• Meditācija, kas uznes kosmosā – piecu ritmu deja

    Psihoterapija
    Iveta Troalika
    Iveta Troalika
    20. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Golubovy / Shutterstock
    Piecu ritmu deja ir kas līdzīgs meditācijai, tikai kustībā. Tā palīdz saslēgties ar savu ķermeni foršā sakabē, dod milzīgu dzīvības enerģijas lādiņu, vienlaikus atbrīvo un reizēm pačukst idejas vai atbildes.

    Raksts no žurnāla Ieva arhīva

    Konsultē Indra Majore-Dūšele, deju un kustību terapeite, psiholoģe, psihoterapeite.

    Uzlidot kosmosā un iegrimt savā dvēselē

    Atzīšos, kad es pati pirms desmit gadiem pirmoreiz dejoju piecus ritmus, man palika sāja pēcgarša. It kā bija forši, tomēr līdz galam nespēju ļauties mūzikai un uzticēties savam ķermenim. Es ik pa brīdim lūrēju, ko dara citas (mēs bijām 20 dejotājas tukšā pludmalē), analizēju, kā izskatos, vai tik nedaru ko muļķīgu. Brīžiem man izdevās atslēgt kontrolējošo prātu, bet laikam jau ne līdz galam. Toreiz manī palika nepabeigtības sajūta. Kā i bez punkta, kā dzimšanas dienas maltīte bez tortes, kā patīkams sekss bez orgasma.

    Turklāt, atzīšu, mani drusku kaitināja pārējo sieviešu ekstātiskā seja, kad pēc dejas viņas kailas brida peldēties augusta siltajā jūrā.

    Es pat nīgri viņas drusku turēju aizdomās par izlikšanos. Nu nevar būt cilvēks tik pārlaimīgs, vienkārši stundu savā nodabā nodejojis! Tagad es zinu, ka var gan.

    Kad īsi pirms kovidepopejas draudzene mani aicināja braukt līdzi uz pieciem ritmiem, kas notika saulgriežu laikā pļavā meža malā, es svārstījos. Man negribējās vēlreiz piedzīvot to gandrīz trāpīts sajūtu. Bet, tā kā šīs draudzenes viedoklim es ļoti uzticos un viņa piecus ritmus jau gadiem dejo kā vienu no lielākajiem vasaras piedzīvojumiem, ļāvos pierunāties. Turklāt apzinājos, ka esmu mainījusies, manī ir augusi spēja ļauties, atbrīvoties un nedomāt, ko par mani kāds padomās.

    Notikumu vadīja psiholoģe, psihoterapeite, dejas terapeite Indra Majore-Dūšele, viņa sākumā radīja drošu sajūtu par vietu, kur atrodamies, un citai ar citu, veicot īsu iepazīšanās rituālu. Indra arī ātri izskaidroja, kas ir katrs no ritmiem, jo bija vairākas pirmās reizes dejotājas un arī tādas kā es – kuras it kā ir, it kā nav pieredzējušas piecus ritmus. Pēc tam – iesildīšanās, kas gan fiziski iekustināja muskuļus, gan ļāva iejusties noskaņojumā.

    Tad sekoja paši pieci ritmi, kas manā apziņā ilga mūžību un reizē tikai mirkli. Ja drīkst teikt tā emocionāli un nepamatoti – tas bija fantastiski, kolosāli, brīnišķīgi, skaisti. Tas norāva jumtu, uznesa kosmosā, ļāva iegrimt savā sirdī. Viss saslēdzās perfekti – katrs ritms sedza emocijas un tēlus, kas ļāva pāriet nākamajā ciklā, lai beigās pieliktu stāstam punktu tieši līdz ar pēdējo noti. Un tā sajūta pēc tam! Ļoti dzīva, pilna ar mierīgu, bet spēcīgu enerģiju, laipna, uzmanīga un pamanoša pret sevi, cilvēkiem un pasauli. Iespējams, tā jūtas pēc dziļas meditācijas. Ko līdzīgu esmu izjutusi pēc labi novadīta pirts rituāla.

    Tomēr pēc pieciem ritmiem sajūta bija daudz personīgāka, intīmāka, mans kontakts pašai ar sevi bija daudz ciešāks.

    To izdarīju es, mans ķermenis, mana psihe. Turklāt es nojaušu, ka šo manu piecu ritmu efekts nav īslaicīgs. Tas kaut ko pamaina, padziļina personībā. Varbūt par milimetru, bet tomēr. Liek saprast šo to labāk, ieraudzīt paternus dzīvē un notikumos.

    Kas ir dejas vilnis, un ko tas dod?

    Pieci ritmu deja ir prakse, ko 1970. gadā radīja dejotāja, mūziķe un rakstniece Gabriela Rota (Gabrielle Roth). To varētu salīdzināt ar meditāciju kustībā. Tā ir mūzika, dejas vilnis, veids, kā piedzīvot apzinātību caur deju.

    Realitātē tas notiek tā – skan Gabrielas Rotas komponētā mūzika (to mēdz arī aizvietot ar ritmos atbilstošiem citiem skaņdarbiem), ko viņa ir nosaukusi par ķermeņa džezu. Mūzikā viņa arī savā rāmajā balsī ik pa laikam paskaidro, kurā ritmā šobrīd esi, un iedrošina atbrīvoties un kustēties, kā prasa, piemēram, tavas kājas, pleci vai gurni. Tu piever vai pavisam aizver acis un ļaujies ritmam un savam ķermenim, uzticies un ļauj prātam tikai vērot, kas jauns no tā visa rodas. Nav pareizo deju soļu. Īstenībā tie vispār var nebūt soļi, bet šūpošanās, tikai roku kustības, skriešana, lēkāšana, arī apgulšanās un palikšana uz mirkli nekustīgai…

    Piecu ritmu ideja ir – viss ir enerģija, kustība ir viļņos, musturos un ritmos. Paskatoties uz daudziem notikumiem mūsu dzīvē, tie arī izdzīvo šos piecus ritmus.

    Kursa darba rakstīšana – vispirms mēs vācam materiālus (plūsma), tad, lai gan varbūt vēl īsti nesaprotam, kā tam visam beigās vajadzētu izskatīties, aktīvi rakstām (stakato). Tad iestājas mirklis, kad gribas visu mest ārā, jo nekas vairs nav skaidrs (haoss), bet, turpinot plosīties cauri haosam, parādās radošas idejas un top kaut kas jauns (liriskais ritms). Noslēgumā tas viss ir jāsaslēdz kopā, lai veidojas pilnīgs, pabeigts stāsts (stillness). Arī dzemdības iziet šos piecus ritmus – sākumā ir kontrakcijas kā viļņi, kas vēl tikai vēsta, ka viss sākas (plūsma), tad ir stakato – aktīvais dzemdību process, pēc tam iestājas haoss, kad ir pagurums un šķiet, ka tas nekad nebeigsies, ir grūti, neko nevar saprast un tik ļoti gribētos teikt: viss, dzemdējiet paši, es eju mājās. Un tad mazulis piedzimst. Pasaulē ir ienācis cilvēks, kura pirms tam nebija, – liriskais ritms. Tad ir jāaptver tas viss, jāintegrē sevī – mierā.

    Arī seksā mēs varam saskatīt piecus ritmus – plūsma kā priekšspēle, stakato kā pats dzimumakts, haoss kā orgasms, liriskais atplūds, kad vēl visas sajūtas ir asas, atvērtas un abi partneri sajūt dziļu tuvību.

    Un miera fāze – tas ir noticis, šī pieredze paliek ar mums.

    Rota raksturo piecu ritmu dejas praksi kā dvēseles ceļojumu, kurā, kustoties ķermenim, mēs varam atbrīvot savas emocijas, sirdi, palaist prātu brīvdienā, pieslēgties dvēselei, atrast savu iedvesmas avotu, kas mums katram dots un ir neizsmeļams. Gabriela Rota saka: likt ķermenim kustēties, ļauties ritmiem – tas ir veids, kā nomierināt prātu. Kad piecus ritmus dejo noteiktajā kārtībā, to sauc par vilni, jo tie pāriet cits citā un katrs nākamais ir iespējams tāpēc, ka ir pieredzēti iepriekšējie. Dejas vilnis parasti ilgst ap stundu.

    5 ritmu secība

    1. Plūsma. Ritms, kurā ir nepārtraukta inerce. Kā ūdens, kas piepilda ikvienu vietiņu, jo ūdens vienmēr atrod vietu, kur iztecēt, ietecēt. Ļauj savam ķermenim izjust šo kustīguma sajūtu, piedzīvot to no pirkstu galiem līdz kāju pēdām. Kustībām nav ne sākuma, ne gala. Šajā ritmā mēs ritinām, iekustinām un audzējam plūsmas sajūtu. Iesildāmies, līdz esam ļoti silti.
    2. Stakato. Darīšanas ritms – katrai kustībai ir sākums un beigas, čik, čik. Darām, darām, ejam, ejam, kapājam, kapājam. Mūzikā ir ļoti precīzs ritms, pie kura turēties un kam sekot.  
    3. Haoss. Vairs nav ne ritma, ne plūsmas, pie kā pieķerties, – haoss ir haotisks, tā nu tas ir. Šajā ritmā ir ļoti svarīgi palaist vaļā kontroli, atbrīvoties, atslēgt prātu, ļaut sev būt mežonīgai, wild. Te labi der pirmatnējā Āfrikas mūzika. Kaut kādā ziņā šī ir piecu ritmu kulminācija.
    4. Liriskais ritms. Kad haoss ir pāri, iestājas atplūdi kā jūras viļņošanās. Šis varētu būt visradošākais no visiem ritmiem. Mēs jau esam izdarījušas lielu darbu, un radošums jau ir gatavs atvērties, esam gatavas ļaut izpausties kaut kam jaunam. Tas ir – gan fiziski ļaut sev kustēties, kā neesmu kustējusies, gan emocionāli ļaut sev izpaust ko nepiedzīvotu.
    5. Klusums, miers. Angļu valodā šo ritmu sauc stillness, kas ir precīzāks apzīmējums, jo šajā ritmā ir miers, bet tas nenozīmē, ka nav skaņas vai kustības. Šīs ir ritms, kurā tiek viss savilkts kopā, integrēts sevī, piedzīvots nobeigums, lai vari iziet laukā no šā stāsta bagātinātāka un mierīgāka.

