Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Tikai viens un uz mūžu
Priekšstats vai drīzāk mīts, ka īsta mīlestība ir iespējama tikai vienu reizi dzīvē un, ja mīl, tad tikai vienu, ir saistīts ar bērnību. Zīdainim pirmā un vienīgā ir mamma – tā ir viņa vienīgā īstā mīlestība, viss uz pasaules. Tad šķiet, ka tā jābūt arī pēc tam, un neapzināti arī vēlāk cilvēks meklē to vienīgo.
Pirmais konflikts bērna dvēselē rodas, kad viņš saprot, ka mīl divus – gan mammu, gan tēti. Ja viņi viedokļos ir atšķirīgi vai šķiras, tas ir pirmais sprādziens: «Kā, bet es viņus mīlu abus!» Tad bērns mēģina ieņemt vienotu pozīciju, un viņam ar šo situāciju vieglāk tikt galā, ja vienu mīl tā kā vairāk, bet otru mīl vairāk klusībā un tā kā nelegāli. Tā ir pirmā dzīves skola, kurā sāk apgūt prasmi mīlēt vairākus cilvēkus.
Ja sieviete iemīl divus, pirmā doma bieži ir: ar mani laikam kaut kas nav kārtībā!
To labi var redzēt arī pusaudžu vecumā vai pirmajā mīlestībā, kad šķiršanās no pirmā mīlas objekta ir milzīga traģēdija. Tas ir bērnišķīgs pārdzīvojums, jo mīts, ka jābūt tikai vienam vienīgam, ir ārkārtīgi dziļš.
Katram pašam vajag izdzīvot, ka tas ir pārejoši, ka cilvēkam, kuru mīli, var būt arī citas intereses vai ka pati vari būt apjukusi: šodien šķiet, ka tu viņu mīli, bet pēc nedēļas vairs nemīli vai arī tev patīk vēl kāds cits. Cilvēks attīstās, un attīstās arī viņa spēja saturēt savas emocijas, un tad mēs pieņemam, ka var mīlēt arī vairākus un ka mīlestība var būt dažāda.
Raksta turpinājums:
