Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Kristīne Balode, klīniskā psiholoģe.
Skaistais vārds libido būtībā ir atraktīvāks dzimumdziņas apzīmējums, kas raksturo seksuālas intereses, domu, fantāziju, uzbudinājuma un iekāres klātesamību cilvēka dzīvē. Cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc nav arī viena aritmētiski pareizā varianta, kādam tieši šim libido – cik augstam vai zemam – vajadzētu būt, jo to nevar nosvērt un izmērīt. «Seksuālā veselība ir daļa no cilvēka kopējās veselības. Ļoti bieži cilvēkiem šķiet, ka viņiem ir seksuālas dabas problēmas. Tomēr nereti tur ir jau daudz dziļāki personības, identitātes un veselības izaicinājumi vai arī pie vainas ir komunikācijas disfunkcija, jo ļoti lielu nozīmi uz mūsu labklājību atstāj attiecības, kādās mēs dzīvojam,» skaidro klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.
Eiropā veikti pētījumi liecina – vismaz vienai no trim sievietēm ir grūtības saistībā ar libido. «Šī situācija ilgi ir bijusi normalizēta, jo sievietes seksuālā labklājība nav bijusi svarīga. Mēs tikai tagad beidzot dzīvojam laikmetā, kad tā ir kļuvusi par vērtību.
Sabiedrība ilgstoši ir skatījusies uz sievieti tikai kā uz māti, kā uz reproduktīvo sistēmu, kurai ir jāražo pēcnācēji, nevis uz viņas pašrealizāciju un seksuālo labklājību.
Iespējams, sievietei vispār nav izveidojies ieradums domāt par savu seksuālo labklājību kā veselības parametru, ik pa brīdim to izvērtēt un apzināt. Libido ir jautājums, kas jāskata kopējās veselības kontekstā – gan fiziskās, gan mentālās.»
Kur pakutināt?
«Kamēr cilvēkam pašam ir komforts, nevaram runāt, ka libido ir par augstu vai par zemu, jo nav normatīvu, kuriem tam vajadzētu atbilst. Ja rodas izaicinājumi – parasti tas ir kas saistībā ar personas kopējo veselību vai arī sarežģījumiem attiecībās –, rodas arī jautājums: kas tad notiek ar to manu libido jeb manu seksuālo labklājību, ar manu spēju piedzīvot sevi kā seksuālu būtni? Gan tiešais seksuālais impulss, gan arī kopējais dzīves un labklājības impulss ir kontekstuāls. Piemēram, mēs visi labi pazīstam kutināšanu. Ja es sāktu tagad jūs kutināt, paskaidrotu arī šā procesa profesionālo lietderīgumu, jums tomēr diezin vai baigi kutētu un būtu smieklīgi. Ja to pašu darītu tuvs cilvēks drošā vidē un smieklīgā kontekstā, būtu pilnīgi cita sajūta. Savukārt, ja tumšā naktī Doma laukumā pieskrietu kāds no aizmugures un sāktu kutināt, būtu pilnīgi cits reflekss! Tieši tāpat mēs varētu apskatīt libido – tas nav kaut kas, kas pastāv pats par sevi. Piemēram, sieviete pēc četrdesmit ir savā seksuālajā pilnbriedā, tomēr vienlaikus viņai pamazām tuvojas premenopauzes un menopauzes periods, organisms sāk gatavoties lielām hormonālām pārmaiņām. Taču tas automātiski nenozīmē, ka tuvojas arī visas ciešanas un grūtības, ko mēs nezin kāpēc esam pieraduši normalizēt. Te drīzāk ir jautājums – kāda bijusi sievietes pašaprūpe visā līdzšinējā mūžā?»
Libido… aizlidojis?
Ja pusmūžā piemeklē seksuālu domu, interešu, fantāziju, uzbudinājuma un iekāres trūkums, tam, visticamāk, ir kāds no šiem iemesliem.
- Ilgstošs stress
Regulāra un jau hroniska stresa situācijās organisms tiek pārsātināts ar stresa hormonu kortizolu. Tas neļauj piedzīvot nervu sistēmas atslābināšanos, traucē nomierināties un atpūsties. Savukārt seksuāls kairinājums jebkurā gadījumā ir kairinājums. Tāpēc ierastā domāšana, ka ir jāstimulē cilvēks, lai viņš būtu uzbudināts, sāktu otru iekārot un viņam rastos fantāzijas, seksualizētas domas, šeit nestrādā. Ar kortizolu jau tā pārstimulētam cilvēkam no sākuma ir nepieciešams atslābums, drošības un pieņemšanas sajūta. Tas ir pirmais, ar ko sākas sievietes atvērtība seksuālai pašrealizācijai. Ir vajadzīga stresa pārvaldība, mazināšana un dažādas miera prakses, norāda Kristīne Balode.
