Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzīve nav ne filma, ne pasaka, te viss ir pa īstam – mīlam un nīstam, varbūt arī atsvešināmies un šķiramies. Turklāt gadu gaitā viss mainās – mēs paši, mūsu domas un vērtības. Tāpēc tas, ka esam dzīvojuši vienā mājsaimniecībā vai kopā kā vecāki audzinājuši bērnus, vēl neko neliecina par mūsu partnerattiecībām. Ne vienmēr dzīve noris pēc mūsu izsapņotā scenārija. Un reizēm lēmums šķirt laulību ir labākais risinājums visiem iesaistītajiem – tad, ja attiecības vairs nav konstruktīvas, labklājību nesošas, ja tās vairs nav iespējams saglabāt un pilnveidot. Un arī sabiedrības attieksme pret šķiršanos mūsdienās vairs nav tik nosodoša, kā tas bija kādreiz.
Šķirties vai tomēr palikt kopā?
Lēmums par šķiršanos parasti netiek pieņemts pēkšņi vienā dienā. Tas ir process, kura laikā cilvēki izdzīvo visdažādākās izjūtas un atklāsmes. Un jāņem arī vērā, ka šķiroties mēs zaudējam ne tikai otru cilvēku konkrētajā statusā, bet arī visu, ko bijām savijuši kopā. Tāpēc arī šķiršanās ir pārdzīvojums, kas mēdz satricināt cilvēku dzīvi. Tā rada daudz izmaiņu, un abiem iesaistītajiem nākas pārstrukturizēties uz ko pavisam jaunu.
Šķirties vai nešķirties? Varbūt tomēr palikt kopā – cerībā, ka kaut kas mainīsies? Varbūt īstenībā es pārāk daudz sagaidu no laulības un patiesībā ir labi tā, kā ir? Bet ja nu ne? Žēl bērnu, kuriem būs jāaug šķirtā ģimenē, žēl otra cilvēka, žēl sevis. Šādas un citādas pārdomas var malties pa galvu ilgi.
Skaidrs ir viens – mēs nekad nevaram būt pilnībā pārliecināti, ka pieņemts īstais lēmums.
Lai arī ko mēs izvēlētos, katram lēmumam būs savi ieguvumi un savi zaudējumi. Daudzi šķiršanos uztver kā notikumu. Bet tas ir process! Gluži tāpat kā satikšanās. Šķiršanās ir process, kura laikā cilvēki parasti vispirms attālinās viens no otra fiziski – seksuāli, pamazām arī emocionāli. Tad prātā sāk nākt domas par to, kā sevi nodrošināt pēc šķiršanās, un tikai tad, iespējams, pietiek drosmes savu lēmumu darīt zināmu arī otram cilvēkam. Bieži vien cilvēkiem ir bail sākt iet tajā virzienā, kas aktualizētu šķiršanās jautājumu. Taču pats skumjākais scenārijs ir – iet šo ceļu vienpatīgi un tad pārsteigt otru cilvēku, izsitot viņam pamatu zem kājām. Pieņemt lēmumu var traucēt arī bailes un neziņa. Var rasties, piemēram, tādi jautājumi kā – vai man būs jānoveco vienai? Ja nu šīs bija pēdējās attiecības manā dzīvē? Kā turpmāk mainīsies mans labklājības līmenis? Kā veidosies bērnu attiecības ar otru vecāku? Laulības šķiršana ir sava veida sēru process, kuram jāiziet cauri, un tas var radīt kā sāpīgas emocijas, tā sava veida atvieglojumu.
Ilgtermiņa attiecības nav mīlas stāsts, bet gan dzīvesstāsts.
Ļoti būtiski ir atcerēties, ka attiecības nevis man pieder, bet es esmu attiecībās. Jāapzinās, ka jebkuri mani lēmumi ļoti nopietni skar arī otru cilvēku. Attiecības jau kopš pirmās dienas ir divu cilvēku kopīgs ceļojums. Un tomēr nevajadzētu savam partnerim liegt dzīvot viņa vienīgo autentisko dzīvi.
Vainojama pusmūža krīze?
Pusmūža krīze ir tāds kā pārejas periods, kad notiek izmaiņas attiecībās ar sevi un attiecībās ar ārējo pasauli. Jo ilgāk mēs kaut ko savā dzīvē esam ignorējuši, jo spilgtāk tas sāk aktualizēties ap pusmūža vecumu. Lielākajai daļai cilvēku pusmūža vecumā bērni ir jau paaugušies vai devušies savā dzīvē un aktuāli kļūst jautājumi: kā es dzīvoju kā sieviete, kā seksuāla būtne? Šajā laikā nereti sabrūk ilūzijas par to, kas reiz bijis iecerēts, un ir jāatrod jauni pamati dzīvei – jādzīvo taču vēl gana ilgi. Sevis apzināšanās pusmūža vecumā vīriešiem un sievietēm mēdz būt atšķirīga – sievietei bieži rodas vēlme meklēt ko jaunu, piemēram, hobiju vai profesiju, savukārt vīrietim šajā vecumposmā var zust vēlme kaut ko pierādīt sev vai citiem. Viņa vēlmes var izrādīties vairāk vērstas uz sevi un sava iekšējā miera atrašanu, un ceļi uz to var būt dažādi – kādam patīk pavadīt laiku, saimniekojot pie savas mājas vai remontējot auto, citam gribas kāpt kalnos. Lai šīs pusmūža vecumam raksturīgās nianses nekļūtu par iemeslu laulības šķiršanai, būtiski ir apzināties – mēs neesam divas sliedes, kas vienmēr virzās viena otrai līdzās, un kādā dzīves posmā mums var nesakrist aktualitātes un vēlmes. Jautājums ir – vai esam gatavi to pieņemt?
