Mazi bērni, stress un alkohols

Jaunie vecāki dzer vairāk

Diemžēl tas ir fakts, kas satrauc ekspertus visā pasaulē, – mazu bērnu vecāki šobrīd dzer un lieto arī citas apreibinošās vielas ievērojami vairāk nekā pirms 30, 40 un 50 gadiem. Viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, – jauno vecāku dzīvē stresa tiešām ir arvien vairāk. «Agrāk no vecākiem gaidīja tikai bērna aprūpi (kā zīdīt, kā rūpēties par mazo, kā iemācīt podiņmācību), tagad tas viss vēl arvien ir spēkā, bet klāt nācis arī tas, ka vecākiem jāmācās būt emocionāli iesaistītiem. Pirms 30, 40 gadiem vecāki caurmērā zināja, ka pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezīsies stabilā darbā un bija skaidri zināma dzīves shēma (precības, bērns, darbs, pensija, mazbērni), tagad vecākiem var būt arī raizes, kas notiks pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Vai manam bērnam būs vieta bērnudārzā? Vai mani neatlaidīs no darba? Vai mans bērns bieži slimos, kas atgriezīšos darbā? Vai varēsim nomaksāt kredītu? Tas viss, protams, rada spriedzi. Turklāt visā Rietumeiropā uzsver, ka vecāki vēl nekad nav bijuši tik pamesti, kā tas ir šobrīd, jo agrāk daudz vairāk dzīvoja komūnās vairākās paaudzēs kopā un atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem bija daudz labāka,» stāsta Diāna Zande.

Nav tik skaisti kā citiem

Tā ir vēl viena tēma, kas vecākiem, īpaši jau mammām, mūsdienās var radīt papildu stresu, – sociālajos tīklos un citos medijos redzam daudz skaistu bilžu par to, cik dzīve ar bērnu skaista un cik labi ar to tiek galā citi. «Pēc definīcijas, stress ir tad, kad vides prasības pārsniedz organisma iespējas. Bet es gribētu uzsvērt, ka stress ir arī tad, kad novērtēju situāciju kā tādu, kas pārsniedz manas iespējas. Piemēram, to, ka mazulis ir grūti nomierināms, vecāki bieži vien uzskata par kaut ko ārkārtēju, lai gan patiesībā tā ir normalitāte. Arī pirms 30 un 100 gadiem bija bērni, kas bija grūti nomierināmi, bet tagad mēs citādi skatāmies uz dzīvi un gribam viegli iznēsāt bērnu, viegli dzemdēt un viegli viņu uzaudzināt un, ja tas izrādās grūti, to uztveram kā sabrukumu. Tāpēc man ļoti gribētos uzspridzināt šo rozā burbuli, ko kultivē gan prese, gan sociālie tīkli ar skaistām bildēm un iedvesmas stāstiem, jo tajos mēs redzam tikai to, ko cilvēks mums vēlas parādīt, bet neredzam to pieredzes daļu, ko mums neizstāsta. Vecāki arī gaida, ka tas būs brīnišķīgi un jauki, diemžēl izslēdz to informāciju, kas saka, ka būs arī grūti un būs brīži, kad jūs vairs nezināsiet, ko iesākt. Vēl, iespējams, jūs būsiet fiziski pilnīgi izsīkuši, īpaši, ja bērniņš slikti guļ vai ir prasīgs un jūtīgs. Un jūsu prasības vienam pret otru pieaugs, bet iespējas otram dot samazināsies. Rūpju loks un atbildība kopumā paplašināsies, bet atpūtas būs mazāk,» saka psihoterapeite, uzsverot, ka tad, ja vecāki gatavojušies tikai pozitīvajam, sastopoties ar realitāti, viņi var izjust dubultspriedzi. «Pat ja vecāki ir gatavojušies realitātei, tikai ar to sastopoties, viņi pa īstam var saprast, ko tas nozīmē. Nevar iztēloties, kāda ir sajūta pēc ielēkšanas aukstā ūdenī, kamēr tas nav izdarīts,» saka Diāna Zande, nenoliedzot, ka iejušanās vecāku lomā rada papildu spriedzi un, ja no dzīves pirms bērna nāk līdzi modelis, ka spriedzes mazināšanai palīdz alkohols, pastāv risks, ka to sāk lietot arvien biežāk.

Ko vīns man dod?

No kurienes man ir šī ideja, ka tas ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs? «Visbiežāk atbilde ir tāda, ka vīns ir visvieglākais ceļš, kā atslābināties. Man nekas nav jādara, nav jāmeklē citi atslābināšanās veidi. Arī lai izietu ārā pastaigā, ir kaut kas jādara – jāvelk kājās kurpes, jāsaķemmē mati, jāstaigā. Bet, lai iedzertu vīnu vai uzēstu šokolādi, nav jāpiepūlas. Ēšana un dzeršana ir visvieglāk dabūjamās baudas,» saka psihoterapeite Diāna Zande, vienlaikus uzsverot, ka vīns un šokolāde paši par sevi nav nekas slikts. «Es negribētu teikt, ka alkohols ir fui, slikti! Tikai to vajag lietot gudri, ar mēru,» saka psihoterapeite, aicinot aizdomāties, ka tad, ja glāze vīna spriedzes mazināšanai tiek dzerta biežāk nekā reizi nedēļā, ir vērts tomēr padomāt arī par citiem atslābināšanās veidiem.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Notikums

VIDEO/FOTO: Juris Strenga 87 gadu vecumā gatavojas unikālam notikumam. Tas ir jāredz!

