Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ja sit, tad mīl
Tradicionāli uzskata, ka par greizsirdību var runāt tikai pāra attiecībās. Zināmā mērā tam var piekrist, taču Valdis Brauns stāsta, ka pāra attiecībās cilvēki parasti apzinātāk runā par greizsirdību: „Nebūt ne retāk, varbūt pat biežāk greizsirdības objekti ir arī citās jomās – kolēģa panākumi, veiksme, vara, manta. Kad par agresīvu izpausmi uzzina plašāks cilvēku loks, tad, protams, ir skaistāk pateikt: „Nogalināju, tāpēc, ka mīlu. Nevarēju izturēt!”
Tie, protams, ir galēji piemēri, taču cik ir tādu gadījumu, kad vīrietis – radības kronis – pielieto vardarbību un par to neviens pat neuzzina. Netīro veļu jau mazgā klusiņām. Vēl kāds piemērs. Jauns un talantīgs speciālists, kurš strādā bankā, brīvajā laikā gūst labus panākumus arī kādā Latvijā iecienītā sporta veidā.
Kad pēc veiksmīgas spēles darbavietā viņš ierodas ar konfekšu kasti, lai komandas uzvaru atzīmētu ar kolēģiem, kuri turēja par viņu īkšķus tā, ka nags varēja izaugt cauri plaukstai, viņa tiešais priekšnieks vienmēr pamanījās atcerēties kādu nenozīmīgu pārkāpumu un aptuveni nedēļu burtiski piekasījās ikvienam sīkumam. „Tas bija līdz smieklīgumam paredzams, ka nākamajā dienā pēc uzvaras priekšnieks man zvanīs piecas minūtes pirms darba dienas sākuma un kliegs, kādēļ es neesmu darbā. Aptuveni gadu nostrādāju, pēc tam aizgāju. Pat nesalamājos, bet šķīrāmies ar smaidu uz lūpām. Nebija jēgas viņam pat to visu mēģināt paskaidrot. Pārāk stulbs.”
Vēl viens gadījums. Vīrs – briļļains, kalsns inteliģents, kurš pat mušu nespēj nosist, neveikls kā zīdainis – vārot mannā biezputru, viņš pamanās ar to nosmērēt pat logu un arī savu muguru. Kolekcionē mākslas grāmatas par gleznotāja Pētera Brēgela gleznām. Taču naktīs, kad sievas elpa liecina par dziļu un ciešu miegu, viņš kā kaķis izlavās no gultas, pagrābj no sievas rokassomiņas mobilo telefonu un regulāri pārskata saņemtās īsziņas un kontaktus. Atradīs ko aizdomīgu, no dusmām sāks aurot, pamodinās sievu un sāks skaidrot attiecības.
„Man personīgi liekas, ka greizsirdība ir agresīvs, bioloģisks impulss, kas aizsācies līdz ar dabisko izlasi. Arī dzīvnieku pasaulē pastāv greizsirdība.
Ja mēs paskatāmies uz greizsirdību kā agresīvu impulsu… Kas ir agresija? Tā ir enerģija darbībai. Ja enerģija tiek ielikta konstruktīvā darbībā, tā iztērējas produktīvā virzienā. Kaut vai attiecībās. Ja tajās nav konstruktīvu ideju, ko vīrietis varētu darīt, tad attiecības kā auto sāk buksēt. Arvien negantāk, negantāk, līdz iestieg un cilvēks nonāk bezmaz vai tādā kā izmainītā apziņas stāvoklī, kad uztveres leņķis ir tiktāl sasašaurinājies, ka tajā ir tikai viņš un tuvākais objekts. Visbiežāk tā ir sieva vai draudzene. Rezultātā agresīvā darbība vēršas pret sievieti. Vīrieti pēc tam pārņem vainas sajūta, kas vēršas pret viņu, un sanāk tāds kā apburts aplis.”
Kā greizsirdība rodas vīrieša un sievietes attiecībās?
Iedomāsimies divus apļus. Tie būtu divi cilvēki. Tos satuvinot, izveidojas viena kopīga teritorija – attiecības. Un katru reizi, kad cilvēki stājas attiecībās, priekšplānā izvirzās labās īpašības, ar kurām attiecības tiek veidotas.
Ir vēl arī otra daļa, kas ir cilvēkā, ko nosacīti varētu dēvēt par darvas pilienu – nepieņemamais, netīrais. Ja tas netiek pamanīts, tā ir pietiekami maz, tādā gadījumā attiecības izveidojas un kādu laiku tās darbojas kā labi ieeļļots mehānisms. Apmēram tāpat kā sekss pēc pirmā orgasma. Shēma ir skaidra.
Un tad pienāk brīdis, kuru mūsdienās var raksturot aptuveni šādi – viņš apstājās savā attīstībā, kamēr viņa auga. Žurnāli sievietēm ar neslēptu sajūsmu šādus gadījumus apzelē līdz nelabumam. It kā spēja garīgi evolucionēt būtu piederīga tikai būtnēm, kas čurā sēdus.
Ko par to saka psihoterapeits? „Manuprāt, tajā brīdī priekšplānā vairāk parādās tā nepieņemamā cilvēka daļa, darvas pikucītis. Viņš ir tuvākais cilvēks, pie kura pierasts, savukārt attiecības starp tuviem cilvēkiem kalpo arī, lai tajās kā miskastē saliktu to, kas ārējai pasaulei netiek rādīts. Jo tuvas attiecības – tā ir arī droša vide.”
Nākamais – vīrietim sašaurinās uztveres lauks un viņam nav ideju, kā savā valstī dzīvot. Un tad sašaurinājums izvēršas tikai uz attiecību jomu.
Viņš vēlētos darīt to un to, bet tas nav saistīts ar viņa partneri. Un viņš domā: vai man ir tāda pieredze, ka varu atļauties būt vienlaicīgi labās attiecībās un tajā pat laikā īstenot savas vēlmes? Vai varu justies brīvs emocijās, vēlmēs ar tuvāko cilvēku. Ja viņam ir šāda pieredze, priekšstati, viņš šīs darbības veic. Ja nav, enerģija izstrādājas, bet vēlmes pastāv. Kas notiek? Reizēm nonāk pat līdz izmainītam apziņas stāvoklim, klīniskos gadījumos līdz psihozei.
Tādēļ bieži ir tā, ka greizsirdība it kā ir bez iemesla, nav faktu. Un kad cilvēkam uzdodu konfrontējošu jautājumu, kas ir tam par iemeslu, lielākoties tā nemaz nav. Tas ir šis mehānisms, ka man ir vēlme, vēlos kaut ko pavisam citu, taču to neatļaujos, jo mani priekšstati to neļauj. Respektīvi, cilvēks atļaujas ierastās darbības, bet tā kā partnerim ir citādas intereses, nekā otram, viens tās neatļaujas īstenot. Ja partneris savas vēlmes un vajadzības uzdrošinās apmierināt, tas kalpo par tādu kā palaišanas mehānismu, katalizatoru, agresija izstrādājas vēl intensīvāk.
Kādēļ vīrietim ir agresija?
Var būt dažādi iemesli – iedzimta, iegūta kādas traumas rezultātā. „Ja papēta reālas situācijas, bieži objekts, pret ko tiek vērsta tradicionālā agresija, nemaz nav īstais objekts. Pieņemsim, vīrietim neiet profesionālajā darbībā, viņš jūtas nenovērtēts, jūtas slikti, nav ideju darbībām, lai varētu apmierināt savas sociālās vajadzības. Taču enerģijai kaut kur jānovirzās un visbiežāk tas notiek pret šo drošo vidi,” stāsta Valdis Briedis.
Pastāv uzskats, ka vīrietim lielākais stress rodas tad, ja sieviete ir kļuvusi neuzticīga. Uzlikusi ragus, ja tā var teikt. Šāda veida stress pat ir spēcīgāks nekā tuva cilvēka nāve. Ar ko saistīts lielais vīrieša stress, kad mīļotās sānsoļi nāk gaismā? Acīmredzot ar to, ka partneres rīcība var tikt tulkota tādējādi, ka piekrāpto vīrieti viņa novērtē kā tēviņu, kurš vairs nav tik labs, lai turpinātu sugu. Runājot, vēl bioloģiskākās kategorijās – sieviete saskatīja jaunu, labākas sēklas potenciālu.
Apmēram tā kā dzīvniekiem – ir bars un ir vadonis, kas apaugļo mātītes. Tad nāk jaunie un gāž veco no troņa. Vecais cieš, vai nu tiek saplosīts, metoties nereālos cīniņos vai ātri iet bojā citā veidā. Iespējams, tas izklausās pārāk bioloģiski, pārāk dzīvnieciski, bet tāda ir dzīve.
Domājat, cilvēka vienīgā misija, nākot pasaulē, ir darināt prievītes? Bet kādēļ vīrietis kā tēviņš šādos gadījumos nesasparojas? Varbūt tādēļ, ka tajā aplokā, ko dēvējam par Latviju, ir pārāk daudz mātīšu?
Karš un pēcpadomju laiks atstājis postošas sekas uz sugas īpatņu daudzumu. Visiem pietiks un vēl pāri paliks.
Cik daudzi apzinās, ka greizsirdība drausmīgi traucē?
Apzinās daudzi. Varam runāt par tā saucamo neirotisko greizsirdību, kad cilvēks apzinās, kas ar viņu notiek. Tā ir ar lielāko daļu cilvēku. Pavisam maza daļa savu greizsirdību nemaz neapzinās un tad jau jāskatās vai tā nav kāda psihiska saslimšana. „Neirotiskajā variantā cilvēkam nav faktu, bet viņš izfantazē, rada ilūziju, ka viņa partneris slikti uzvedas. Bet tajā pat laikā viņš apzinās, saprot, kas notiek.
Otrajā, smagākajā variantā, arī nav faktu, bet ir gatava fabula, kurai cilvēks svēti tic, fabula kļūst par viņa realitāti, ka partneris dara to un to ar to. Ja pirmajā gadījumā tās ir ilūzijas un fantāzijas, otrajā tie var būt murgi un psihotiski stāvokļi. Tad jau ir runa par nopietnām psihotiskām diagnozēm,” stāsta Valdis Brauns.
Ja vienam cilvēkam agresija būs tikai kā rīcība, kas nenodara otram pāri – klusēšana, pārmetumi, telefona vai elektroniskā pasta pārbaudīšana, cits indivīds, kas ir emocionālāks, var sākt fiziski iespaidot otru cilvēku vai pat nogalināt.
Citu valstu statistikās ir pat piecu un sešu ciparu skaitļi, kad gadā laikā notiek slepkavības. Krievijā konstatēts, ka no šiem variantiem tikai 20–30% varētu attiecināt uz greizsirdību pret partneri, pārējās situācijās lielākoties tiek attaisnota vienkārši agresija, kas radusies it kā citu iemeslu dēļ.
