«Visa mūsu dzīve 20 gadu garumā noritēja starp divām pilsētām – es dzīvoju Rīgā, viņš Ventspilī, tikāmies tikai nedēļas nogalēs. Man bija darbs, bērns, sports, konkursi, izglītošanās, dažādi notikumi – ļoti piesātināta dzīve, es pieradu pie tā modeļa, kad vīrietis ikdienā nav blakus. Un ar laiku nonāca līdz tam, ka mēs jutāmies vairs tikai kā radinieki, nevis vīrs un sieva,» saka viņa.
Tāpat Kristīne neslēpj, ka viņai ir savi tabu intīmās attiecībās, kurus nekad nepārkāpj.
«Piemēram, sekss pa telefonu man nav bijis un arī nebūs, es to vispār nesaprotu. Tāpat – sekss trijatā – es uzskatu, ka tā ir tāda perversa izvirtība. Sievietei ir ļoti svarīgi, ka viņa savam vīrietim ir īpaša, un viņa to labi jūt – vai viņa viņam patiešām patīk, vai vajag tikai «nolaist tvaiku»».