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kurš uzmana bērnu?

Vēl viena lieta, kāpēc speciālisti parasti satraucas par alkohola lietošanu, ja ģimenē ir mazi bērni, – pat glāze vīna var ietekmēt to, ka zūd modrība un uzmanība pret bērnu. Un, jo bērniņš ir mazāks, jo svarīgāk par to piedomāt. «Jo es esmu pieaugušais, kas atbild par bērniem, un tas nozīmē, ka nevaru pilnībā relaksēties un atslābināties, ja man mājās ir viens trīs mēnešus un viens divarpus gadu vecs bērns. Tāpēc arī tad, ja mājās gribas iedzert vīnu un parunāt ar vīru vai sievu līdz vēlai naktij, jāsarunā vecvecāks vai auklīte, kas tikmēr būs atbildīgs par mazajiem,» saka Diāna Zande.

Vēstījums bērniem

Paralēli tam, ko alkohols dod vai atņem mums pašiem, ir vērts padomāt arī par to, kā tas izskatās bērna acīm. «Daļa vecāku to neapzinās, bet bērns lielāko daļu dzīves iemācās, vienkārši skatoties, ko un kā dara vecāki. Kā mēs ēdam, kā risinām strīdus un kā tiekam galā ar stresu. Un, ja bērns redz, ka darbadienu vakaros mammai ir vīns, bet tētim – alus, ka ciemošanās vai ciemiņu uzņemšana ir komplektā ar alkoholu un arī bērnu ballītē vecāki sūc vīniņus, bērnam rodas priekšstats, ka dzeršana ir ikdiena,» saka Diāna Zande, uzsverot, ka īpaši slikts ir modelis, kad vecāki vakarā pie TV relaksējas ar glāzi un nav kopā ar bērnu. «Jo bērnam tajā brīdī var būt neforša sajūta, ka mamma dod priekšroku vīnam, nevis man. Tētis, sēžot pie televizora un dzerot alu, mani vispār neredz. Un tas ir milzīgs noraidījums,» skaidro eksperte.

Bet, ja bērns redz, ka vecāki mēdz iedzert kaut ko, bet tas nemaina viņu uzvedību, reakciju un mijiedarību, viņš uzzina, ka alkohols ir un pieaugušie dažreiz to var lietot.

«Tad arī nav jābaidās iedot bērnam pagaršot, izstāstot, ka tas ir pieaugušo dzēriens. Viņš pagaršos, un, visticamāk, bērnam negaršos! Bet arī vēlāk, pusaudžu gados, ir labāk, ja pirmā glāze alkohola bērnam ir mājās ar vecākiem pie pusdienām. Lai bērns redz, ka tā ir piedeva ēdienam, nevis stresa noņēmējs vai līdzeklis jautrībai, tad viņam ir potenciāli rezervētāka attieksme pret alkoholu. Bet, ja vecāki dzer, lai noņemtu stresu, bērnam prātā veidojas modelis, ka tas ir stresa noņemšanai, un tas jau ir neveselīgi,» pieredzē dalās Diāna Zande, vienlaikus aicinot nekrist galējībās, radot bērnam mākslīgu pasauli, kurā nav alkohola, kolas, čipsu un televizora, jo dzīvē tas viss ir. «Kaut ko pilnībā noliedzot vai aizliedzot, mēs varam radīt vēl lielāku vēlmi to izmēģināt,» saka psihoterapeite.

Trauksmes signāls!

Ja viens no partneriem saka otram: «Man šķiet, ka tu šobrīd dzer par daudz,» vai arī: «Man šķiet, ka mēs drusciņ par biežu iedzeram,» – tas nav jāuztver kā uzbrukums, bet ir vērts ieklausīties. Reizēm iedzeršana par daudz sākas nemanot – no vienas glāzes vīna. Ir vērts padomāt – varbūt mēs jau esam tā pieraduši, ka alkohols ir automātiska mūsu dzīves daļa, ka tas kļuvis par pieradumu, nevis vajadzību. Un, protams, jāsatraucas ir tad, ja regulāri tiek iedzerts par daudz un nākamajā dienā jūtamas paģiras.

Veselīgas alternatīvas glāzei vīna

• Silta vanna ar jūras sāli, vannas bumbām vai kādu zāļu tēju.
• Krūze siltas tējas.
• No skaistas vīna glāzes var dzert arī dzirkstošu bērzu sulu, cidoniju sīrupu ar gāzētu ūdeni vai citu iemīļotu dzērienu.
• Pašmasāža – ļoti labi noder masāžas bumbiņa (nopērkama internetveikalos), ar kuru sevi izmasēt no galvas līdz pat pēdām. Piemērots arī masāžas paklājiņš
• Pastaiga svaigā gaisā.
• Izbrauciens ar velosipēdu.
• Skriešana vai nūjošana.
• Grāmata vai žurnāls.
• Nomierinoša mūzika.