Tas, kā trūkst
«Ja sieviete iemīl divus, viņas jūtas pret vienu un otru vīrieti parasti atšķiras. Mīlestība, tāpat kā cilvēki, ir dažāda. Domājot par mīlestības krāsām, savulaik manī apvērsumu radīja psihoanalītiķu teiktais: mēs otrā cilvēkā mīlam to, kā pietrūkst mūsos pašos. Tātad, ja sieviete mīl divus vīriešus, viņa katrā saskata kaut ko ļoti nozīmīgu un svarīgu, kā nav viņā pašā.
Šeit nerunāju par kaisli, bet par ilgām, domām, sapņiem. Acīmredzot katrs vīrietis dod kaut ko, kas sievietei ir ļoti vajadzīgs un kā viņai trūkst. Kad sievietēm lūdzu uzrakstīt, ko tieši viņas mīl savā vīrietī, visbiežāk izskan: viņš ir labsirdīgs, gādīgs, rūpējas par mani, viņam ir laba humora izjūta, viņš spēj sasniegt mērķus – kas nu kurai. Ja to pašu pagriež pret sevi, sanāk, ka šajā konkrētajā dzīves periodā tieši tā pietrūkst sievietei pašai un viņa to saņem caur otru.
Tas ir kaut kas, ko vajadzētu veicināt sevī pašā, piemēram, mieru, drosmi, neatkarību.
Jaunas sievietes visbiežāk mīl vīrieti, jo «viņš ir tik labs pret mani», bet vai viņa pati sev spēj izdarīt ko labu?
Tāpat darbojas pretējā doma: mēs nemīlam otrā to, kas ir mūsos pašos. Par ko tad tu otru tā neieredzi? Tāpēc, ka viņš ir tāds egoists, sliņķis, nepalīdz mājas darbos. Vai arī tu pati nedomā tikai par sevi? Vai tu palīdzi viņam mājas darbos?
Šī pretrunīgā attieksme daudz ko var pateikt gan par sievieti, gan viņas jūtām pret citiem, tajā skaitā – mīlot vismaz divus cilvēkus,» norāda Solvita Vektere. Starp citu, arī vīrieši mēdz mīlēt divas, tikai viņi mazāk par to stāsta. Arī viņi jūt piesaisti divām un nevar pamest nevienu, jo mīl abas. Un tikai viņas abas spēj aizpildīt vīrietī trūkstošo.
Raksta turpinājums: