Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Jāsaudzē imūnsistēma
«Reimatisms ir infekcioza un alerģiska slimība, kas klīniski izpaužas kā locītavu un iekšējo orgānu iekaisums. Tā var skart centrālo nervu sistēmu, radīt sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī ādas bojājumus. Risks saslimt ar reimatismu ir arī pēc saaukstēšanās, vīrusinfekcijām, hroniska mandeļu iekaisuma un citām slimībām, kas novājina organisma aizsargspēju. Locītavas un saistaudus bojā streptokoka baktēriju izdalītās vielas, kas nokļuvušas iekšējos orgānos.
Lai nesaslimtu, zobiem ir jābūt veseliem, nedrīkst ilgstoši uzturēties caurvējā, aukstās, mitrās telpās, kur ieperinājušās baktērijas un mitruma sēnīte. Reimatismu izraisa arī alergēni, kas rada kairinājumu elpceļos, bronhu saknēs, degunā, mandelēs, aizdegunē un kas var izmainīt hormonu funkciju darbību, atražojot brīvos hormonus, kas postoši iedarbojas uz cilvēka organismu. Lai sevi pasargātu no reimatisma, pēc saaukstēšanās, saslimšanas ar gripu, rota vīrusa vai citām infekcijas slimībām jāatjauno organisma aizsargspējas. Imūnsistēmu uzlabo cinks, cinka citrāts, selēns, kalcijs, olbaltumvielas, dzelzs preparāti, kas uztur hemoglobīna līmeni asinīs un asinsvadus bagātina ar skābekli. Biežāk sastopams reimatiskais poliartrīts, kas izraisa sāpes locītavās. Kustoties locītavās jūtamas sāpes un dedzinoša sajūta.
Parādoties slimības pazīmēm, steidzami jāvēršas pie speciālista, lai noteiktu precīzu diagnozi un uzsāktu ārstēšanos.
Paralēli ārsta noteiktajām indikācijām vakarā pirms miega var locītavas iesmērēt ar amaranta eļļu vai rīcineļļu. Palīdz arī skābais krējums. Var izmantot pastāvējušu krējumu, ko vairs nelieto uzturā. Skābais krējums veido sārmainu vidi, pabaro locītavu iekšējos audus un tās kļūst mīkstas, mazinās dedzinošā sajūta un sāpes. Locītavu slimību dziedināšanai var izmantot arī alvejas maisījumu. Ņem ēdamkaroti alvejas mīkstuma un sajauc ar ēdamkaroti olīveļļas. Pēc tam piepilina 25 pilienus ābolu etiķa un 25 pilienus spirta, tad to visu sakuļ un ieziež locītavas. Alvejas ziede noņem sāpes saistaudos, dedzinošas sajūtas, neļauj veidoties smagiem abscesiem. Reimatisma slimniekiem jāēd daudz ābolu, jo tajos esošie pektīni palīdz ārstēt iekaisumu. Ja nav paaugstināta kuņģa skābe un vēders nepūšas, dienā var apēst sešus ābolus. Var dzert ābolu sulu, kas ne tikai dziedina, bet noņem arī tūsku.
Saviem pacientiem iesaku arī ārstniecības augus. Ņem trīs četras sarkanā vai baltā āboliņa ziedgalviņas, aplej ar glāzi uzvārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, notur piecpadsmit minūtes un pēc tam izdzer. Reimatisma ārstēšanai palīdz arī parastais ancītis un apinis. Apinis satur B grupas vitamīnus. Daudzi varbūt nav aizdomājušies, kāpēc cilvēki lieto alkoholu, dzer alu, – viņiem asinīs trūkst B12 vitamīna un ir novājināta asinsrite. Lietojot stiprākus dzērienus, asinis sāk riņķot straujāk. Ja B12 ir pietiekamā daudzumā, asinis ir nodrošinātas ar glikozi, rutīnu, rūgtvielu, kas ir apinī, cilvēks mazāk lieto stipros dzērienus.
Esmu ievērojusi, ka reimatisma slimniekiem palīdz arī auzas un balanda. Ņem pirkstu galos šķipsniņu žāvētas balandas, ieber krūzē un aplej ar 300 gramiem uzvārīta, dažas minūtes padzesēta ūdens. Tad uzliek vāciņu, ļauj uzlējumam 15 minūtes ievilkties un izdzer. Balandu uzlējums noņem locītavu sāpes un tūskas, to kā tējas kompresi var likt zem ceļgaliem pret kolikām. Zaļas balandas var likt kā kompreses uz nakti uz sāpju nomocītajām locītavām.
Liepziedu tēja savukārt sviedrē un mazina sāpes. To vēlams lietot arī saaukstēšanās gadījumā. Šķipsniņu liepziedu drogas aplej ar uzvārītu, divas minūtes atdzesētu ūdeni, pēc tam uzliek tasīti un 15 minūtes ļauj ievilkties. Tad uzlējumu izkāš un tam pievieno divas tējkarotes upeņu ievārījuma, vienu tējkaroti medus un, nedaudz uzkarsējot, siltu izdzer. Slimnieks naktī guļ mierīgi, infekcija nekairina kaklu un bronhus.
Reimatisma ārstēšanai rekomendēju arī deviņvīru spēku, gaiļbiksīti, dārza gārsu, kumelīti. Kamēr pļavā nav iznīkušas pienenes, vēlams lietot pieneņu sakņu tēju un sulu. Iepriekšējās receptēs mācīju, kā to sagatavot. Pienene palīdz izvairīties no infekcijām, ārstē aizkuņģi, kuņģi, žultsceļus un aknu.
Reimatisma slimniekiem uzturā jābūt dārzeņiem un ogām – jāēd svaigs galviņkāposts, burkāni, melones, zemenes, arbūzi, kabači, ķirbji, plūmes, ķirši. Svaigi gurķi izvada no organisma sāļu nogulsnes un mazina kaulu sistēmas bojājumus. Arī brūkleņu drogas uzlējums palīdz izvadīt no organisma sāļu nogulsnes, bet mellenes koriģē ne tikai redzi un vēlamas cukura diabēta slimniekiem, tās atjauno kaulu un saistaudu sistēmu. Mellenes sabalansē sārmainu vidi mikroflorā un gļotā, šīs ogas dāvā spēku un enerģiju. Iesaku lietot lielogu mellenes, jo tās ir sārmainākas.
Reimatisma, artrīta un poliartrīta ārstēšanai ieteicams sagatavot augu maisījumu uzlējumu. Ņem raudenes, māllēpes, avenes drogas vienādās devās un aplej ar 300 gramiem vārīta, divas minūtes padzesēta ūdens un dzer vakarā pirms miega.
Iekaisušu ceļgalu, pēdu un plecu locītavu dziedināšanai var sagatavot dziedniecisko augu vannas. Ņem vienu kilogramu svaigu priežu vai egļu skuju uz desmit litriem ūdens, vāra 30 minūtes uz mazas liesmas un ļauj ievilkties 12 stundas. Tad izkāš, pielej vannai un pievieno puskilogramu vārāmā sāls. Skuju vannas noņem kaulu un locītavu sāpes, mazina iekaisumu un tūskas.
Locītavu un kaulu sistēmas bojājumus var iesmērēt ar kastaņu ziedi, ko var iegādāties aptiekās, bet var pagatavot arī pats. Ņem 20 gramus kastaņu ziedi, aplej ar puslitru degvīna un ļauj ievilkties 10–15 dienas. Tur tumšā vietā, periodiski sakratot. Pēc tam ierīvē slimās locītavas.»
