Šādā noskaņā viņa ir devusies tikties ar sava dēla tēvu, reiz «saimniekšovā» sastapto Venti Vītolu. Tomēr īsti labi bijušo mīlnieku sarunas tomēr nevedas. Magonei joprojām sāp Venta neizdarība un nesmukā izrunāšanās dēla uzvārda jautājumā, un neizskatās, ka pēdējais būtu gatavs ko lietas labā darīt.
Lielu vilšanos ir sagādājusi arī kāda paziņa, kura kļuvusi par Magones draudzeni un vēlāk nelietīgi izmantojusi viņas uzticēšanos.
«Kamēr biju Anglijā, es pati nevarēju kārtot lietas šeit, tādēļ bija norunāts, ka viņa mani pārstāvēs, un tādēļ viņai bija iedota pieeja manam e-pastam. Kad atgriezos, pavisam par šo faktu biju piemirsusi, domāju, ka visas mūsu saistības ir izbeigušās. Taču viņa turpināja to e-pastu pārbaudīt, un pat pārsūtīja tālāk un publiskoja manu privāto informāciju – īres līgumus, bankas pārskatus, visu.»
Pie šīm izdarībām gan Ventis nekādi nejūtas vainīgs, bet, lai vai kā, sarunas noslēgumā abi nolemj savas domstarpības atrisināt pavisam negaidītā, un jāsaka pat – bērnišķīgā veidā.