Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Meli un audzināšana
Protams, arī audzināšanai bērnības ģimenē ir spēcīga ietekme uz to, cik nopietnas problēmas cilvēkam sagādā melošana. Ja bijusi direktīva, stingra audzināšana, bailes no soda, tad bailes runāt atklāti, jo tāpat tevi nesapratīs, var būt ļoti dziļi iesakņojušās. Ja vecāki sodījuši bērnu tad, kad viņš atzinies savos melos, šāds solis arvien vairāk nostiprina uzvedību, kas stimulē teikt nepatiesību. Jo bērns gūst pārliecību, ka sods ir nevis viņa uzvedības, bet atklātības sekas. Tāpat, ja bērnības ģimenē gaisotne nav uzticēšanās pilna, nav tāda, ka viens otram var teikt: «Re, kā man nesanāca, re kā man gadījās!» un saņemt pretim sapratni, tas neveicina spēju būt atklātam. Arī perfekcionistam raksturīgie standarti, ka jābūt veiksmīgam, nedrīkst kļūdīties, var tikt iedēstīti jau bērnības ģimenē.
Bērna galvā izveidojas pārliecība; ja kaut kas nav izdevies, labāk par to neteikt!
Ja cilvēks šādi ieradis domāt un rīkoties kopš bērna kājas, pieaugušā vecumā šāda uzvedība jau ir kā otra āda. Viņš ik uz soļa kaut ko noklusē, samelo, bet pats to ne īsti ne pamana, ne apzinās.
Tāpēc nevar apgalvot, ka cilvēks, kurš ikdienā melo vienā laidā, ar laiku mainās kā personība. Drīzāk otrādi – viņa personība nosaka, ka viņam tik daudz sanāk melot.
