Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bija 2014. gads. Toms Rīgas Ekonomikas augstskolas diplomdarbu rakstīja par tolaik vēl visai svešu tēmu – pūļa finansējumu. Tādēļ viņu uzrunāja latviešu uzņēmēju grupa, kas Spānijā nodarbojās ar dažādu veidu finanšu pakalpojumiem – hipotekārie aizdevumi, ar automašīnām nodrošināti aizdevumi, patēriņa kredīti, brokeru pakalpojumi. Divas dienas pēc augstskolas beigšanas Toms pārcēlās uz Spāniju. Sākumā aktīvi strādāja finansēšanas platformā, kura pirmajos trīs gados apstrādāja 100 miljonu eiro investīcijās. Pamazām viņam uzticēja arvien lielāku atbildību, līdz beidzot Toms nomainīju savus sākotnējos priekšniekus – viņam bija 24 gadi un 50 cilvēku komanda: «Man iepatikās moderno finanšu pakalpojumu nozare – dinamika, iespēja attīstīties un ātri ieviest kaut ko jaunu, taču sapratu, ka kreditēšana kā tāda nav man. Iesaistoties starptautiskos projektos Vjetnamā, Filipīnās, Indonēzijā un Indijā, ieraudzīju Āzijas valstu finanšu tirgu un tā trūkumus.» Tā 2019. gadā radās ideja par «Jeff App».
Citi dati aizdevumiem
Dienvidaustrumāzijas valstīs ir savdabīga finanšu tirgus problēma – plaisa starp aizdevējiem un cilvēkiem, kas gribētu aizņemties. Bankas kontu tur lieto tikai 30 % cilvēku, pārējie norēķinās skaidrā naudā vai ar mobilajiem maciņiem. Brīdī, kad vajadzīgs aizdevums vai kāds cits finanšu produkts, to saņemt nevar, jo nav nekādu datu, kas parādītu cilvēka finanšu vēsturi. Tas nav izdevīgi arī aizdevējiem: pakalpojums jāatsaka ne tāpēc, ka iespējamajam klientam ir slikta kredītvēsture, bet tāpēc, ka vispār nav vēstures, ko analizēt. Toms saredzēja risinājumus, kā aizdevējs un aizņēmējs tomēr var atrast kopīgu valodu.
«Džefu» savā ziņā var salīdzināt ar iepazīšanās platformu «Tinder», tikai «Jeff App» saved kopā nevis ar domu par attiecībām, bet finanšu darījumu.
«Džefs» soli pa solim cenšas attīstīt klienta personīgo kredītvēsturi no alternatīviem datiem – tiem, kas iegūti no viedierīces, darbībām tiešsaistē, sociālajos medijos utt. Jo vairāk informācijas un datu cilvēks sniedz, jo precīzāk var izvērtēt viņa kredītiespējas un piedāvāt izdevīgākus finansējuma avotus.
Maksā par katru klientu
Ar alternatīvos datos balstītu kredītvērtējumu būtu par maz – vajadzīgi arī aizdevēji, kas tos ņem vērā. «Jeff App» ātri saprata, ka uzreiz iet pie aizdevējiem ar solījumu par kredītvērtējumu būtu nereāli. Visticamāk, atbilde būtu apmēram tāda: puiši, ja esat tik gudri un jūsu veidotie kredītvērtējumi ir tik labi, tad izsniedziet kredītus paši, nevis nākat pie mums – kāpēc mums jāriskē ar savu naudu, ņemot vērā nepārbaudītu risinājumu?
«Jeff App» izvēlējās oriģinālu stratēģiju: sāka ar finanšu pakalpojumu salīdzināšanas vietni, tā tirgus spēlētājiem palīdzot augt un iegūt jaunus klientus ar izsvērtu kredītvērtējumu un specifiskiem papildu datiem.«Aizdevēji un citi finanšu tirgus dalībnieki to sāk saprast arvien labāk un ne tikai maksā «Jeff App» par katru atvesto klientu, bet arī saredz datus kā papildu pievienoto vērtību,» saka Toms. «Pagājušajā gadā caur mūsu vietni Āzijā tika salīdzināti vairāk nekā 10 miljoni produktu. Noslēdzām pirmo sadarbības līgumu gan ar lielāko mobilo maciņu Vjetnamā, kam ir vairāk nekā 30 miljoni lietotāju, gan ar vienu no lielākajām e-komercijas lapām. Pamazām iekarojam savu vietu zem Vjetnamas saules, taču tas ir tikai sākums.»
Toma 5 atziņas
- Sākums
«Man vienmēr bijis dzinulis būvēt kaut ko savu. Savulaik ikgadējo apņemšanos sarakstā bija arī teksts ar domu: ja šogad neuzsākšu uzņēmējdarbību, tad nekad nebūšu uzņēmējs. Tā ir nepareiza pieeja. Uzņēmējdarbību nevar ieplānot. Vispirms jābūt idejai un bieži vien – arī pieredzei. Īstais brīdis kaut ko sākt ir tad, kad kāda problēma neliek mieru tik ļoti, ka naktīs gandrīz nevar aizmigt, tāpēc tai jāmeklē risinājums.» - Kautrība
«Biznesā kautrība jāmet pie malas. Strādājot Spānijā, Āzijas valstīs jau bija izveidojies zināms kontaktu loks, kam bez jebkādas kautrēšanās jautājām: vai vari mani iepazīstināt ar to un to cilvēku? Lai cik daudziem lūgumiem atteica, nepiekāpīgi turpinājām, līdz tikām pie gandrīz visiem, pie kā gribējām tikt. Līdzīgi gājis arī ar investoriem. Jāceļas un jādara vēl un vēl, līdz izdodas.» - Konkurence
«Mūsu panākumu pamatā ir pieredze finanšu un kreditēšanas jomā un komandas darbs – spēja izveidot kaut ko labāku un inovatīvāku. Alternatīvo finanšu datu rīks bija izdomāts jau pirms mums, bet saredzējām, kur varam būt pussolīti priekšā citiem, lai skrējienā atrautos. Ir jātur roka uz pulsa un jāseko konkurentiem, bet daudz vairāk jādomā pašam par sevi. Biznesu neattīsta sēdēšana un uztraukšanās par to, ko dara konkurenti. Tā vietā jāapzinās savas priekšrocības un jāvirzās uz priekšu.
Arī par konstruktīvu kritiku nevajag apvainoties, bet tieši otrādi – jāpaņem no tās labākais, saprotot, kā vari pilnveidot vai uzlabot uzņēmumu. Dienas beigās pat lielākie kritizētāji par tavu uzņēmumu domā daudz mazāk, nekā tev šķiet.» - Emocijas
«Uzņēmējdarbībā nepietiek ar spēju izdomāt risinājumu – tas ir arī jāizmanto. Arī ar labām idejām nepietiek – tās ir jāīsteno, un tam vajadzīga noturība. Ne vienmēr viss notiek tā, kā plānots. Kad kaut kas noiet greizi, jāsaprot, kāpēc un kas neizdevās, tā – atrodot ceļu – mēģināt vēlreiz. Bizness norūda. Pirmajā, otrajā mēnesī šķiet, ka viss irst pa vīlēm un pasaule zem kājām brūk, bet pēc gada uz tādām pašām problēmām skaties pavisam citādi: kārtējā otrdiena. Jāmācās neļauties mirkļa emocijām un uz problēmu paskatīties pēc dažām stundām vai, vēl labāk, nākamajā dienā. Tas palīdz attīrīt prātu un ieraudzīt problēmu no citas perspektīvas.» - Laiks
«Jo vairāk mums būs veiksmīgo stāstu un jo vairāk naudas viņi nopelnīs, jo vairāk būs investoru jaunajiem uzņēmumiem – ieguvēji būsim mēs visi. Uzsākot biznesu, būs brīži, kad viss būs tik slikti, cik vien var būt, tāpēc jāatrod cilvēks, kas iesācēja sāpi jau ir izdzīvojis un spēs sapurināt.
Bet jārēķinās, ka cilvēki, kas kaut ko sasnieguši, augstu vērtē savu laiku, tāpēc jāspēj parādīt, ka patiešām mācies, kusties un attīsties. Parunāties ar kādu vari aiziet arī tirgū vai kafijas veikalā. Biznesa sarunai jābūt jēgpilnām, jo tās ir attiecības ar nākotni.»
Neticams stāsts
Vjetnamas fenomens
Biznesu Vjetnamā sākām 2020. gada sākumā – tieši tad, kad kovida dēļ sākās lielais lokdauns un daudzās valstīs visu slēdza. Āzijā krīze sākās pāris mēnešus agrāk nekā Latvijā, bet tā bija citāda. Daļa valstu jau 2000. gadu sākumā bija pieredzējušas SARS vīrusa krīzi, tāpēc sejas maksas un roku dezinfekcija nebija jaunums. Kad Vjetnamā pieņēmām darbā filiāles vadītāju, pie mums vēl par kovidu nerunāja, bet viņš jau sūtīja bildes: «Tom, piedod, darbā būšu tikai pēc pāris stundām, jo stāvu aptiekā rindā pēc sejas maskām.»
Mums ļoti paveicās, ka Vjetnamu izvēlējāmies kā pirmo tirgu, jo viņi kā valsts ar savu politisko iekārtu ir spējīgi ļoti ātri pieņemt lēmumus, turklāt sabiedrība tos respektē. Vjetnama kovida dēļ ļoti ātri slēdza valsti, pieņēma drakoniskus testēšanas noteikumus. Līdz pat 2021. gada vidum tur bija īsts kovidcietoksnis, kas spēcīgi turējās, un tieši šajā laikā mūsu uzņēmuma apgrozījums paspēja pieaugt desmitkārt. Eksperimentējām ar jaunām lietām, kā Āzijas tirgos piesaistīt klientus, un – trāpījām! Ir precīzi jānodefinē, ko gribi izdarīt, un jādara: četras reizes no piecām būs bez rezultāta, bet piektā būs īstā.
Kad Vjetnamā sākās lokdauns, kura dēļ pat nevarēja iziet uz ielas, arī mūsu bizness nokritās, bet jau bijām paspējuši daudz ko saprast un spējām operatīvi reaģēt – pievilkt pareizās skrūves, samazināt izmaksas un pārorientēt resursus, tā pēc iespējas saudzīgāk uzņemot sitienu.»
