Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta beigas
Ja mājās nav ne seksa, ne kotlešu, tad jāšķiras. Skumīgi, bet visdrīzāk tās jau ir stāsta beigas. Pa vidu tam ir noticis pietiekami daudz kas, lai vairs negribētos ne seksuālās attiecības, ne rūpēties par otru.
Lai nu kā, šķiršanās sāpes ir vienas no lielākajām sāpēm, kas pastāv cilvēka psihē.
No tām izriet bailes, trauksme, depresija.
Vainot pie attiecību izjukšanas otru – tā ir ātrās aizsardzības taktika, kas patiesībā neko nedod. Jo kaut kas šajās attiecībās nav sanācis abiem, un tieši par to ir stāsts. Tādi paši ātrie atsāpinātāji ir alkohols, narkotikas un darbaholisms, uz kuriem ilgtermiņā nevar paļauties.
Vai vīrieši smagāk un emocionālāk nekā sievietes pārdzīvo šķiršanos? Kā nu kurš. Ārēji varbūt arī izskatās, ka vīrietim viss ir vienalga. Viņš pat ar neatvairāmu smaidu var demonstrēt, ka joprojām ir labākais un stiprākais. Bet iekšēji vīrietis var ļoti smagi pārdzīvot. Un tā kā viņam a priori nedrīkst sāpēt un jābūt stipram, šīs emocijas viņu burtiski uzspridzina destruktīvā veidā.
Kaut arī parasti tam, kurš aiziet, ir lielāka varenības sajūta, tomēr arī viņš nav varējis kaut ko izturēt, ja reiz tā ir noticis. Un tad jau var šķetināt vaļā, ko tieši.
Jāsaprot ir tas, ka kopdzīvē attiecības mainās. Visbiežākais šķiršanās cēlonis ir nespēja saglabāt un noturēt labas attiecības. Nereti dusmas, bailes, pārāk lielas gaidas to izposta. Un, ja mīlestības māja netiek atkal un atkal būvēta no jauna un sargāta, tā sabrūk.
Tas, kas pieņemams šķitis pirmajā laulību gadā, kad vēl ir rozā brilles uz acīm, vairs tāds nešķiet pēc vairākiem gadiem. Īpaši, ja precas agrā jaunībā. Pētījumi rāda, ka Latvijā visbiežāk tiek šķirtas laulības pēc 20 kopā nodzīvotiem gadiem. Šķiet, kā pēc tik ilgas kopdzīves var šķirties?! Bet parasti šajā brīdī bērni ir izauguši, aizgājuši prom no ģimenes, un izrādās, ka abiem laulātajiem vairs nemaz nav kopīgu interešu. Sievietēm labāk gribas pavadīt laiku kopā ar draudzenēm, bet vīriešiem – ar draugiem.
Parasti jau negācijas tiek krātas vairākus gadus. Bieži vien pie vainas ir arī pārspīlētas ekspektācijas – otram man vienmēr jāpiekrīt. Ja neapmierinātība sakrājas un abi ar to neko nedara, tad neizbēgama ir atsvešināšanās. Paliekot divatā, pēkšņi rodas jautājums – kāpēc mēs vispār esam kopā?
Krīze ar pievienoto vērtību?
Tipiskākā vīriešu kļūda uzreiz pēc šķiršanās ir pārāk ātri izveidotas jaunas attiecības. Šķiršanās ir jāizsāp, jāizsēro, un tās laikā jāsaprot kaut kas par sevi. Kaut vai par to, kāpēc tā sanācis. Ja nesaprot, kāpēc plaisa radusies, iespējams, tā parādīsies arī nākamajās attiecībās.
Ļoti vērtīgas šajā laikā ir sarunas ar citiem vīriešiem par viņu šķiršanās pieredzi vai arī – gluži otrādi – ar tiem, kuriem izdevies izveidot ilgstošas attiecības, par to kā viņi pārvarējuši un izturējuši krīzes.
