Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apokalipses zvērs
Deviņpadsmitā gadsimta beigās Eiropā lielu popularitāti ieguva spiritisms – mirušu cilvēku garu izsaukšana ar medija starpniecību. Mistika bija modē, un daudzi laikmeta izcilākie prāti, meklējot asas izjūtas vai vienkārši izklaidējoties, aizrāvās ar okultismu un maģiju. Bieži saviesīgos vakaros viesus izklaidēja mags, izsaukdams garus.
Anglijā, Vorikšīrā, 1875. gada 12. oktobrī Edvarda Kroulija un Emīlijas Bērtas ģimenē piedzima zēns, kam deva vārdus Alisters Edvards. Ģimenē mistiku nedrīkstēja pieminēt ne ar pušplēstu vārdu, jo vecāki bija sektas Plimutas brālība locekļi un stingri sekoja kristietībā un Svētajos Rakstos sludinātajam. Bībeles lasīšana un stundām ilgas lūgšanas bija Alistera ikdiena. Ģimenes galva aizgāja mūžībā, kad zēnam bija vienpadsmit gadu. Mātes pūliņiem dēlā nostiprināt kristīgo ticību Alisters pretojās.
Kad zēns bija pastrādājis blēņas, Emīlija svētās dusmās dēlu zākāja par Apokalipses zvēru 666.
Klusais, sevī noslēgtais zēns, kurā ar gadiem skepse pret baznīcas dogmām tikai pieauga, šo iesauku pieņēma un vēlāk pats sevi tā mēdza saukt.
Pēc Plimutas brālības sektas skolas beigšanas Alisters turpināja mācības Kembridžas universitātē. Izrāvies no mātes dzelžainās uzraudzības un ar tēva atstāto iespaidīgo mantojumu kabatā divdesmit gadu vecais Kroulijs metās pasaulīgās dzīves virpulī un arī cītīgi mācījās. Viņu interesēja filozofija, psiholoģija, ekonomika, bet vēlāk kāda pasniedzēja ietekmē Alisters pievērsās angļu literatūras studijām. Viņš saskatīja paralēles starp zinātni un mistiku, uzskatīja, ka psiholoģijā un maģijā ir daudz kopīga, jo tās saistās ar cilvēka zemapziņu. Tās pētīšanai Kroulijs veltīja visu savu dzīvi.
Okultismam un misticismam Alisters nopietni pievērsās 1896. gada decembrī un sāka studēt grāmatas par alķīmiju, mistiku un maģiju. Pēkšņi Alisteru piemeklēja smaga slimība. Guļot uz slimības gultas, viņš domāja par nāvi un cilvēka eksistences bezjēdzību. Vīlies izglītības sistēmā un nevēlēdamies strādāt paša izvēlētajā diplomāta profesijā, 1898. gadā – neilgi pirms diploma saņemšanas – Kraulijs pameta augstskolu. Iepazinies ar rozenkreiceru ordeņa Zelta rītausma biedru Džordžu Džonsu, viņš iestājās šajā ordenī. Zelta rītausmā, ko vadīja Samuēls Maters, studēja maģiju, kabalu, taro, alķīmiju, astroloģiju un citas okultas zinības. Ordenī, kam bija milzīga ietekme uz Rietumu okultismu, apvienojās daudz slavenu mistiķu.
Ieguvis plašas zināšanas okultismā, Kroulijs sāka kāpt pa slavas kāpnēm. Taču kašķīgā rakstura dēļ viņš bija sastrīdējies gandrīz ar visiem ordeņa biedriem, tajā skaitā arī ar vadītāju Samuēlu Materu, un pameta Zelta rītausmu, vēl pirms ordenis gadsimtu mijā beidza pastāvēt.
Dieva Hora pravietis
Kroulijs daudz ceļoja. Viņš studēja Austrumu misticismu, budismu, tantrisko jogu, rakstīja dzeju, romānus un esejas. Eksperimentējot Kroulijs ieguva zināšanas, kas vēlāk kļuva par pamatu daudzām mūsdienu mācībām, proti, ka meditācija ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet ceremoniālā maģija trenē gribu. Viņš atklāja, ka mistiskie procesi norisinās cilvēka zemapziņā, un tas nozīmē, ka jau no pirmsākumiem tie iekļauti cilvēka dabā.
Kādu laiku Alisters dzīvoja Skotijā, netālu no Lohnesa ezera. 1903. gadā viņš apprecējās ar Rozu Keliju un devās kāzu ceļojumā uz Ēģipti. Viņi izzināja ēģiptiešu mitoloģiju, un pēkšņi maga sieva nonāca transā.
Roza apgalvoja, ka seno ēģiptiešu saules un debesu dievs Hors caur viņu cenšas nodibināt sakarus.
Lai pārliecinātos, vai sieva viņu neāzē, Alisters aizveda Rozu uz Bulaka muzeju un lūdza parādīt Horu. Pagājusi garām vairāku dievu statujām, viņa pieveda Alisteru pie 26. dinastijas greznajām koka kapenēm, uz kurām bija attēlots Hors upura pieņemšanas brīdī. Krouliju šokēja ne tik ļoti fakts, ka sieva atrada Horu, cik šā eksponāta inventāra numurs. Tas bija 666, kas no bērnības bija Alistera otrais vārds.
Ar maģiska rituāla palīdzību viņš sazinājās ar ēģiptiešu dievu, kurš Kroulijam paziņoja – viņš saņemšot kādu svarīgu vēsti. Nākamajās trijās dienās pusnaktī Kroulijs dzirdēja balsi, kas viņam diktēja vēlāk publicētā krājuma Likuma grāmata tekstu. Balss sevi dēvēja par Aivasu, Hora kalpu. Dažas grāmatas nodaļas sastāvēja tikai no skaitļiem, ko pat Kroulijs nespēja atšifrēt.
1904. gadā nāca pasaulē Krouliju meitiņa Nuita Ma Ahatora Hekata Safo Džezabela Lilita Kroulija. Diemžēl bērns nomira, nesasniedzis triju gadu vecumu. Pēc tam ģimenē ienāca otra meita, kurai vecāki deva pieticīgāku vārdu – Lola Zaza.
Saspringtā darba rezultātā, palīdzot vīram gan izdot grāmatas, gan veicot okultiskus eksperimentus, Alistera sieva Roza sajuka prātā.
Pēc tam mags citu pēc citas mainīja sievas un mīļākās, kuru vidū bija arī tolaik slavenas sievietes. Viņas visas, tāpat kā Rozu, piemeklēja psihiskas kaites. Cilvēki Kroulija sabiedrībā jutās apdraudēti. Toties pats mags bija ar dzīvi ļoti apmierināts.
Dari, ko vēlies!
Maģisko eksperimentu rezultātā Kroulijs radīja savu reliģisko filozofiju – telemu –, kas bija seno ēģiptiešu un indiešu antīko kultu, filozofiju un psiholoģiju savienojums. Mācību viņš nosauca utopiskās valsts vārdā, kurā mūks Garganua uzcēla brīnišķīgu abatiju un kas biogrāfiem ļāva Krouliju dēvēt par pēdējo romantiķi, kas maģiju uzskata par bēgšanu no bezjēdzīgās realitātes.
Divdesmitā gadsimta sākumā Alisters Kroulijs izdeva divus darbus – minēto Likuma grāmatu un Gudrā Abramelīna svētās maģijas grāmatu.
Par Alistera Kroulija dzīves devīzi un Likuma grāmatas galveno ideju kļuva franču humānista Fransuā Rables nedaudz sagrozīts teiciens Dari, ko vēlies, – tāds ir likums!. Grūti pateikt, kam deva priekšroku pats Kroulijs – augstas morāles un tikumības idejai, dzīvojot harmonijā ar savām vēlmēm un darot to, kas cilvēkam jādara, vai nesodāmības un visatļautības idejai. Viņa biogrāfijā bija gan viens, gan otrs.
Kroulijs uzskatīja, ka ikvienā cilvēkā ir Dieva dzirksts – potenciāls, lai īstenotu savu gribu un kļūtu par zvaigzni, nevis kā karogs plandītos vējā.
Sekojot savai pārliecībai, Alisters Sicīlijā nodibināja Telemas abatiju, kur vīrieši un sievietes dzīvoja kopā, veltot savu dzīvi cilvēka patieso vēlmju meklējumiem. Telemas abatijā ļaudis dzīvoja pēc likuma Dari, ko vēlies!. Cilvēki gulēja, strādāja, sapņoja un meditēja noteiktā laikā, sekojot savām vajadzībām.