    Gribi pamēģināt?

    5 jautājumi dejas terapeitei par pieciem ritmiem

    Tieši tāpēc, ka man izdevās piedzīvot šo sajūtu tik spilgti un skaisti, jautāju Indrai Majorei-Dūšelei, vai un kā sievietes, kuras vēlētos to mēģināt, varētu noorganizēt piecus ritmus pašas.

    1. Vai uz savu roku var dejot piecus ritmus?
      Ja tas nekad nav darīts, sākt pilnīgi uz savu roku būs grūti. Jo pieci ritmi ir kā prakse, līdzīgi kā jogas prakse. Prāta un ķermeņa treniņš – nevis tikai tādā fiziskā nozīmē, bet emocionālā. Jo mazāk pieredzējušas esam, jo vairāk ir vajadzīga instruktāža, kāds, kas palīdz ieiet procesā. Zinu, ka ir cilvēki, kuri dejo piecus ritmus arī vieni vienkārši mājās. Gabrielas Rotas izveidotā mūzika pieejama Spotify, tās ieraksti ir arī nopērkami. Tomēr ir labi, ja tevi mazliet pieskata. Kaifs, labizjūta rodas no tā, ka varam atlaist daļu no kontroles un būt tajā lielajā procesā. Īpaši svarīgi tas ir, nonākot haosa ritmā. Esot vienai, visa atbildība ir pašas rokās, un tas ierobežo, cik lielā mērā vari ļauties spontanitātei. Vadītāja atbildība ir pārskatīt laukumu, un, ja kāda ir tā aizrāvusies, ka aizvirpuļojusi līdz kādai bīstamai vietai vai sāk iet citiem virsū, tad jāuzliek roka un jāpavirza citur. Ja draudzenes sanāk kopā un dejo, varbūt pieskatītāja lomu var sadalīt: viena pieskata viena ritma laikā, otra – citā.
      Var sekot līdzi jaunumiem Miervidu mājaslapā, kad rīkošu nākamos piecus ritmus. Zinu, ka ko līdzīgu I-Dejas mājā organizē Inese Ločmele, tikai tur tā saucas Stihiju deja. Ja brauksiet kaut kur uz ārzemēm, var ieskatīties 5rhythms.com, kur atrodamas piecu ritmu dejas prakses visās lielākajās pasaules pilsētās.
    2. Mūzika vienmēr ir tā pati?
      Es mainu. Izmantoju šo to no Gabrielas Rotas pamatskaņdarbiem, kas ir sacerēti piecu ritmu dejai, bet reizēm lieku klāt kaut ko jaunu. Spotify ir milzīga kolekcija, kas saucas 5 rhytms dance. Tur ir daudz skaņdarbu, bet lielākoties nav atšifrēts, pie kura ritma tie pieder, tas pašai jāsajūt. Visdrošāk ir ņemt pašas Gabrielas Rotas vilni. Viņa skaidri norāda: šis ir flow (plūsma), šis ir stakato, šis ir haoss, šis – lirics (liriskais ritms), šis – stillness jeb miers.
    3. Dejas vilnis vienmēr ilgst stundu?
      Parasti jā. Bet, kad rīkoju to kā notikumu – ar iesildīšanos, iekustēšanos –, gandrīz divas. Taču ir cilvēki, kuri dejo savā nodabā, piemēram, 25 minūtes, katram ritmam veltot pa piecām.
    4. Es saviem pieciem ritmiem devu tēmu – izdomāju, par ko es vēlētos kaut ko saprast vairāk, kam tos veltu. Tā var darīt?
      Pieci ritmi ir radošs process, un radošā procesa burvība ir tāda, ka mēs varam iemest jautājumu vai tēmu un skatīties, kādu atbildi process iedos. Bet varam dejā ieiet arī bez tēmas, un tik un tā būs ieguvumi. Visādi drīkst.
    5. Iedod, lūdzu, ceļavārdus sievietēm, kuras dejos piecus ritmus pirmo reizi!
      Ļaujies ritmam un savam ķermenim – tas nav tikai transports tavai gudrajai galvai. Nav deju soļu, nav pareizo vai nepareizo kustību. Mums katram ir savs veids, kā varam ļauties ritmam ar kustībām, kas mums ir iespējamas un ērtas. Un atceries atpūsties kustībā, neaizmirsti elpot.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē