Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kad organisms, protestējot pret miega trūkumu, izslēdzas vai, pareizāk sakot, ņem to, kas tam pienākas, iekrītot tā dēvētajā sekundes miegā, iemigšanu tu nepamanīsi – piefiksēsi vien pamošanās brīdi, kad realitātes uztvere ir izmainīta. Iespējams, būsi sapņojis, un šajā mirklī starp miegu un nomodu tev liksies, ka jāizvairās no neesoša traucēkļa vai jādara kas cits, lai sevi pasargātu. Bet, ņemot vērā, ka stūrē mašīnu, tas var pavisam burtiskā nozīmē iedzīt tevi kapā.
- Sekundes miegs patiesībā ilgst vairāk nekā sekundi – piecas, desmit, divdesmit… Parēķini, kas notiek, ja brauc ar ātrumu 90 km/h kaut tikai pāris sekunžu – puskilometra garumā mašīna traucas bez jebkādas kontroles! Un ar pilnu jaudu triecas stabā, kokā, grāvī, ienesas pretējā joslā, nogalinot tos, kas sēž mašīnā un gadās ceļā.
- Eksperti lēš, ka miegainība varētu būt vainojama pat trešajā, ceturtajā daļā ceļu satiksmes negadījumu, kas notiek Eiropā. Taču objektīvu statistiku ir grūti aprēķināt, jo tas, kurš aizmidzis pie stūres, ar ļoti lielu varbūtību ir pagalam un vairs neko nevar pastāstīt.
- Dzīvojot hroniskā miega badā, cilvēkam ar laiku aizmirstas, kā juties tad, kad ir kārtīgi izgulējies un mundrs, un – maldīgi domā, ka ar viņu viss ir kārtībā. Nozīme ir ne vien miega ilgumam – pieaugušam cilvēkam tās būtu vismaz 7–8 stundas –, bet arī miega kvalitātei. Acis pie stūres var aizkrist arī tad, ja gulētas 10 vai 12 stundas. Ja asinīs riņķo grādīgie, miegainība ir vēl lielāka, un to pastiprina arī kārtīga maltīte.
- Pētījumi rāda, ka paļaušanās uz paša vērtējumu var izrādīties bīstama. Pirms dažiem gadiem tika analizēta Latvijas autovadītāju miegainība. To mērīja, izmantojot pupilogrāfiju – analizējot acu zīlīšu uzvedību tumsā. Izrādījās, ka augsts iemigšanas risks pie stūres ir teju 12 procentiem transportlīdzekļu vadītāju Latvijā! Turklāt mērījumi tika veikti gaišā dienas laikā, nevis naktī. Vēl lielāks risks aizmigt pie stūres ir tālbraucējiem un tiem, kas strādā maiņās.
- Visbiežāk miegs pārņem pēcpusdienā, no pulksten vieniem līdz pieciem dienā, un tad, kad būtu jāguļ, laikā no vieniem naktī līdz pieciem rītā, kad organismā izdalās visvairāk melatonīna jeb miega hormona.
- Paaugstinātu miegainību un neplānotas iemigšanas risku rada arī dažādas veselības nedienas, piemēram, miega apnoja, kad miegā periodiski apstājas elpošana, vai medikamenti, teiksim, vecākās paaudzes pretalerģijas zāles.
- Ja acis līp ciet un galva klanās, tad arī bez citām pazīmēm kļūst skaidrs, ka vajadzīga atpūta, taču patiesībā miegainība ir pielavījusies jau agrāk. Ja cilvēks neatceras, kā nobraucis pēdējos 5–15 kilometrus, tā ir sarkanā lampiņa – STOP! Jāapstājas un jāpaguļ, jo koncentrēšanās un spriestspēja nav vairs uzdevuma augstumos! Nogurumu nereti pavada arī drebulis, aukstuma sajūta.
- Logu atvēršana mašīnā, kondicioniera noregulēšana uz zemāku temperatūra, skaļāka mūzika, pīpēšana vai paēšana, kafijas dzeršana, dungošana vai – vēl sliktāk – ātruma palielināšana, cenšoties saasināt savu uzmanību, ir visīstākā sevis mānīšana – nejēdzīgs mēģinājums apmuļķot organismu, kas patiesībā izmisīgi brēc pēc palīdzības: «Man vajag miegu – tagad!» Arī saruna ar līdzbraucēju, pļāpāšana pa telefonu vai radiostaciju slēdzelēšana miega deficīta problēmu neatrisinās. Ja organisms prasa atdusu, tad ir jāguļ.
- Vislabāk miegainību šofera uzvedībā var pamanīt tie, kas sēž ar viņu vienā mašīnā. Turklāt nebūt nav tā, ka pirmā pazīme ir žāvāšanās. Paskaties šoferīša acīs! Ja cilvēks ir možs, viņš vēro apkārtni, pamana detaļas, bet miegaina stūrētāja skatiens kļūst nedzīvs kā zivij, ieurbies vienā punktā. Var parādīties graušanas sajūta – ar stingu skatienu acis netiek pietiekami bieži mirkšķinātas, līdz ar to – mitrinātas. Iespējams, rokas iekrampējušās stūrē, braucamlīdzekļa vadītājs saliecies uz priekšu un sastindzis vienā pozā vai – gluži otrādi – ērtāk atlaidies krēslā.
- Vēl viena miegainības pazīme ir nepamatota braukšanas trajektorijas maiņa – nevajadzīga līkumošana, uzbraukšana uz ceļa apmales vai ieripināšanās pretējā joslā. Ne velti ātrgaitas šosejām mēdz būt reljefas dalījuma joslas; trāpot tām ar riepām, rodas troksnis un vibrācija. Tādas tās ir drošības apsvērumu dēļ, jo, braucot taisnā gabalā pa monotonu ceļu, risks zaudēt modrību vai iemigt ir vēl lielāks.
- Par iemigšanas risku liecina arī retāka kļūdu labošana ar plašāku amplitūdu, teiksim, stūre tiek griezta vairāk, nekā vajadzētu. Tāpat šoferītis vairs nepamana vai ignorē ceļazīmes. Un mainās arī stūrmaņa oma – var parādīties aizkaitināmība, kašķīgums, nepacietība.
- Cilvēkam ir spēcīgs izdzīvošanas instinkts, tādēļ izmisušais organisms cenšas tevi dažādos veidos pamodināt tīri nepazināti – rokas pašas sniedzas, lai pieskartos sejai, pamasētu plecus, plucinātu auss ļipiņu, bez vajadzības slēdzelētu pogas. Iespējams, pie stūres trinies tā, it kā būtu sākusi niezēt mugura vai dupsī iedūries kāds ērkšķis. Taču tas nelīdzēs. Ir tikai viens risinājums: jāpaguļ! Jā, arī tad, ja līdz mājām palikuši nieka pārdesmit kilometri un mērķis šķiet rokas stiepiena attālumā!
Ātrais risinājums – spēka snauda
- Noparkojies droši. Tā var būt degvielas uzpildes stacija, meža sānceliņš vai autostāvvieta ceļa malā – atrodi vietu, kur tavs stāvošais auto nevienam netraucē.
- Uzliec modinātāju. Spēka snaudai nevajadzētu būt ilgākai par 20 minūtēm, pat ja laiks ļauj gulēt ilgāk – stundu, divas vai trīs. Kāpēc tā? Kā zināms, miegam ir vairākas fāzes, kas gulēšanas laikā pāriet no seklākas uz dziļāku. Ja gulēsi 40 minūtes, stundu, būsi jau ieslīdzis dziļajā miegā. Un tad pamostoties vēl labu laiku jutīsies tā, it kā nebūtu gulējis vispār.
- Pirms gulēšanas iedzer kafiju. Lai sasniegtu kofeīna radīto stimulējošo efektu, jāpaiet 20–30 minūtēm. Tāpēc kafiju dzer pirms likšanās uz auss. Vari dalīt arī divās daļās: pusīti krūzes izdzer pirms snaudas un otru pusi – pēc pamošanās.
- Izkāp no mašīnas. Lai kā negribētu celties, pamostoties kāp ārā no mašīnas, lai izkustētos, – izvingrini rokas un kājas un kārtīgi izstaipies, līdz sajūti, ka asinis atkal kārtīgi riņķo dzīslās.
- Sakārto miega režīmu. Spēka snaudu var salīdzināt ar ugunsgrēka dzēšanu, bet – miega parāds organismam būs jāatdod šā vai tā. Tāpēc gādā par to, lai ikdienā tavs miegs būtu pietiekami kvalitatīvs un regulārs.