Ar sāpi, tāpat kā ar mūsu iekšējo pasauli, nekas nenotiek ātri. Izsāpēšanai – tā, lai brūce tiktu nevis aizlīmēta ar plāksteri, bet varētu sadzīt, – reizēm vajadzīgs pat gads vai divi. Izsāpēt nevar palīdzēt viena saruna un uzreiz. Tāpat nav iespējams, ka nesāpēs vispār vai arī sāpes ātri pāries. Sāpes savā ziņā ļoti konkrēti pasaka, ka kaut kas ir pazaudēts un sabrucis, un tajā mirklī tu nevari zināt, vai tiksi ar to galā.
Ja divus trīs mēnešus pēc šķiršanās, kad pamazām vajadzētu kļūt nedaudz vieglāk, joprojām sēras ņem virsroku, iespējams, tā jau ir depresija.
Īpaši, ja no rītiem vairs negribas celties, iet uz darbu un neinteresē iemīļotās nodarbes un hobiji. Reizēm vīrieši depresiju mēģina kliedēt ar azartspēlēm vai, piemēram, agresīvu un neuzmanīgu autovadīšanu. Viņi var arī izveidot jaunas attiecības, samērā ātri pamest sievieti, tādā veidā atriebjoties iepriekšējai par šķiršanos. Tas viss var notikt. Un tikai tāpēc, ka šķiršanās kļuvusi par destruktīvu spēku cilvēkā pašā. Viņš savu neizdošanos mēģina kompensēt ar citu dzīvju postīšanu.
Vai šķiršanās var ievainot vīrieša pašapziņu? Jājautā, cik stipra tā ir bijusi iepriekš. Ja, piemēram, bērnībā no ģimenes ir aizgājis tēvs un dēls tāpēc juties slikti, viņš jau ir piedzīvojis vienu šķiršanos ar traumējošu pašapziņu. Šķiršanās pieredzes var saslēgties kopā un radīt dramatisku nevērtīguma kokteili. Bet, ja ģimenē bērns ir izjutis atbalstu un iedrošinājumu, viņš vēlāk dzīvē vieglāk tiks galā ar kritieniem. Ja bērnā ielikts kods, ka pasaule ir skarba, tajā ne vienmēr var dabūt visu kāroto un jāpiedzīvo arī daudz kas sāpīgs, viņam vieglāk pārdzīvot arī šķiršanos. Sievietes vairāk runā par šķiršanos, dalās izjūtās. Bet gan sievietes, gan vīrieši pēc šķiršanās var justies izbrāķēti. Un, jo zemāka viņu pašvērtība, jo sliktāk viņi jūtas. Jo cilvēkam, kam ir gana augsta pašapziņa, nevar tik viegli likt justies sliktam.
Jebkurai krīzei var būt un var arī nebūt pievienotā vērtība. Nevienā laulībā nav iespējams visu laiku glaudīt tikai pa spalvai un nekad neteikt otram neko kritisku. Ja, piemēram, vīrietim kritika ir tik sāpīga un nepanesama, ka viņš aiziet, tad jāsaprot, ka pirms tam viņam bijusi kāda brūce. Brūce, kuru viņš grib sadziedēt ar ļoti saldām attiecībām – tādām, kurās viņu tikai uzslavē un mīl. Arī te var runāt par pašvērtības problēmām, kuras vīrietis mēģina risināt ar aizvien jaunām attiecībām, kas sākotnēji ir ar idealizētu glazūru. Kad mīlestība vairs nav tik rožaina kā sākumā, vīrieša brūce atkal atveras. Labajā variantā vīrietis var izsāpēt šķiršanās sāpes un pēc tam jau uzturēt savu pašvērtību bez aizbāžņa. Šādi viņš kļūst stiprāks. Un tad nākamajās attiecībās viņš labāk tiek galā ar to, ka partnere visu laiku nesaka, ka mīl.
Gatavas receptes, kā pārdzīvot šķiršanos nav. Bet ir iespējams to izsāpēt un iet tālāk.
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2016. gada 9. numurā.