Paša gatavota ziede – vērtīgāka
«Deformējošā artroze bojā locītavas skrimšļaino daļu, rada vielmaiņas un audu barošanas traucējumus. Vēlāk tiek bojāti arī saistaudi, rodas izmaiņas locītavu virsmās un ap kaula locītavas virsmas malām veidojas izaugumi osteofīti. Slimībai progresējot, deformējas locītavas. Deformējošās artrozes attīstību veicina iedzimti skeleta attīstības traucējumi, mugurkaula izliekums, greizā un plakanā pēda, kuras dēļ atsevišķu locītavu virsmu vietas tiek noslogotas nevienmērīgi.
Slimības izcelsmē liela nozīme ir arī locītavu traumām, pārslodzei darbā, kā arī izmaiņām endokrīnā un vielmaiņas sistēmā. Artrozes veidošanos veicina arī infekcijas slimības, bieža un ilgstoša locītavu atvēsināšana, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās. Ar artrozi slimo vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki, biežāk sievietes. Parasti tiek bojāta viena lielā – gūžas, pleca vai ceļa – locītava. Slimības sākumā rodas mērenas sāpes locītavā, pārsvarā dienas beigās, vēlāk sāpes kļūst stiprākas, īpaši asas tās ir, uzsākot kustības. Sāpes saasinās, mainoties laikapstākļiem. Ilgstošu sāpju rezultātā sāk smelgt arī apkārt esošie muskuļi. Pavadošās muskuļu sāpes bieži vien ir stiprākas nekā locītavu sāpes. Katrai lielo locītavu slimībai ir savas pazīmes. Piemēram, gūžas locītavas deformējošai artrozei raksturīgi kustību traucējumi, locītavas deformācija un sāpes. Slimības iedīglī sāpes vēl var nebūt, tās parādās, kad skrimslis jau ir bojāts. Kustības slimības skartajā gūžas locītavā ir ierobežotas un, tām samazinoties, iegurnis izliecas, un kāja šķietami saīsinās, bet, ilgāk to noslogojot, atrofējas. Slimības beidzamajā fāzē sāpes jau ir nepārtrauktas.
Kustības ir sevišķi apgrūtinātas, ja saslimst abas gūžu locītavas.
Deformējošai artrozei raksturīga pazīme ir arī sāpes locītavās miera stāvoklī, bet tās mazliet mitējas, kad slimnieks iestaigājas. Aktīvās un pasīvās kustības bieži vien ir ierobežotas un sāpīgas.
Sajūtot minētās pazīmes, obligāti jāvēršas pie ārsta
Cīņā ar slimību palīdz arī dabiski līdzekļi. Kamēr sāpes ir iekaisuma procesā, vēlams gultas režīms, uz locītavām var likt kompreses, tās smērēt ar ziedi, dzert pretsāpju medikamentus. Īpaši iesaku pretsāpju zāles ar D vitamīnu, piemēram, Diclovit, jo D vitamīns noņem iekaisumu, palīdz no jauna sākt veidot kustības. Var lietot arī vitamīnus, piemēram, Neuromultivit, kas nervu saknītes atbrīvo no iekaisuma, dedzinošas sajūtas, nervu iekšējās bārkstītēs mazina sāpīgus kairinājumus.
