Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāzu jubilejā skaistas rūpes un ceļojums pa Kurzemi
Mairita un Niks Solimi klusībā prātoja, ka atšķirībā no citām kāzu jubilejām 50 gadus laulībā gan vajadzētu nosvinēt, taču nebija ideju, kā tieši to vislabāk izdarīt. Liktenis viņiem piespēlēja lielisku scenāriju.
«Mana draudzene Ilona bija satikusi savu otro pusīti, un vasaras sākumā viņi viesojās Mārcienas muižā. Izdzirdēju, ka draudzenes izredzētais prāto par precēšanos.
Nākamajā tikšanās reizē teicu: «Lūdz viņas roku!» Viņš, daudz nedomājot, paņēma vīna pudeles korķa stīpiņu un to izdarīja,» smaidot atceras Mairita.
Draudzene teica jā, bet ar noteikumu, ka Mairita un Niks kāzās būs vedēji.
«Protams, pēc tam līgavainis Ilonai uzdāvināja arī saderināšanās gredzentiņu ar briljantiem. Sākām spriest, vai nepieciešams arī kāzu bankets ar lielu radu pulku, taču nolēmām, ka būs maza laulību ceremonija Doma baznīcā, pēc tam kopā iedzersim šampanieti viesnīcas Gutenbergs restorānā. Tā arī notika. Savā zelta kāzu jubilejā bijām liecinieki draugu kāzās. 1971. gadā bijām laulājušies vien Slokas ielas zagsā un kristīti nebijām, tāpēc Doma baznīcā nevarējām būt oficiāli pāra liecinieki. Bija ideja kopā ar jauno pāri pēcāk lidot ceļojumā uz Edinburgu, taču sapratām, ka nevēlamies liekus izdevumus un formalitātes Covid-19 testu dēļ, tādēļ nolēmām, ka dosimies ceļojumā pa Kurzemes skaistākajām vietām – Pāvilostu, Sabili un Alsungu.»
Lustīgie ballētāji
Mairita Solima saka – par kāzu jubilejām abi ar vīru aizmirst, taču dzīvesbiedra dzimšanas dienā gan Mairita allaž noorganizē pamatīgas ballītes.
«Nika dzimšanas dienā ir bijusi gan pirātu balle uz plosta, gan Austrumu geišu balle Mārcienā un ekskursija Sāremā ar ballīti baltos tērpos. Lai gan par mūsu kāzu gadadienu vienmēr atgādina mana māsa, nekādas lielās svinības nav bijušas,» stāsta Solima.
Savu un Nika 50 gadu ilgo laulības dzīvi uzņēmēja raksturo šādi: «Es kā stārķis plivinos dažādās idejās, bet Niks ir tas, kurš vienmēr mani aiz kājām notur pie zemes. Kad nepakļaujos, reizēm to nožēloju. Tā es nepakļāvos, piemēram, toreiz, kad nopirkām Mārcienas muižu. Jā, esmu gadarīta par visu, kas tur notiek, bet tas viss ir ļoti smags darbs.»
Nācās par viņu pacīnīties
Vaicāta, kāds bija abu iepazīšanās stāsts, Mairita stāsta: «Laikam augstākie spēki gribēja, ka mēs satiekamies. Niks ar saviem studiju biedriem meklēja, kur izīrēt istabiņu, un mamma mūsu Mārupes mājās izīrēja viņiem istabiņu saimniecības ēkā. Man Niks šķita interesants, bet viņš, pagāns, man nepievērsa nekādu uzmanību! Man šķita – nu, kā tā var būt?
Nācās par to pacīnīties, un es cienāju viņu ar ceptiem kartupeļiem, aicināju uz mūsu māju vakariņās. Patiesībā es vienai dāmai viņu atsitu, jo man šķita – tas ir tā vērts! Vienā brīdī gan zaudēju cerību… Taču, kad es jau strādāju Zinātņu akadēmijā par kurjeri, Niks mani sastapa liftā un cieši piespieda sev pie krūts… Faktiski uzskatu, ka Zinātņu akadēmijas liftā viņš mani arī bildināja.»
Pēc diviem gadiem sekoja laulību ceremija Slokas zagsā.
«Tagad domāju – šie piecdesmit gadi tik ātri pagājuši! Galvenais, ko saprotu – svarīgākais ir nesačakarēt dzīvi sev un otram. Emociju dēļ neuztaisīt atomsprādzienu, daudz ko neņemt galvā, aizmirst sīkas ikdienas nebūšanas,» atzīst Mairita.
«Vairākkārt ir bijis tā, ka es par kaut ko esmu apvainojusies uz vīru un nerunāju ar viņu. Paiet laiciņš, un es atskārstu, ka man ar viņu nevajadzētu runāt, tomēr vairs neatceros iemeslu, kādēļ. Visam pāri ir cieņa un mīlestība. Galvenais ir necensties otru pārveidot pa savam, jo tāpat jau mēs viens otra iespaidā esam mainījušies. Jādzīvo tik nost, jo dzīve ir ļoti īsa. Tas ir viens mirklis. Jāprot novērtēt sīkos ikdienības priekus, kas ir nozīmīgāki par mazām ķezām un kopā veido to lielo dzīvi. Kaut vai kopā papriecāties par skaistu laiku,» saka viņa.
Mairita stāsta – viņu ar vīru vieno arī ceļošanas prieks. «Katru gadu dodamies kādā ārzemju ceļojumā, bet ierobežojumu laikā abi apceļojām Latviju. Niks ir lielisks ceļabiedrs, nekad par sīkumiem nekasāmies,» atklāj Solima.
Visaugstāk Mairita savā vīrā vērtē viņa zelta rokas.
«Manuprāt, tā ir lielākā vērtība, man nav jādomā, kā atrisināt saimnieciskus jautājumus. Viņš pēc horoskopa ir Vēzis, īsts mājas cilvēks, un viņam vienmēr viss ir krājumā. Kad saku, ka mums izbeigusies kafija, viņš jau atver jaunu paciņu. Ja tiešām kaut kā nav, Niks ātri rod risinājumu,» Mairita slavē vīru, kuru jau pusgadsimtu mīļi dēvē par Nikiņu.