Kā ar nākotni?
Ja ģimenē aug bērni, būtiski ir parūpēties par to, lai abi vecāki paliktu iesaistīti bērnu dzīvē. Un jāpieņem doma –otrs bērnu vecāks vienmēr būs mana dzīves sastāvdaļa, tas ir uz palikšanu.
Pēc šķiršanās cilvēkam jābūt atvērtam jaunai pieredzei, kas veicinātu labvēlīgus apstākļus turpmākajai dzīvei. Taču daudzi saglabā sevī aizvainojumu un iestrēgst sajūtā, ka dzīve kaut ko atņēmusi, un tad šķiršanās bieži izvēršas par traumatizējošu pieredzi. Tomēr, ja pāris apzinās, ka šķiršanās ir risinājums viņu labklājībai, tad šis process var noritēt arī pavisam harmoniskā veidā. Tiešām vēlams uz šķiršanos skatīties daudz humānāk. Vērts atcerēties, ka vienīgās atbildīgās attiecības līdz nāvei mums ir ar mūsu bērniem, bet ne ar partneri. Ilgstoši nejūtot piepildījumu laulībā – kādēļ ir jāciešas? Attiecībās nav svarīga kvantitāte, bet gan kvalitāte jeb, citiem vārdiem sakot, – tas no kopīgi piedzīvotā, ko spējam uzlūkot ar pateicību. Jo atklātāk un vieglāk spēsim paraudzīties uz savām izjūtām, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par savu nākotni!
Pieņemts lēmums šķirties! Kā to izdarīt?
- Ātrākais un finansiāli izdevīgākais variants, kā šķirties, ir to darīt pie notāra. Ja laulātajiem nav kopīgas mantas vai nepilngadīgu bērnu un šķirties vēlas abi, tad šis process ir vairāk formāls.
- Sarežģītāk ir, ja viens no laulātajiem šādam lēmumam nepiekrīt vai laulātajiem ir strīds par mantas sadali vai aizgādību pār bērniem. Tad jāvēršas pie advokāta un šķiršanās lieta kļūst par tiesvedības procesu.
- Taču pat tad, ja sākotnēji nešķiet, ka pāra starpā būs rodams kompromiss, arī pie notāra iespējams šķirt laulību, vienojoties par jautājumiem, kas skar gan mantu, gan bērnus, turklāt notārs sastādīs nepieciešamos dokumentus. Notārs ir neitrāls abu pušu tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs, lai likuma nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots nevienam no laulātajiem par ļaunu. Pie notāra šķiršanās process var noritēt mierīgi un bez strīda.
- Likumā noteikts 30 dienu ilgs termiņš pēc šķiršanās iesnieguma iesniegšanas, kura laikā abi vai viens no laulātajiem var pārdomāt un atsaukt savu iesniegumu. Ja tas nenotiek, pēc 30 dienām laulība tiek šķirta.
- Ja pāris izlēmis laulību šķirt, ir vairāki jautājumi, par kuriem būtu nepieciešams vienoties. Vienošanās dokumentu par kopīgu nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali laulātajiem ieteicams uzticēt notāram.
- Ja pāris nav noslēdzis laulības līgumu par mantas šķirtību, tad laulības laikā ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību iegūtā manta ir abu kopīga manta – neatkarīgi no tā, uz kura vārda tā reģistrēta. Ir dažādas iespējas, kā kopīgo mantu laulātie var sadalīt (piemēram, nekustamais īpašums paliek sievai, un viņa tajā dzīvo kopā ar bērniem, bet vīram paliek automašīna vai cita manta). Tāpat laulātie var kļūt par mantas kopīpašniekiem. Vēl viens risinājums – vienam no pāra paliek manta, bet otrs saņem konkrētu naudas kompensāciju. Šādos gadījumos iespējams noteikt arī terminētu maksājumu grafiku. Tas, kam noteikti jāpievērš uzmanība, – vai kustamais vai nekustamais īpašums nav ņemts kredītā un vai viens no laulātajiem nav otra galvotājs.
- Bieži vien emocionāli visgrūtākais ir vienoties par bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām. Ja laulātajiem ir nepilngadīgi bērni, pārim rakstveidā jāvienojas par būtiskāko, kas saistīts ar bērna izglītošanu, ārstēšanu un dzīvesvietu – jautājumiem, kas ietekmē bērna attīstību kopumā. Šķiroties ir jāprecizē – pie kura no vecākiem bērns ikdienā dzīvos, kad un kā otrs vecāks varēs satikt bērnu (saskarsmes tiesības). Ir jāpieņem lēmumi arī par to, kur tiks svinēti Ziemassvētki, Lieldienas, bērna dzimšanas dienas un citi svētki. Jābūt atrunātai kārtībai, kā bērns varēs doties ceļojumos ārpus valsts.
- Būtiski ir lemt par uzturlīdzekļiem bērnam, kurus maksā tas vecāks, pie kura bērns ikdienā nedzīvo. Latvijas likumdošanā noteikts, ka minimālie uzturlīdzekļi jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Lielākoties gan vecāki vienojas par lielāku summu nekā normatīvajā regulējumā.
Ko dod laulības līgums?
Līgums sniedz garantiju, ka katrs par saviem parādiem atbild pats ar savu mantu, nevis to, kas ir visas ģimenes īpašumā. Ja ir laulības līgums, tas būtiski atvieglo mantas dalīšanu. Laulības līgumu iespējams noslēgt gan pirms laulībām (tad tas stāsies spēkā līdz ar laulību noslēgšanu), gan tūlīt pēc laulībām, gan arī pēc vairākiem gadiem.
