Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, ka visi trīs atkal varētu būt kopā vienā valstī, brāļi aizdomājušies jau sen. Pandēmija bija liktenīgs pagrieziena punkts, lai tas beidzot piepildītos. Kad Mārtiņa Rītiņa vecākie brāļi Jānis un Andrejs Londonā vairs nevarējuši nedz doties uz teātri, nedz apmeklēt muzejus un koncertus, nolēmuši teikt ardievas Lielbritānijai un pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Būvuzņēmējam Jānim šogad aprit 78, māksliniekam Andrejam – 75, bet Mārtiņš 19. oktobrī svin savu 72 jubileju.
«Mēs kļūstam gados vecāki. Esam visu mūžu uzturējušies latviešu sabiedrībā Anglijā un Kanādā, un sapratām, ka esam latvieši un dzīvosim Latvijā,» intervijā žurnālam IEVA sacīja Andrejs. Lai brāļus atvilinātu uz šejieni, Mārtiņš esot iestāstījis, ka Latvijā snieg tikai divas reizes gadā. Ierodoties Rīgā 3. janvārī, brāļi gan bijuši diezgan pārsteigti par sniega kupenām.
Citi lasa
Tā kā Mārtiņa dzīvoklī Rīgā tolaik vēl ritēja remonts, pirmo pusgadu brāļi pavadīja viņa mājās Baltezerā. Pēc dzīves metropolē Andrejs un Jānis atzinīgi novērtēja Mārtiņa plašo dārzu, kurā ir vieta arī 11 vistām. Katrs rīts sākās ar omleti no četrām svaigi dētām olām.
Pārvācoties uz Latviju, Andrejs un Jānis jau bija izplānojuši, ko šeit pasāks.
«Man ir skats uz nākotni. Neesmu šeit atbraucis, lai dzīvotu kā pensionārs,» uzsver Andrejs, kurš aktīvi nododas mākslai, – dārza mājā iekārtojis mākslas studiju, kur top viņa gleznas. Mainoties apgaismojumam, tās zaigo dažādās krāsās. Savas gleznas Andrejs pārveido par kriptomākslu, un gudrības tam smeļas, skatoties YouTube video.
Viņš cer, ka internetā darbiem atradīsies pircēji. Savukārt vecākā brāļa zināšanas par būvniecību un inženierzinātni lieti noder Baltezera mājas uzfrišināšanai. Vienā istabā Jānis iekārtojis vannu floutingam – ūdens tajā ir tik sāļš kā Nāves jūrā, vannā var izbaudīt bezsvara stāvokli un pat meditēt.
«Pirms tam arī nejutu, ka brāļi ir prom. Mēs tik daudz esam runājuši pa telefonu un tik bieži redzējušies. Tagad esam vēl tuvāki, saprotam cits citu labāk. Un neviens nevar pateikt: man jāiet! – un nolikt telefona klausuli,» smejot atzīst Mārtiņš Rītiņš.
