Meli – apzinātie, neapzinātie, «baltie» un «melnie»

Kā ar sirdsapziņu?

Par laimi, parasti, kad gadījies samelot ne tik baltus melus, sirdsapziņa skrāpējas – cilvēku pašu neapmierina, kā viņš izrīkojies spiedīgajos apstākļos, pašam savi gājieni var pat sākt riebties. Ko tad darīt?

Ja, uz kādu skatoties, šķiet, ka sirdsapziņa viņam apklususi, nu baigais ciniķis, patiesībā redzama šī cilvēka aizsardzības reakcija. Viņš jūt, ka nespēj rīkoties pēc sirdsapziņas, tāpēc sev pasaka: «Nu un!» un cenšas pie tā turēties. Jo, tiklīdz sāks domāt, ka nebija labi tā samelot, atkal sāksies liela trauksme.

Bet sirdsapziņa jau turpina skrāpēties, tāpēc cilvēks mēģina atrast veidu, kas palīdz mazināt sliktās izjūtas, trauksmi.

Vismaz uz brīdi. Apklusināt sirdsapziņas skrāpēšanos daudziem izdodas, piemēram, lietojot alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Bet, kad iedarbība beidzas, trauksme atkal klāt. Un pašārstēšanās, kas var novest pie atkarības, ir sākusies. Ja izdodas sevi pieķert šādā brīdī, labāk laikus meklēt palīdzību pie speciālista.

Citādi var izdoties sasniegt stadiju, kad gribas pateikt, ka tāda dzīve un… nodzerties. Lai kāda būtu situācija, risinājumi eksistē. Ja trūkst naudas, var izdomāt, kā vēl to nopelnīt. Ja tobrīd vairāk nopelnīt nav iespējams, esot pilnā gatavībā saņemt atteikumu, var kādam lūgt materiālu  palīdzību. Zagt vai aizņemties, zinot, ka neatdos, –  tas cilvēku nekur neved. Bet, ja trūkst daudzu prasmju, kā risināt situācijas, zagšana un melošana ir īsākais un ātrākais veids, kā atrast risinājumus savām tābrīža problēmām. Ātrākais un īslaicīgākais, jo sekas jau tāpat iestājas.

Nākamā lapa