitīvs hormonu process. Spoži kaislīgs, pārgalvīgs vīrietis iedarbojas tieši uz šo mūsu primitīvo daļu.
Iemīlēšanās fāze, kad nevis smadzenes, bet hormoni mūs pārvalda, ilgst gadu, divus.
Un trakulīgs džeks ir ļoti piemērots tieši tai, jo sagādā daudz dopamīna. Kad hormoni nomierinās un sākas parastā dzīve, sieviete saprot – viņš ir pārāk traks, tas nav tas, ko gribu. Sieviete pārtrauc attiecības un atkal iemīlas tādā pašā pārgalvī. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir kas labi pazīstams, otrkārt – vīrieša mīnusi pirmajās naktīs nav jūtami. Un atkal tikai pēc ilgāka laika sieviete ierauga, ka tas nav tas, ko viņa gribēja. Mēs esam meistari atkārtot vienus un tos pašus scenārijus. Un to var izskaidrot. Pēc šķiršanās esi trauksmaina, tava pašapziņa ir grīdā, sirds trīsuļo… Un pretī nāk jaunas un trakas attiecības, vīrietis zvaigzne… Kā gan lai pretojas? Tu saplūsti ar viņu pārdrošā tuvībā. Un atkal kļūdies.
Kā būtu pareizi? Nav tā, ka var apsēsties un izdomāt, kurš no paziņām būtu atbilstošs manai nākotnei, bērniem, vecumdienām, pie tā iešu un centīšos viņu dabūt. Tā nenotiek.» Un tomēr – tiklīdz sev ar prātu vizualizē, kādu vīrieti gribi satikt, tava uztvere kļūst selektīva, un ir liela iespēja, ka tu beidzot šo vīrieti sāc atpazīt vismaz sajūtu līmenī.
«Viens no psiholoģiskajiem faktoriem, kas liek sievietei kļūdīties, – iekšējais deficīts, zemais pašvērtējums. To veicina arī sociālie tīkli – tu pamani, ka citas tikušas tālāk, atpūšas Dubaijā, ir labākas, bagātākas. Spilgtie, pašpārliecinātie vīrieši atnes tev šķietamu risinājumu, laimes sajūtu. Un uzlabo pašapziņu. Diemžēl pēc tāda vīrieša tiecas daudzas konkurentes, un visas liek viņam justies kā zvaigznei. Tu skaties uz šo zvaigzni un pat nedomā, vai tev tāds cilvēks vispār ir derīgs. Ja spēji šo zvaigzni nomedīt, uzlaboji savu garastāvokli un pašvērtējumu. Bet nav pareizi savus iekšējos trūkumus risināt ar citu cilvēku.»
Ir bīstami ielēkt jaunās attiecībās, esot nestabilā stāvoklī, – gandrīz garantēta kļūdīšanās. Drīz atklājas, ka tev ticis neuzticīgs jāklis, kurš turklāt neatbalsta arī finansiāli, ka esi bijusi viegls upuris zvaigznei, kas tikai gribējis pievienot vēl vienu peli savam grūpiju lokam. «Kad zvaigzne tevi pamet, tava pašapziņa noslīd vēl zemāk, jo – tāds nebija plāns. Un jātiek galā arī ar sajūtu, ka neesi mīlēta.»
Apdedzināšanās mācība
«Visi pētījumi rāda, ka vislielākā laime ir mīļas partnerattiecības. Problēma tāda, ka racionāla runāšana nepalīdz, jo partnera izvēle ir emocionāli neapzināta,» uzsver Martins. Nē, ar prātu jau tu saproti, ka atbildīgais puisis būtu labāka izvēle par egoistisko, romantisko trakuli, kurš tik skaisti spēlē ģitāru un dzied par hoteli Kalifornijā… Bet sirdī tev pielec tikai tad, kad vairākkārt esi apdedzinājusies. «Palīdz apzinātības prakse, kad uzskaņo sevī kontrolinstanci, kas ļoti ātri liek atbildēt uz jautājumiem, kas notiek, ko šobrīd daru, kā jūtos, ko gribu, ko man vajag. Ja darām to regulāri vairākus gadus, tā kļūst par iekšējo balsi, kas visu laiku ir modra. Tu satiec spožu vīrieti, bet jau pašā pirmajā brīdī apzinātības balss tevī formulē situāciju: «Šodien esmu bēdīga, man nepatīk pašreizējā dzīve, un šis cilvēks man to uzlabos, tāpēc tagad daru lielu muļķību. Šajā brīdī man vēl ir paškontrole, bet, ja iešu soli tālāk, tad – čau!» Tikai pirmajā brīdī ir brīvība lemt, kādu izvēli izdarīt.»
Patiesībā mums ir ļoti maz brīvības, bez apzinātības mums tās nav vispār – mūs izrīko iekšējie stāvokļi, hormoni, dopamīns. Jā, tieši tik primitīvi. «Turklāt darbojas kognitīvā disonanse. Tu izdari muļķību, ielaižot savā dzīvē bezatbildīgu trakuli, bet tā vietā, lai atzītu, ka biji muļķe, tu atrodi attaisnojumu un skaidrojumu, kāpēc šāds egoistisks trakulis nemaz nav tik slikts. Latviešu sievietes ir ciešanu lielmeistares – izciest, izturēt. Ja tāda ir pamatsajūta, tad ir strupceļš. Kontroljautājums vienmēr ir – kāds ir tavs izdevīgums no šī cilvēka?»
Ja tev ir radusies drosme pieņemt lēmumu aiziet no attiecībām ar kaislīgo egoistu vai ja aizgājis ir viņš, Martins liek pie sirds, ka vislabākās nākamās attiecības sākas tad, kad esi garīgi stabila, pašpārliecināta, priecīgā, laimīgā fāzē pati ar sevi. Tad nederīgie džeki tevi neinteresē, jo viņi tev neko, izņemot ātru dopamīnu, nedod. Un tu pievelc pareizus cilvēkus. «Pēc attiecībām es vienmēr iesaku kādu laiku palikt vienai. Jā, ar visu brūci sirdī. Apdomāties. Tu esi pelnījusi vislabāko, tāpēc tev pašai jābūt labākajai. Kļūsti pašapzinīga un laimīga. Un tikai tad, kad esi lepna, stipra, laimīga un spējīga lemt, kā ir pareizi, tiecies ar vīrieti. Laipni un vērojot, ar veselīgu pašironiju, bez sarkasma. Bezatbildīgs, mazattīstīts egoists tuvoties baidīsies. Mēs pievelkam tādus, kādas esam pašas.»
Ko ar sevi iesākt? Rūpējies! Attīsti sevī neatkarību. Sakārto veselību. Sievišķīgu, laimīgu un veselu sievieti nobriedis vīrietis ierauga pa gabalu. Saproti, kādi vaļasprieki tev patīk, kādi draugi tev ir, ko vēlies darīt ar savu laiku. Atmet apgrūtinošas pazīšanās, darbus, solījumus. Uzskaņojies vieglumam. Ne tāpēc, lai mestos jaunās attiecībās, bet lai patiktu sev. «Latvietes ir dabiski ļoti skaistas – ne tikai es to saku, bet arī citi ārzemnieki. Skaista tauta.» Tātad paslēp nolaistos spārnus un izbaudi skaistules esamību.
«Ja to visu darīsi vismaz pusgadu, nonāksi punktā, kad jūties laimīga ar sevi un neko nevajag. Tad sakarīgs partneris būs kā ekstra bonuss. Un tas nāk, kad pareizā brīdī sāk meklēt.»
Droša, mierīga upe
Dzīve cieņpilnās attiecībās atbildīga, iespējams, drusku garlaicīga vīrieša aizvējā ir salda un jaudīga. Jā, šis vīrietis nerāpsies pa sienu līdz tavai guļamistabai trešajā stāvā un nemetīs iekšā pa logu rožlapas. Normāls vīrietis tādas glupības nedarīs, jo neriskēs bezatbildīgi nokrist un traumēties. Kopā augt, kurināt kaisles uguni, baudīt vienam otru, kopīgi uzlabot dažādas prasmes, ceļot – tas nepavisam nav garlaicīgi. Divatā esam daudz stiprāki. «Bet ir jāmainās, jāattīstās. Par savām vajadzībām ir jārunā. Nevis jāzāģē, jāsūdzas, bet kopīgi jāorganizē risinājumi. Pāru terapijā, ģimenes koučingā vai kādos kursos. Dažreiz ir vajadzīgs otra uzaicinājums – nāc ar mani, mēs varētu šo izmēģināt… Attiecību iekrāsošanas tehnikas ir dažādas.»
Tur jau viņš nāk, tavs normālais, reizēm garlaicīgi atbildīgais. Ar viņu ir viegli un droši. Uz viņu var paļauties, viņš necenšas tevi smacēt, lai bezgalīgi apliecinātos. Ar viņu nav jātēlo, jākaunas no iesnām, no rīta sejas. Viņš atbalsta, iedvesmo un zina arī, kā izvilināt taureņus un palidot virs ikdienas… Varbūt viņš jau vairākus gadus laiski smēķē jūsu kopīgā nama terasē, iegrimis būvmateriālu katalogā vai ziņās. Varbūt viņš šobrīd ir aizvedis uz pulciņiem jūsu kopīgos bērnus un pats tikmēr aizskrējis paslidot. Normālais vīrietis, ar kuru vari būt mierīga un pasargāta. Galvenais, neuztver šo laimi par pašsaprotamu, bet pateicies un lolo. «Pārsteidz viņu – sarīko skaistu divatni, kad pāris stundu varat pabūt ārpus pasaules rūpēm un tikai viens otram.»