«Savu topošo vīru satiku maģistra studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur apguvu keramiku. Sekojot mīlestībai, pārcēlos uz dzīvi Islandē, lai gan tas nebūt nebija viegli, – šī zeme ir tik atšķirīga ne tikai dabas apstākļu ziņā, Islandē ir pilnīgi cits dzīvesveids, ļoti jūtama amerikāniskā pieskaņa. Šobrīd apgūstu islandiešu valodu un gaidu savu otro pilsonību, jo šīs ir mājas ne tikai maniem bērniem un vīram, bet arī man. Abiem mūsu bērniem jau ir divas pases, viņi runā latviešu, angļu un islandiešu valodā, apmeklē arī Reikjavīkas latviešu skoliņu. Man ir ļoti svarīga bērnu saikne ar Latviju un tur dzīvojošajiem radiniekiem, kurus apciemojam divas trīs reizes gadā. Līdz bērnu piedzimšanai neuzskatīju sevi par pārlieku patriotisku, bet kopš viņu piedzimšanas ļoti daudz runājam par Latviju, par to, ka arī tur ir mūsu mājas. Gribu, lai bērni justos piederīgi Latvijai, tāpēc šobrīd tā ir vienīgais mūsu ceļojumu galamērķis. Īpaši skaista un svarīga ir došanās uz laukiem Subatē.»
Par vecmātēm tikai pozitīvas atsauksmes
Grūtniecība Islandē tiek uztverta kā dabisks process un netiek pārāk medicīniskota. Uzmanība vairāk tiek pievērsta sievietes psiholoģiskajam stāvoklim, piemēram, pirmsdzemdību vecmāte aicina aizpildīt psiholoģiskos testus, sniedz informāciju par atbalsta iespējām. Protams, tāda ir mana pieredze, kas iekrāta triju grūtniecību laikā, kurās nav bijis sarežģījumu.
Pirmā tikšanās reize ar vecmāti dzīvesvietai tuvākajā veselības centrā notiek no 8. līdz 12. grūtniecības nedēļai un ilgst vismaz stundu.
Citi lasa
Māmiņām, kuras gaida savu pirmo bērniņu, grūtniecības laikā tiek veiktas apmēram desmit medicīniskās pārbaudes, savukārt sievietēm, kurām jau ir bērns, – septiņas. Gaidot trešo bērniņu, līdz 30. grūtniecības nedēļai man ir bijušas tikai trīs pārbaudes. Tuvojoties dzemdību datumam, pārbaudes notiek biežāk. Tāpat katra grūtniece drīkst sazināties ar savu vecmāti, kad vien ir nepieciešams, un visas papildu tikšanās ir bez maksas, kas ir ļoti ērti un sniedz papildu drošības izjūtu. Visā grūtniecības periodā ir divas sonogrāfijas. Starp citu, patoloģiju skrīnings ir vienīgais maksas pakalpojums pirmsdzemdību aprūpē.
Sešu gadu laikā šī ir mana trešā grūtniecība, un katru grūtniecību ir novērojusi cita vecmāte, jo esam mainījuši dzīvesvietu. Katras vecmātes pieeja, protams, nedaudz ir atšķīrusies: kāda uz grūtniecību skatās vairāk no medicīniskā aspekta, cita – no psiholoģiskā, lielāko uzmanību pievēršot sievietes emocionālajai pašsajūtai. Šābrīža pirmsdzemdību vecmāte ļoti skrupulozi sniedz informāciju un interesējas par manu veselības, tostarp psiholoģisko, stāvokli. Tas man būtu ļoti noderējis otrās grūtniecības laikā, jo tad, iespējams, valodas barjeras dēļ vecmāte nespēja man sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc sāku apsvērt mājdzemdību iespēju. Taisnības labad gan jāteic, ka vecmātes Islandē ir ļoti labas un esmu dzirdējusi tikai pozitīvas atsauksmes. Nekādu šausmu stāstu. Tāpat nākušas klāt kopējās aktualitātes grūtnieču aprūpē un dzemdniecībā, piemēram, šobrīd grūtniecēm trešajā trimestrī iesaka vakcinēties pret garo klepu, lai nosegtu laiku līdz zīdaiņa triju mēnešu vecumam, kad vakcīna tiek veikta mazulim. Islandē šobrīd ir daudz garā klepus gadījumu, kas ir rezultāts augstajam imigrācijas līmenim, īpaši no valstīm, kur šo vakcīnu nav.
Katrā valstī savi normas rādītāji
Gaidot pirmo bērniņu, bieži devos uz Latviju, kur drošības pēc apmeklēju arī savu ginekologu. Sākumā man šķita jocīgi, ka Islandē grūtniecība tiek uztverta tik relaksēti un nemedicīniski salīdzinājumā ar Latviju, kur ārsta vizītes un sonogrāfijas ir daudz biežākas un sekošana līdzi rādītājiem – daudz skrupulozāka.
Piemēram, pirmajā skrīningā, kas tika veikts Islandē, meitiņai uzrādīja kakla kroku 2,7 mm apmērā. Islandē šo uzskata par normālu rādītāju, savukārt Latvijā tas norāda uz risku.
Lai gan asins analīzes bija normā, lai izslēgtu iespējamās patoloģijas, 16. grūtniecības nedēļā Latvijā man ieteica veikt papildu pārbaudes, kas radīja lielu satraukumu. Par laimi, mani nomierināja ģimenes draugs, kas arī ir ginekoloģijas speciālists, un kopš šī gadījuma apmeklēju pirmsdzemdību vecmāti tikai Islandē. Tagad es zinu, ka katrā valstī kakla krokas norma var atšķirties, un, iespējams, tieši tāpēc, ka Islandē salīdzinoši veiksmīgi sabiedrībā tiek integrēti cilvēki ar īpašām vajadzībām, šim rādītājam netiek pievērsta tik liela uzmanība.
Latviešu dūla Islandē
Pirmās grūtniecības otrajā trimestrī pilnīgi netīšām uzzināju par dūlu esamību, un tas mani ļoti ieinteresēja. Tā kā islandiešu valodu vēl nezināju, vecmāte man ieteica krieviski runājošu dūlu, kas izrādījās ir krieviski runājoša latviešu dūla Islandē. Sazinājos ar viņu, un viņa kļuva ne tikai par manu dūlu, bet arī pirmo latvieti, ko iepazinu Islandē. Pirms iepazīšanās ar dūlu biju sagatavojusies tam, ko man stāstīja Latvijā, – dzemdību somā jābūt pieaugušo pamperiem, klizmai un citām lietām, kas parasti atrodamas slimnīcu sarakstos. Islandē grūtniecei par to nav jāraizējas – visu iedod slimnīcā. Viss, kas vajadzīgs, – maiņas apģērbs grūtniecei, apģērbs un autiņbiksītes zīdainim, ar ko pietiktu vienai dienai.
Otrais bērns dzima mājās
Karla Amēlija piedzima slimnīcā, bet Alberts – mājās, kamēr Karla saldi čučēja. Abas manas dzemdību pieredzes ir lieliskas un savstarpēji nesalīdzināmas. Abās dzemdībās piedalījās arī vīrs un dūla. Pirmajās dzemdībās dūla bija īpaši svarīga valodas barjeras un nebijušas pieredzes dēļ. Tādēļ no sirds katrai grūtniecei iesaku atrast savu dūlu, īpaši, ja dzemdības vēlas pēc iespējas dabiskākas. Tāpat dūla zinās, kā labāk iesaistīt un atbalstīt vīru, jo arī viņam dzemdības ir pārdzīvojums.
Par trešajām dzemdībām vēl neesmu izlēmusi, taču vienu zinu pavisam droši – mājās, savā vidē, ar nesteidzīgu, profesionālu vecmāti dzemdības noritēja dabiskāk un mierīgāk.
Pirmās dzemdībās pašās beigās tika steidzinātas, un bija sajūta, ka tām jānorit tā, lai ērti būtu personālam, nevis grūtniecei.
Tāpat, dzemdējot slimnīcā, man bija arī plīsumi, savukārt mājdzemdībās, lai gan bērns bija par kilogramu smagāks un arī garāks, plīsumu nebija. Slimnīcā bija sajūta, ka vecmāte, kas pieņem dzemdības, vairāk darbojas kā medmāsa, kas seko līdzi, vai mammas un bērna veselībai viss ir kārtībā, savukārt dūla man palīdzēja izprast visus dzemdību procesus un izvēlēties piemērotākās pozas. Mājdzemdību vecmāte lielāku uzmanību pievērsa tam, lai atrastu vieglāko veidu, kā bērniņam piedzimt, kā palīdzēt ar kontrakciju sāpēm, un vairāk improvizēja ar pozām.
Tā kā grūtniecība un dzemdības Islandē tiek uzskatītas par ļoti dabisku procesu, dzemdējot slimnīcā, ja mātes un bērna veselības stāvoklis ir labs, pēcdzemdību palātā var uzturēties līdz 24 stundām, bet var doties mājup jau dažas stundas pēc dzemdībām, ko daudzas sievietes arī dara. Pēc pirmajām dzemdībām gan nejutos gatava uzreiz doties mājās, vēlējos, lai nākamajā rītā bērnu apskata speciālists un zīdīšanas eksperts palīdz uzsākt barošanu ar krūti, kas bija diezgan sarežģīti.