Būtu jāuzdod sev jautājums: vai es vispār protu nomierināties, atslābināties, atpūsties, baudīt? Nevis no pārstrādāšanās nokrist komā un nespēt aizmigt? «Vai protu darbināt to nervu sistēmas daļu, kas atbild par atslābumu? Jo tie baudas un prieka vilnīši būs starp kairinājumu un atslābumu, paši par sevi tie nav ne kairinājums, ne atslābums. Ja mēs pārkairināmies, tad kļūstam agresīvi, nevaram izbaudīt situāciju. Ja pārāk atslābinājušies – tad aizejam gulēt. Raksturīgi, ka sievietes vecumā 40+ ir tās krietnās darbinieces, kas nereti strādā par daudz, jo darba rezultātos balstās viņu pašapziņa. Tāpēc pietrūkst prasmes vienkārši izvēlēties baudīt – sevi, situāciju, otru cilvēku, dzīvi kopumā.» - Hronisks nogurums
Tas bieži iet rokrokā ar stresu. «Ja esmu kā izžmiegta grīdas lupata, absolūti bez enerģijas un tad vēl ieplānoju savu libido aktivizēt vēlā vakara stundā, kaut nākamajā rītā atkal ir agri jāceļas (un tur varbūt vēl ir ieplānota pāragra rīta joga saullēktā, par spīti miega badam), tad tas nestrādās,» uzsver psiholoģe. Sievietes nereti šādās reizēs meklē problēmu sevī, bet tā ir pārgurumā un stresā. - Medikamenti
Medikamenti, kas jālieto dažādu veselības problēmu risināšanai – tie var būt antidepresanti, zāles asinsspiediena regulēšanai un citi –, tiešām var ietekmēt organisma spēju funkcionēt. Arī kontracepcijas līdzekļiem mēdz būt ietekme uz libido. - Depresija un izdegšana
Šādā stāvoklī sarežģīti sagaidīt veselīgu libido jeb veselīgu sajūtu par savu seksualitāti, kas būtu jutekliskums, dzīvespriecīgums, situācijai pielāgojama ieinteresētība. Tā vietā uz skatuves iznāk kompleksi, trauksme, uztraukumi par savu nemācēšanu, nezināšanu utt. - Hormonālās problēmas
Tās bieži iet roku rokā ar vairogdziedzera problēmām. Sievietēm pēc 40 gadu vecuma būtu arī jāpārbauda hormona testosterona līmenis. Pierasts šo hormonu saistīt ar vīriešu seksualitāti, bet sievietes organismā tas atbild par iekāri, uzbudinājumu, ieinteresētību seksuālās darbībās, arī par maksts lubrikāciju, kas ar laiku kļūst par problēmu un sagādā diskomfortu. «Ja stimulācija ir sāpīga, nepatīkama vai arī partnera neprasmes dēļ veidojas dažādi savainojumi, iekaisumi, sēnītes un vēl citas veselības problēmas – libido cietīs.» - Gremošanas traucējumi
Organismā viss ir saistīts – ja ir nepietiekams vai nesabalansēts uzturs, regulāri pūšas vēders, ir slikts noskaņojums, ja sieviete neseko līdzi cikla izmaiņām, nezina, kādus mikroelementus organismam vajadzētu uzņemt atkarībā no tā, kurā cikla fāzē viņa atrodas – pirms vai pēc asiņošanas vai ap ovulāciju –, tas viss veido kopējo pašsajūtu, skaidro psiholoģe. - Veselīga pašanalīze
Lai izprastu savu libido, ir jāaplūko visa kopējā dzīves kvalitāte, pašaprūpes un pašiedziļināšanās spējas, jāvērtē sava atbildība pret savu labklājību, un tikai tad šajā lielajā bildē var ievietot un izprast dzīves seksuālos aspektus, skaidro Kristīne Balode. «Un tā vēl ir tikai cilvēka iekšēja pasaule, vēl jau ir ārējā realitāte – kādas ir manas partnerattiecības. Bieži vien problēma ir nevis ar sievietes libido, bet partnerī. Nomainot partneri un nomainot seksu, izrādās, ka nekādu libido problēmu vairs nav. Bet varbūt sievietei jau ilgstoši nav partnerattiecību un viņa to jau ir normalizējusi? Taču jāsaprot, ka seksualitāte nav tikai sekss un sekss nav tikai dzimumakts. Tas, ka nav dzimumakta, nenozīmē, ka man nevar būt sekss. Un tas, ka es katru dienu nenodarbojos ar seksu, nenozīmē, ka es neesmu seksuāls cilvēks. Sievietei jābūt pietiekami labi pašaprūpētai un jābūt pareizajam kontekstam, jo mēs tomēr dzīvojam attiecībās ar kaut ko – ar cilvēkiem, darbiem, hobijiem utt. Mana prakse rāda, ka daudz biežāk problēma ir kontekstā, nevis pašā sievietē – ja vien fonā nav kādu hroniski risināmu veselības jautājumu. Piemēram, sievietēm pirmsmenopauzes periodā strauji sāk kristies estrogēnu līmenis, arī tas var būt saistīts ar dažādu simptomātiku veselībā kopumā, ar maksts sausumu, sāpēm utt. Bet tas atkal ir savlaicīgas pašaprūpes jautājums. Tam noteikti nav jābūt ciešanu periodam sievietes dzīvē divdesmit gadu garumā. Ir būtiski domāt par kvalitatīvu mentālās un fiziskās veselības aprūpi visas dzīvildzes laikā, ne tikai tad, kad mēs radām pēcnācējus.»
Ir svarīgi neapzīmogot kādu sievietes dzīves vecumposmu ar ko nu vairs. Ja sievietei tuvojas vai jau iestājusies menopauze, tas joprojām ir labas pašaprūpes jautājums, nevis vecumposma uzlikts zīmogs. «Jo vienā dienā libido nemēdz atslēgties! Varbūt man vairs nav interesants tas dzimumakts, bet tas nenozīmē, ka es nevaru lasīt erotisko dzeju, sēdēt dīvānā, uzbudināties un, iespējams, ar maigu pieskārienu palīdzību atbrīvoties no seksuālās spriedzes, kas tā rezultātā radusies. Seksualitāte ir vitalitāte, dzīvesprieks, flirts, pavedināšana, bauda – viss, kas liek mums justies pieaugušiem, veselīgiem, adekvātiem cilvēkiem visas dzīves garumā!»