Artrozes slimniekiem jārūpējas par svaru, jāmaina ēšanas paradumi. Kad parādās kaulu un locītavu sāpes, vajadzētu atturēties no asiem ēdieniem, sāļiem, piparotiem, marinētiem produktiem, stipriem dzērieniem. Uzturā jāsamazina etiķis, tomātu mērce. Vairāk jālieto ķirbji, burkāni un no tiem spiestas sulas. Ar Hikurbetīna eļļu, kas veidota uz ķirbja un smiltsērkšķu bāzes, var smērēt sāpīgās gūžas, ceļgalus vai citas slimības skartās vietas. Tās var ieziest arī ar smērēm, ko ieteicu citu kaulu locītavu slimību ārstēšanai iepriekšējā receptē. Palīdz aptiekās nopērkamais gels Okopnik, arī diklofenaka ziede un preparāts, kas veidots uz skudru spirta un skudru koka mizas bāzes, ko var iegādāties bioaptiekās un Koraļļu kluba veikalā. Dzintarskābes ziede, ko ražo Daina Brila, mazina iekaisumu locītavās, tā palīdz arī pret sāpošām vēnām, ārstē neirodermītu. Dziedinošu ziedi var pagatavot arī pats. Kafijas dzirnaviņās samaļ 200 gramus lauru lapu vai ņem jau gatavu lauru lapu pulveri, pievieno 200 gramus sviesta, visu sakuļ un pēc tam pieliek 200 gramus alvejas mīkstuma. Tad kafijas dzirnaviņās samaļ 50 gramus kadiķu adatiņu un visu samaisa kopā. Pēc tam ieliek ledusskapī, lai masa savelkas un sastingst. Ziedus nedaudz pasilda rokās un ieziež sāpošās locītavas, iegurni, kājas.
Tā noņem sāpes, ieeļļo locītavas, atveseļo saistaudus, audus, muskuļus, nervu saknītes, mazina muskuļu tonusu, tūskas, kas kustoties veidojas ap ceļgaliem un zem tiem. Saviem pacientiem iesaku ziedi gatavot pašiem, jo šajā procesā viņi ieliek savu ticību. Paša gatavotai tējai, vannai, ziedei piemīt brīnumains spēks un enerģija un iedarbība ir trīs reizes lielāka, nekā, iegādājoties preparātu aptiekā. Kādai 79 gadus vecai tantītei, kurai sāpēja gūžas un ceļgalu locītavas, rekomendēju pašai sagatavot lauru lapu ziedi. «Kur lai ņemu kadiķus?» viņa jautāja. «Man tepat kalnā aug kadiķis, nogriezīšu tev dažus zariņus,» ierosināju. Pēc trim mēnešiem viņa man piezvanīja un priecīga stāstīja: «Meitiņ, ne vienu vien reizi pagatavoju šo ziedīti, jo tā kļuva par atslogu no sāpēm. Man vairs nesāp gūžas un locītavas! Iesaki šo ziedi arī citiem,» viņa teica.»
Jāmaina ēšanas paradumi
«Osteoporoze ir kaulu atrofija. Slimības laikā kauli zaudē stiprumu, kļūst irdeni un trausli. Blīvuma izmaiņas kaulu saistaudos rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam. Osteoporoze pārsvarā piemeklē gados vecākus cilvēkus, sievietes ar to slimo biežāk nekā vīrieši. Slimību veicina agrīna menopauze, kas bieži ir mazkustības un smēķēšanas sekas. Samazinoties kalcija saturam, kauli kļūst trausli un irdeni, mainās saistaudi, no tiem tiek izvadītas olbaltumvielas un nereti pat nenozīmīgas traumas rezultātā lūst kauli. Cietušais brīnās: kā man tas gadījās – tikai nedaudz pagriezu kāju? Tas ir pirmais signāls, ka cilvēkam kauli kļuvuši irdeni. Īpaši bieži osteoporozes slimnieki gūst mugurkaula skriemeļu lūzumu, tāpēc nedrīkst ignorēt sāpes mugurkaulā, īpaši lāpstiņu un jostas daļā, kas pastiprinās, ceļot un nesot smagumus.
Lai izvairītos no osteoporozes, ir jāvingro, katru rītu vēlams norīvēties ar dvieli, kā māca Inese Ziņģīte. Cenšos katru rītu ievērot viņas norādījumus. Kad man jautā – kā tu spēj ik dienu saglabāt možumu, dzīvesprieku, atceries zāļu receptes un to sastāvdaļas? – atbildu – tāpēc, ka ar sevi cītīgi strādāju, jo mīlu sevi. Saviem pacientiem rādu, kā jāvingro, jānoberžas ar dvieli. Rekomendēju darbā ik pēc stundas piecelties, izkustēties, aicinu vairāk laika pavadīt laukā, elpojot svaigu gaisu, jo skābeklis ir dzīvības enerģija, kas nepieciešams asinsritei. Daudz lietoju šķidrumu – ūdeni, tējas, sulas. Mans mīļākais ēdiens ir zupa. Organisms, nesaņemot pietiekami daudz ūdens, šķidrumu sāk patērēt no kauliem un mugurkaula. Šķidrums izvada arī no organisma toksiskās vielas, neļauj veidoties sāļu nogulsnēm, kas var veicināt saslimšanu ar podagru. Podagra ir sāļu sablīvējums, kas kāju īkšķos, sprandā, muguras jostas daļā rada asas, durstīgas sāpes. Zemādas audos uzkrājoties sāļu nogulsnēm, āda kļūst grumbuļaina.
Osteoporozes slimniekiem jāmaina ēšanas paradumi. Lai kuņģis pareizi strādātu, izstrādātu mikroelementus un asimilētu nepieciešamās vielas, brokastīs jāēd putra, pusdienās – zupa vai otrais, bet vakariņās – salāti un kefīrs, kas veido sārmainu vidi. Jāizvairās no asiem, stipriem, marinētiem, žāvētiem produktiem. Šašliku iesaku ēst ne biežāk kā reizi mēnesī. Izmainoties kaulu blīvumam, uzturā nepieciešams magnijs, mangāns, kas ir sierā, olbaltumvielas, kas ir olās un biezpienā, skābajā krējumā, arī minerālvielas un produkti, kas organismā veido sārmainu vidi. No eļļām ieteicama olīveļļa, saulespuķu eļļa, rapšu eļļa, linsēklu eļļa.
Ēdienkarte jāpapildina ar zivīm, kurās ir piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes un aminoskābes, kas stiprina kaulus. Vēlama aminoskābe glutamīns, ko var iegādāties homeopātiskajā aptiekā. Kaulu blīvuma un kaulu sistēmas struktūras atjaunošanai un stiprināšanai jālieto minerālvielu un aminoskābju komplekss Hemmos un aminoskābju komplekss Laminīns. Šie uztura bagātinātāji uzlabo arī ādu, veicina smadzeņu un endokrīnās sistēmas darbību. Jāatceras, ka šos preparātus nedrīkst dzert vienlaikus, tie katrs jālieto ar 10–20 minūšu intervālu, virsū jāuzdzer vārīts ūdens. Katram preparātam ir noteikts kurss. Ja to lieto mazākās devās, kurss ir četri mēneši, bet, ja dzer lielākās devās – ne ilgāk kā trīs mēnešus. Nepareizi lietojot zāles, tās var organismam nodarīt pāri.
Osteoporozes slimniekiem jālieto daudz šķidruma ne tikai tāpēc, lai aizkavētu kaulu sairšanu, tas kā lipeklis kauliem dod vajadzīgo piebarojumu. Šim nolūkam iesaku dzert kļavu, liepu, bērzu sulu, sava veida lipeklis ir arī ķirbju, plūmju, bumbieru un ābolu sula.
Savukārt glukozamīns un hondroitīns, kas nepieciešams osteoporozes ārstēšanai, ir vistas un cūkas kāju skrimslīšos, tas ir aukstajā gaļā un želejas konfektēs. Latvijā ražo dabīgas plūmju, ķiršu, aroniju, ābolu, zemeņu, aveņu želejas konfektes. Lai mani ceļgali nečīkstētu, es pati sev pagatavoju šādu preparātu: vakarā tējkaroti želantīna apleju ar 50 gramiem vārīta, nedaudz atdzesēta ūdens un noturu līdz rītam. No rīta uzsildu, sajaucu un pievienoju glāzei vārīta piena. Lietoju katru rītu apmēram mēnesi un tad pārtraucu. Mani ceļgali jūtas lieliski, es varu kustēties un vienmēr esmu savā baltajā zirgā. Kā daudziem cienījama vecuma ļaudīm, arī man bijuši kuriozi ar kaulu sistēmu. Kādā pasākumā mani uz deju uzlūdza galants kungs. Pēkšņi ieklemmējās ceļgals, bet kauns teikt, ka nevaru vairs padejot. Viņam sacīju: «Atvainojiet, es jūtos nogurusi.» Viņš mani aizveda uz vietu. Tādā brīdī saprotu, ka man kaut kas atkal jāpalieto.»