Pēc dzemdībām – aprūpe mājās
Arī pēcdzemdību aprūpe ir maksimāli dabiska, un tajā tiek gādāts par ģimenes emocionālo labsajūtu. Sešas līdz desmit dienas pēc izrakstīšanās mājās tiek nodrošināta pēcdzemdību vecmātes aprūpe. Vecmāte novēro bērnu un jauno māmiņu, palīdz ar bērna zīdīšanu, mazais tiek svērts, un tiek pārbaudīts bilirubīna līmenis. Ja ir vēlme, jaunajiem vecākiem vecmāte pat palīdz mazuli pirmo reizi novannot. Šis ir laiks, kad lūgt un saņemt padomus un atbalstu. Vecmāte apskata arī jauno māmiņu – tiek pārbaudīta dzemdes saraušanās un kopējā pašsajūta.
Ar pirmo bērniņu vēlējos, lai vecmāte apmeklē mani maksimālo laiku – desmit dienas. Pēc otrajām dzemdībām jau jutos daudz drošāk, tāpēc vecmātei nevajadzēja nākt vairāk par četrām dienām. Jāpiebilst, ka mājdzemdību gadījumā mājas vizītes veic tā pati vecmāte, kura ir pieņēmusi dzemdības. Tāpat šī vecmāte pārņem aprūpi nedēļu pirms paredzamā dzemdību datuma. Nākamā vecmātes mājas vizīte – zīdainim sasniedzot divas nedēļas, bet jau viena mēneša vecumā jādodas uz apskati veselības centrā. Svarīga ir piektā pēcdzemdību diena, jo tad ar jaundzimušo jāierodas slimnīcā uz veselības pārbaudi. Visas pēcdzemdību vecmātes, ar kurām esmu saskārusies, ir bijušas ļoti atbalstošas. Man ļoti patīk, ka pēcdzemdību aprūpe notiek mājās, nevis slimnīcā – šis laiks ir kluss, mierīgs un mēs ar tikko dzimušo bērniņu varam būt mājās kopā ar ģimeni.»
Fakti par grūtniecības laiku un dzemdībām Islandē
- Pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpe, kā arī dzemdības ir bez maksas sievietēm, kuras vismaz sešus mēnešus oficiāli atrodas Islandē, ir saņēmušas valsts personas kodu un veselības apdrošināšanu. Savukārt vīra vai atbalsta personas uzturēšanās ģimenes palātā ir maksas pakalpojums.
- Pieejamie atsāpināšanas veidi – ūdensdzemdības, akupunktūra, masāža, smieklu gāze un epidurālā anastēzija, kas tiek piedāvāta kā beidzamā opcija, – ir bez maksas.
- Iespējams izvēlēties starp dzemdībām slimnīcā, mājdzemdībām vai dzemdībām privātā dzemdību namā. Visos gadījumos tās ir bez maksas.
- Ja dzemdības sākas ātrāk par 37. nedēļu, tām jānotiek slimnīcā. Islandē ir augsts izdzīvošanas procents priekšlaikus dzimušiem bērniem.
- Uzturēšanās slimnīcā pēc dabīgām dzemdībām – līdz 24 stundām. Līdz 10 dienām ilga pēcdzemdību aprūpe mājās. Situācija nedaudz atšķiras lauku reģionos.
- Uzturēšanās slimnīcā pēc ķeizargrieziena – līdz 48 stundām. Nedēļu ilga pēcdzemdību aprūpe mājās.
- Islandē topošajām māmiņām nav pirmsdzemdību atvaļinājuma, bet nepieciešamības gadījumā ārsts izsniedz slimības lapu.
- Pēcdzemdību atvaļinājums – trīs mēneši mammai, trīs mēneši tēvam un trīs mēneši, kurus vecāki var dalīt savā starpā. Viens no vecākiem savu atvaļinājuma laiku nevar nodot otram vecākam. Šāds atvaļinājums pienākas, arī adoptējot bērnu vai kļūstot par audžuvecāku.
- Maternitātes, paternitātes pabalsta apmērs – 80% no algas. Ir noteikti maksimālā pabalsta griesti.
- Vecums, no kura bērni sāk apmeklēt bērnudārzu, – divi gadi, izņēmumu gadījumos – pusotra gada. Līdz šī vecuma sasniegšanai, sākot pat no sešu mēnešu vecuma, bērnus bieži vien pieskata dienas mamma vai arī mazie tiek vesti uz mājdārziņu.
Populārākie raksti