Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.
Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.
Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.
«Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta pasākumi pedagogiem,» sacīja Vanaga.
Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. «Šāda attieksme ir tuvredzīga,» sacīja Vanaga.
Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība sagatavos dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.
Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai ne viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.
Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs. «Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība nebūtu pārstāvēta,» sacīja ministre.
Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu reformas prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%.
Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu, pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.
Nupat izglītības minstre ir ieteikusi Rīgas skolu vadītājiem vienoties ar kaimiņu izglītības iestādēm, kuru telpas patlaban ir brīvas, par apmācības procesa realizēšanu, nodrošinot pieprasīto trīs kvadrātmetru platību katram skolēnam.
Šuplinska skaidroja, ka 47% Latvijas skolu klases ir lielākas par 17 skolēniem, kur varētu būt grūtības nodrošināt trīs kvadrātmetru platību katram audzēknim, taču pārējās izglītības iestādēs ir pietiekami daudz brīvu telpu, kurās var organizēt mācību procesu atbilstoši jaunajām prasībām.
Ministre uzsvēra, ka neplāno noteikt neparedzētu skolēnu brīvlaiku no 2. decembra līdz 18. decembrim, kā tas bija norādīts Labklājības ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā.
Kā vēstīts, amatpersonas ir lēmušas, ka 1. līdz 6.klašu skolēniem, ja izglītības iestāde lemj mācību procesu organizēt klātienē, uz vienu skolēnu no 30. novembra būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no klases telpas platības. Ja nepieciešams, vienu klasi varēs dalīt vairākās grupās.
Speciālisti skaidro, ka bērniem vecuma grupā no desmit līdz 12 gadiem ir novērojams straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pielīdzināms pieaugušo saslimstības tendencēm, kā arī joprojām izglītības iestādēs tiek konstatēti uzliesmojumi ar lielu iesaistīto skolēnu skaitu. Tādēļ var secināt, ka joprojām izglītības iestādēs saglabājas augsti Covid-19 izplatības riski.