Alisters Kroulijs Ņujorkas avīzēs publicēja sludinājumu ar aicinājumu atsaukties kuprainas, vienacainas un klibas sievietes, solot, ka Telemas klosterī viņas atgūs veselību, kļūs skaistas un iekārojamas. Šādi viņš atrada mīļākās, savas izvirtules, kā Kroulijs viņas dēvēja, un izmantoja kā eksperimenta trusīšus. Ar viņu palīdzību Alisters mācījās izmantot visspēcīgāko dabas spēku – mīlestību – saprāta alķīmiskai pārveidošanai.
Visplašāk pazīstama izvirtule bija Lea Hirsiga – Tota pērtiķiene, kas kopā ar Krouliju nodevās dzeršanai, narkotikām, seksuālai maģijai un prata sazināties ar Aivasu.
Maga cilvēcīgās vājības
Kroulijs bija sabiedrībā vispretrunīgāk vērtētais mags – viņu gan zākāja, gan dievināja. Sarežģītā rakstura dēļ viņš īsā laikā gan parastus mietpilsoņus, gan magus varēja pārvērst par sev lielākajiem ienaidniekiem. Vēsturnieki apgalvo, ka Alisters Kroulijs bija līdz stulbumam augstprātīgs, cinisks un teatrāls. Viņa rīcībā bijis vairāk izrādīšanās nekā aizraušanās ar mistiku.
Alisters sevi uzskatīja ne tikai par magu, bet arī par rakstnieku, dzejnieku, gleznotāju, alpīnistu. Visās šajās jomās viņš bija sasniedzis vērā ņemamus panākumus.
Kad Eiropā izplatījās nacistiskie politiskie uzskati, Alisters Kroulijs nostājās fašistiskās Vācijas pusē, taču ātri vīlās Ādolfā Hitlerā un fašistiskajās idejās. Viņaprāt, tajā neizskaužamās vācu muižniecības uzskati bija sajaukti ar dažādām mistiskām idejām un pārliecību.
Alisters uzskatīja, ka ir muļķīgi slēpties aiz senākā mistikas simbola svastikas, ja tā lietotājam nepiemīt ne tūkstošā daļa no tā varenības.
Notikumiem Vācijā Kroulijs sekoja ar ironiju un ieteica Vinstonam Čērčilam izmantot zīmi V (victory*), kas ir kā pretnostatījums nacistu svastikai.
Taro Tota
Kroulija filozofiskie uzskati atainoti viņa kāršu kavā Taro Tota jeb Alistera Kroulija Taro. Mags 1937. gadā iepazinās ar talantīgu, taču ne īpaši pazīstamu mākslinieci Frīdu Harisu un turpmākos piecus gadus spēkus un zināšanas veltīja darbam pie taro kāršu izveides.
Viņš radīja simboliskāko kāršu kavu taro pastāvēšanas vēsturē, kas paredzētas sevis izzināšanai un analizēšanai. Daudzi tarologi uzskata, ka lielākie nopelni kāršu kavas izveidē bija talantīgajai māksliniecei un tās būtu jāsauc Harisas vārdā. Taču slavas lauri tika Kroulijam, bet Frīdai Harisai viņš ne tikai samazināja honorāru, bet piespieda mākslinieci viņam piemaksāt par idejām, kas radās darba gaitā. Tomēr viņi kļuva labi draugi.
Harisa bija vienīgā sieviete Kroulija dzīvē, kuras veselībai nekaitēja maga sabiedrība un kura nekļuva par Alistera mīļāko.
Visatļautība, lielummānija un kompleksi, kas Alisteru mocīja no agras bērnības, mistiķi noveda strupceļā. Viņš bankrotēja un bija spiests dzīvot uz neskaitāmo draudzeņu rēķina, kuras, par nožēlu Kroulijam, cita pēc citas nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. Septiņdesmit gadu vecumā Melnajam pāvestam nāca apgaismība – viņš apzinājās, ka savos eksperimentos un maģiskajos rituālos bieži vien ir pārkāpis pieļaujamās robežas.
Mūža nogalē Krouliju vajāja slimības, un sāpju mazināšanai viņš sāka lietot apreibinošas vielas. Slavenais mags nomira 1947. gada 1. decembrī Frīdas Harisas rokās.
* Uzvara. (Angļu val.)
