Raksts no žurnāla Annas Psiholoģija arhīva.
Konsultē Gunta Frīdenberga, psihoterapeite un ginekoloģe.
Lai gan seksologi un psihoterapeiti, kuriem cilvēki mēdz sūdzēties par seksuālo nesaderību, parasti nonāk pie atziņas, ka nesaskaņu pamatā ir komunikācijas trūkums vai uzskatu nesaderība, nereti pie vainas ir vēl kas – zināšanu trūkums par mīlēšanās niansēm vai pārprasta seksuālās jomas nozīme dzīvē. Vai depresija. Var iekrist tik dažādos grāvjos, no kuriem saukt: «Mums nesader seksā!», ka ir labi pašķetināt šo jautājumu kārtu pa kārtai. Ko tas dos? Labāku sajūtu par dzīvi, kuru pazīst seksuāli apmierināti cilvēki.
Pirms vairākiem gadiem latviešu valodā izdota dīvaina krievu autora sastādīta enciklopēdija Maldi par seksu, kuras nodaļā Seksuālā saderība teikts tā: «Teorija, pēc kuras apmierinošu mīlestības attiecību un it īpaši laimīgu laulību pamatā bija likts abpusējs seksuāls gandarījums, radās divdesmitā gadsimta sākumā. Daudzu nelaimīgu laulību iemeslus tolaik meklēja apstāklī, ka parteri laulībā nav panākuši seksuālu saderību. Savukārt šo saderību neizdevās sasniegt pareizas seksuālās uzvedības dēļ, tas ir, tādēļ, ka kāds no partneriem vai abi nezināja seksuālo tehniku…» Tālāk seko gana ironiski teikumi par daudzajām padomu grāmatām, kas solījušas laimi mīlestībā, ja šie padomi tiks izmantoti. Nodaļa par seksuālo saderību turpinās ar psihologu citātiem par to, ka svarīgākais ir attiecību kvalitāte. Un tā jau arī ir. No vienas puses. Bet sarunā ar Guntu Frīdenbergu vilkām to deķīti arī atpakaļ, jo zināšanām, kā mīlēties, ir tikpat liela nozīme. Jo īpaši, ja rodas kādas problēmas, kam grūti atrast patieso iemeslu: «Daudzas pacientes ginekoloģiskajās konsultācijās atzīstas, ka nepiedzīvo orgasmu. Bet, kad jautāju, vai sieviete ar partneri ir runājusi par to, bieži atbilde ir – nē. Un tās nav tikai vecākas paaudzes sievietes, kas tā atbild.
Ja partneri nesarunājas par to, ka kaut kas neapmierina, neko jau arī atrisināt viņiem neizdodas, kaut arī ir tik daudz iespēju nesaskaņas novērst.
Bet, kad sāk sarunāties, jāuzzina arī niansēs – ko varētu darīt citādi.»
Cik bieži un no kuras puses?
«Katram no partneriem bijusi sava audzināšana, priekšstati, pieņemamības diapazons seksuālajā dzīvē. Tāpēc tiešām var būt, ka viens seksā grib pamēģināt visu, bet otram šķiet šausmīgi, ja partneris piedāvā, piemēram, izmēģināt seksa veikalu rotaļlietu piedāvājumu. Taču laulība, partnerattiecības jau ir kompromisu spēle visa mūža garumā: tev no kaut kā jāatsakās, lai kaut ko iegūtu. Tev kaut kas jāpamēģina, ko vēlas otrs, bet sākumā tev šķiet nepieņemami, lai uzzinātu, vai tas patiešām ir tik nepieņemami. Tikai šādā veidā divi atšķirīgi cilvēki var atrast savu risinājumu, lai nav nesaskaņu ne par seksa biežumu, ne veidiem.
Sākumā, kamēr partneriem ir rozā briļļu periods, vēlēšanās mīlēties jau ir no tā vien, kad par otru iedomājas. Vēlāk, kad abi ierauga otrā arī ragus un nagus, vēlmi pēc seksa ietekmē ļoti daudzi aspekti, arī tas, kas katram no dabas dots. Piemēram, atšķirīgs sieviešu konstitucionālais tips, kas izveidojies dzimumhormonu ietekmē. Pubertātes vecumā, kad sāk darboties reproduktīvās sistēmas regulācijas procesi, olnīcās izdalās divi hormoni – estrogēni un progesterons. Lai arī visām sievietēm šis process mehāniski norit līdzīgi, tomēr atšķiras tas, kāds izveidojas šo dzimumhormonu līdzsvars. Ap 15% sieviešu estrogēna ietekme ir lielāka nekā citām. Viņas ir neliela auguma, apaļīgām formām, lielām krūtīm, šīm sievietēm parasti patīk šiverēt pa māju. Viņas ir ļoti sievišķīgas un jūt lielāku vēlmi pēc seksa, var piedzīvot orgasmu katru dienu, arī vēlēšanās mīlēties var būt katru dienu. Viņas biežāk cieš no uzbudinājuma un trauksmes pirms mēnešreizēm, āda parasti ir sausa.
Visvairāk, aptuveni 70% sieviešu, ir vidēja auguma, ar vidēja lieluma krūtīm, āda – normāla. Viņām vēlme pēc seksa parādās vidēji reizi nedēļā. Bet 10–15% sieviešu, kam vairāk nekā citām ir progesterona ietekme, atšķiras ar puicisku, garu augumu, plakanām krūtīm, tendenci uz depresīvu noskaņojumu pirms mēnešreizēm. Viņām vēlme pēc seksa var būt tikai reizi mēnesī. Joprojām neatbildēts ir jautājums, kas sievietei īsti nosaka vēlmi pēc tuvības-hormoni vai psiholoģiski faktori. Liela daļa speciālistu uzskata, ka sievietei nozīmīgāki ir psiholoģiski iemesli.
Protams, katra sieviete var piekāpties, īpaši sevi noskaņot, bet dabiski vēlēšanās pēc seksa katrai ir tik, cik ir.
Vīriešiem savukārt vēlēšanos nosaka testosterona daudzums, kas arī ir atšķirīgs gan katram individuāli, gan novecojot,» skaidro Gunta Frīdenberga.
Te vietā ir jautājums – kā gan nesarunājoties un neskaidrojot, kā katram ir ar gribēšanu un varēšanu pēc rozā briļļu krišanas, var nonākt pie labas seksuālās saskaņas?
Par mazu! Par lielu!
«Arī kad sievietes sūdzas par partnera pārāk lielo vai pārāk mazo dzimumlocekli, ļoti reti izrādās, ka ir anatomiska nesaderība, kas patiešām neļauj abiem mīlējoties sajust baudu. Bērnam dzimstot, sievietes maksts spēj krietni izstiepties, kāpēc tāpat nevarētu notikt dzimumakta laikā ar patīkamu vīrieti, ja viņam ir īpaši liels dzimumloceklis? Protams, aiz maksts ir citi orgāni, bet, ja ir sāpes mīlējoties vienā pozā, jāizvēlas citas. Kādas? Atliek tikai pakonsultēties ar seksologu vai meklēt grāmatās, un iespējas paveras. Tāpat, ja dzimumloceklis ir mazs. Mūsu slavenais dakteris Zālītis teica, ka vīrietim dzimumloceklis var būt ozolzīles lielumā, bet, ja viņš to prasmīgi lieto, problēmu seksuālajā dzīvē nebūs. Turklāt, ja vīrietim ir pirksti un mēle, kāpēc gan partnerei būtu jācieš, nejūtot nekādu baudu? Indiešu Kāmasūtrā ir dalījums četros vīriešu tipos un trijos sieviešu tipos – katram tipam ir atšķirīga ķermeņa uzbūve. Vienam no vīriešu tipiem patiešām ir mazs dzimumloceklis – 7,5 centimetri ereģētā stāvoklī. Un viņiem jāzina pozas un paņēmieni, kas der tieši viņiem. Tie nav jāizgudro no jauna, viss jau ir aprakstīts.
Latviešiem trūkst savas klasiskas mācības, kā mīlēt otru, trūkst apraksta par tehniskām niansēm, ko darīt katrā problēmsituācijā.
Bet gan indiešu Kāmasūtrā, gan ķīniešu dao mīlas mācībā nav tikai mīlēšanās tehniku apraksti, tajās ietverta izpratne, ka sekss nav tikai fiziska bauda, tā ir partneru garīga un fiziska saplūšana. Kāmasūtras izprašana un ieteikumu praktizēšana palīdz piedzīvot to kolosālo enerģijas apmaiņu, kuru nevar iegūt, mīlējoties tikai mehāniski. Viens no indiešu autoru definējumiem, kas ir mīlestība: kad ķermenis, dvēsele un psihe atveras vienam cilvēkam. Protams, mums ir grūti uztvert šo seno mācību tiešā tulkojuma tekstā, bet mūsdienās ir gana daudz grāmatu, kuras Rietumu cilvēkam saprotamā valodā stāsta, kā var apgūt izsmalcinātu mīlas mākslu,» atzīst psihoterapeite.
Papētot Rietumu autoru izdoto literatūras klāstu, redzams paradokss, ka psiholoģiskā literatūra par mīlestību un seksa pozu krājumi lielākoties ir atsevišķi izdevumi. Vēl atsevišķi ir tās grāmatas par seksu, kurās rakstīts, ko darīt, ja radušās kādas grūtības šajā jomā. It kā mīlēšanos varētu tā sadalīt pa daļām.
Viņš ir par vecu! Viņa man – arī!
Visi jau būs dzirdējuši, ka Rietumu stilā, atdalot no visa cita vien bioloģiski noteikto varēšanu un gribēšanu, vissaderīgākais pāris seksā būtu 35 gadus veca sieviete un 17 gadus vecs puisis. Bet dzīvē lomu spēlē arī citi noteikumi.
Vecums, protams, ietekmē seksuālo dzīvi, bet neviens noteikums šajā ziņā nav akmenī cirsts, jo cilvēki ir radoši.
«Notiek tā, ka vīrietis seksuāliem sakariem izvēlas jaunāku sievieti, jo sieva viņu vairs tik ļoti neuzbudina. Kāpēc tā, katrā gadījumā ir cits stāsts. Iespējams, sieva tiešām sevi vairs nekopj, bet tikpat iespējams, ka vīrietim radušās problēmas ar pašapziņu savas varēšanas dēļ. Jauns piedzīvojums uzbudina vairāk, tāpēc viss izdodas kā agrāk. Un tad var sist sev uz pleca, ka nekas nav mainījies, vecums viņa varēšanu neietekmē. Tad vieglāk ir pateikt, ka ar sievu sākusies seksuāla nesaderība, tāpēc jāšķiras. Aiz šādiem un līdzīgiem scenārijiem parasti slēpjas viena vai abu partneru grūtības uztvert otru kā reālu cilvēku ar visām viņa pārmaiņām un vajadzībām. Ja izveidojusies stabila garīgā saskaņa, tas, ka redzama partnera novecošana, neizraisa nepatiku. Jo noveco taču abi. Parasti tam, kurš izjūt nepatiku pret ilggadējā partnera redzamajām novecošanas pazīmēm, pašam zemapziņā mājo bailes no novecošanas. Īpaši sievietes, kuras ir narcistiskas personības, nespēj atzīt, ka arī viņas skar pārmaiņas, ko nosaka bioloģiskais vecums. Tas šķiet tik šausmīgi, tā ir tāda katastrofa, ka vieglāk šo problēmu projicēt uz otru: «Tas ir viņš, kurš kļūst vecs un nesmuks, nevis es! Un es negribu mīlēties ar tādu veci, kam vēders sācis nošļukt un āda krunkojas!»
Tāpat grūtības uztvert otru reāli, nevis tādu, kādu gribētos redzēt, ir iemesls, kāpēc partneris nepamana otra slīgšanu depresijā. Ja cilvēkam ir depresija, viņam zūd interese par seksu. Turklāt viņš arī nemeklē risinājumu, jo viens no depresijas pamata simptomiem ir intereses zudums. Gan par seksu, gan attiecībām, gan dzīvi kopumā. Ja partneris to visu nemana, vien uztraucas, ka sekss vairs nav tik bieži kā agrāk, nav ne runas par otra kā reāla cilvēka ar visām viņa vajadzībām un trūkumiem uztveršanu. Pirms tiek apgalvots, ka sākusies seksuāla nesaderība, turklāt notikušajā vainojot otru, vajag pavērot, cik bieži partneris priecājas, smejas. Ja tā ir depresija, kas dažādu apstākļu dēļ dažādos dzīves brīžos var skart ļoti daudzus, nekad nebūs tā, ka partneris ir dzīvespriecīgs, tikai nevēlas mīlēties. Tad viņš negribēs gandrīz neko, turklāt, tā kā depresija cilvēku pārņem pakāpeniski, jāpatin filma atpakaļ – jāsalīdzina, kā bija agrāk, kā ir tagad.
Reizēm depresija ir citas slimības sekas, kuras dēļ arī ir radušies kādi ierobežojumi seksuālajā dzīvē. Ja abi partneri gan sevi, gan otru spēj uztvert reāli un starp abiem valda garīga saskaņa, tad vienmēr var atrast veidus, kā gūt baudu. Jā, būs kāds kompromiss, nebūs viss, kā gribētos, bet pielāgoties seksuālajā dzīvē var gandrīz visās situācijās.
Sarežģīti ir, ja notikusi seksuāla vai cita veida vardarbība. Tad tam, kas to piedzīvojis, noteikti vajadzīga speciālista palīdzība. Latvijā ir maz praktizējošu seksologu, bet ir gana daudz psihoterapeitu, pie kuriem var vērties pēc palīdzības, ja pēc traumas ir tā, ka negribas, lai kāds pat pieskaras,» stāsta psihoterapeite.
Viss apnicis!
Gadās, ka prātā iešaujas doma – kāpēc ieguldīt tik daudz darba attiecībās ar partneri, kuru tobrīd pat negribas samīļot, ja pasaulē ir tik daudz citu vīriešu un sieviešu. Ar šādu attieksmi seksuālo nesaderību atrisināt neizdosies. Jo tikai, ja otrs ir svarīgs, ja attiecības ir vērtība, rodas skaidrība, ka visus pasaules labumus jau vienam cilvēkam nedabūt. Un arī nevajag. «Visus pasaules saldējumus nevar nogaršot, tieši tā tas ir. Attiecības ir darbs. Ja pie pirmajām domstarpībām gribas teikt, ka ar šo partneri ir seksuālā nesaderība (jo šī dzīves joma ir tik intīma un jūtīguma pilna, ka tajā domstarpību sekas paradās vispirms), patiesībā pienācis laiks kaut ko mainīt, lai attiecības uzlabotos. Protams, sākot citas attiecības, arī seksā sākumā būs lieliska saskaņa, bet – pēc laika?
Man patīk attiecību piemērs, kuru zina daudzi. Stings un viņa sieva Trūdija praktizē tantru. Uzturot sevi labā formā ar jogas palīdzību, viņi gūst no tantriskā seksa tik lielu radošo enerģiju, ka Stinga uzstāšanās aizrauj cilvēkus visā pasaulē. Viņi iegulda darbu gan sevis pilnveidošanā, gan attiecībās, un tam ir fantastisks rezultāts.
Ja galvā sāk maisīties domas, ka seksā nav labi, ir vērts sev uzdot konkrētu jautājumu: «Kas tieši mani vairs neapmierina?» Un tad runāt ar partneri: «Zini, man vairs mīlējoties nav tik labi, kā agrāk bija. Kā tu jūties seksā? Ko mēs abi varētu darīt?»
No kura gala sākt attiecību uzlabošanu, to katrs pāris lai lemj pats. Var sākt arī ar seksuālās dzīves dažādošanu. Turklāt parasti līdz ar gadiem pieņemamības robežas seksā paplašinās, varbūt tiešām pienācis laiks divatā izbaudīt ko nebijušu? Ja Kāmasūtra, kas tapusi 4.–6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kādam šķiet kaut kas vēsturisks, var pameklēt kādu jaunāku mācību. Piemēram, Tunisijā 15. gadsimta beigās tapušo krājumu Smaržojošais dārzs. Tajā ir 11. pozu apraksti, bet, tā kā to autors ir vīrietis, viņš vairāk koncentrējies uz vīrieša baudu.
Var ņemt talkā arī kādu grāmatu, kurā ir tikai pozas un paņēmieni, kā sasniegt fizisku baudu, arī tas palīdzēs vairāk iepazīt sevi un otru dažādās situācijās. Tomēr nav ko sapņot, ka, tikai dažādojot notikumus gultā, automātiski atrisināsies visas partnerattiecību problēmas. Attiecības ir darbs visā to garumā,» vēlreiz uzsver Gunta Frīdenberga.