Mammas receptes
«Reiz, pārskatot mammas dziedniecības piezīmes, izlasīju, ka artrozes un osteoporozes ārstēšanā lielisks palīgs ir baltais redīss. Mamma raksta: visu locītavu saistaudu un kaulaudu noārdīšanas procesā, lūzuma gadījumā pirmais dziednieks ir savā zemē audzētais lielais baltais redīss, kas ārstē un veido lipekli. Šis dārzaugs palielina kaulu blīvumu un samazina lūzumu risku. Tāpat artrozes un osteoporozes slimniekiem iesaku Zelta mumijo, kurā ir kalnu kalcijs un D vitamīns. Mumijo atjauno kaulu blīvumu, atveseļo saistaudus un piepilda skrimsli. Ja cilvēka auras vainagā redzu, ka viņam varētu labāk palīdzēt jūras kalcijs ar D vitamīnu, tad iesaku šo preparātu. Skeptiski izturos pret kalcija preparāta taisīšanu no olu čaumalām, jo nav zināms, kā vistas audzētas un turētas. Tā vietā iesaku izvēlēties Arthryl, kas ražots no liellopu kaulu lipekļa, un citus preparātus, ko iesaka arī ārsti. Artrozes un osteoporozes slimību, tāpat kā citu locītavu slimību, dziedināšanai jālieto Omega preparāti.
Var lietot kompreses, ko ieteicu arī reimatisma, artrīta, poliartrīta slimniekiem, jo šīm kaitēm ir daudz kopīga. Lupstāju, kas man bērnībā auga pie loga, liku uz brūces, kad sadūru kāju, un tā ātri sadzija. Vecie ļaudis to mammai prasīja, lai ārstētu sāpošās ceļu locītavas. Nevajag iznīcināt to, kas aug pie mājas, dārzā.
Augi ir Dieva dāvana, vērtība, kas mums katram dota.
Daudzi cilvēki šodien kļūst arvien zinošāki, pie mājas un dārzā audzē raudeni, māteri, ehināciju, piparmētru, melisu. Karstā, tveicīgā laikā es sagatavoju piparmētru novārījumu, atdzesēju un iegremdēju tajā kājas līdz potītei vai rokas pāri locītavas kauliņam, jo šajās vietās mainās asinsrite. Mentols, kas ir piparmētrā, atveldzē organismu un mazina tūsku. Lai noņemtu kaulu sāpes, daudzi ap sāpošo vietu sien sarkanu dziju, bet es ieteiktu ap smeldzošo locītavu apsiet zilo dziju. Sarkanā palīdz pret džerksti, asām sāpēm pie plaukstas pamata locītavas, kas rodas no pārpūles. To man mācīja mamma. Viņa man ierādīja arī neliet laukā ūdeni, kurā vārīti kartupeļi. Tam var pievienot ēdamkaroti sodas un, kad kartupeļu nolējums nedaudz padzisis, iemērkt kājas pāri potītei. Tas ārstē nagu sēnīti, mazina kāju svīšanu. Pēc tam pēdas var iesmērēt ar Dzintara ražoto Nivejas krēmu, kam ir dziedinošs efekts. Nivejas krēms mazina tūsku un ārstē pušumus. Esmu pateicīga mammai par visu, ko viņa man iemācīja. Šīs zināšanas man palīdz joprojām atrasties savā baltajā zirgā.»
