Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Pašlaik mēs, Latvijā, veltām milzīgus resursus, lai cīnītos ar sekām, reaģējot uz jau radušos problēmu. Turklāt reaģēšana uz problēmu notiek jau represīvā un institūciju līmenī – policija, sociālais dienests, tiesa, bāriņtiesa u.tml., lai gan tā varēja tikt novērsta iepriekš. Rezultātā šis process izmaksā dārgi, un par to maksā visa sabiedrība. Turklāt tas nerisina situāciju pēc būtības valstī kopumā. Ir jāsadodas rokās visām saistītām institūcijām un jāveido sistēma, kurā bērnu interešu aizsardzība tiek nodrošināta preventīvi,” uzsver Jānis Skrastiņš.
Pie zvērinātiem notāriem laulību bezstrīdus kārtībā šķir vidēji 4 500 pāru.
Tikai aptuveni vienā trešdaļā gadījumu, kad laulību pie zvērinātiem notāriem šķir pāri, kam ir bērni, vecāki parūpējas par to, lai bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem un saskarsmi tiktu nodrošinātas korekti.
Kopumā jautājumi, ar kuriem cilvēki Notāru dienās vēršas pēc konsultācijas, ir līdzīgi gadu no gada. Galvenokārt tie ir darījumi ar nekustamo īpašumu, mantošanas lietas un jautājumi par mantojuma atstāšanu, laulības līgumi, dāvinājuma līgumi, laulības šķiršanas, uztura līgumi, pilnvaras, īres un nomas jautājumi u.c.
Kā stāsta Jānis Skrastiņš, šogad biežāk nekā citus gadus, bija jāuzklausa stāsti par problēmām, kurām iespēju rasties nodrošinājusi vēlme “sakārtot” īpašuma lietas, piemēram, māju vai dzīvokli atsavinot jau dzīves laikā, nevis atstājot mantojumā.
Arvien vairāk nesaskaņu cilvēkiem rada kopīpašuma jautājumi. Savukārt sliktu savstarpējo attiecību dēļ pat vistuvākie radinieki interesējas par iespējām pārējos vai kādu no ģimenes locekļiem atstāt bez mantojuma.
“Lai gan pēdējos gados redzam, ka jautājumi, ar kuriem cilvēki vēršas pie mums Notāru dienās, ir arvien advancētāki, joprojām novērojams, ka kopumā sabiedrībai Latvijā ir diezgan zems tiesību izpratnes līmenis. Zināms lūzums ir panākts, taču jautājums ir – kā tas ietekmēs cilvēku dzīves turpmāk. Un par to būtu jādomā ne tikai mums, notariātā, bet visiem, kam ir jelkāda iespēja sabiedrību izglītot un aizsargāt gan no tiesību viedokļa, gan citās jomās,” rezumē Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
