Sparingpartneris
Kinoloģe Inga paskaidroja, ka sunim asistentam jābūt citādam nekā kanisterapijā iesaistītajiem suņiem. «Katrā ģimenē asistentam ir sava atšķirīga loma. Vienam jāmācās kaut ko atnest, padot, iet pa ielu līdzās ratiņkrēslā sēdošajam, lai, piemēram, burzmā atbrīvotu ceļu un ļautu cilvēkam ar īpašām vajadzībām justies drošāk. Korijam mēs izvirzījām citu uzdevumu – sniegt Elīnai pozitīvismu, norūdīt viņas gribasspēku. Elīnas veselība arvien uzlabojas. Korijs viņai ir kā tāds sparingpartneris, ko izmanto, piemēram, profesionāli bokseri – rūpējoties par viņu, meitene iemācīsies rūpēties par citām dzīvām būtnēm, arī pati par sevi.
Jāpaciešas pirmos divus gadus, kamēr Korijs izaugs no pusaudža vecuma, iemācīsies savaldīt savas emocijas un kļūs paklausīgāks.
Neredzu šķēršļus nokārtot suņu vispārējās paklausības eksāmenu, jo Korijs ir viegli skolojams – gudro senču gēni viņam palīdz. Vēl viņam jāiemācās atšķirt atpūtu no darba, tātad par Elīnu jāinteresējas vairāk nekā par saviem sugas brāļiem.»
Korija treniņi tagad notiek ne tikai mājās un suņu skoliņā Limbažos, bet arī pilsētā. Korijam tad uzvelk īpašu suņa asistenta vestīti. Šī atšķirības zīme ļauj Elīnai ar suni ieiet daudzviet, kur mūsu valstī sunim ieeja liegta.
Viņu radina iet Elīnai blakus pa ielu, iegriezties dažādās iestādēs, piemēram, bibliotēkā, veikalos. Korijs mācās pareizi šķērsot ielu, ignorēt dažādus kairinātājus – savus mednieka instinktus, citus dzīvniekus, bērnus, kas spēlējas rotaļu laukumā, cilvēku burzmu tirgus laukumā. Kinoloģe arī pārbauda, kā Korijs pacieš skaļus trokšņus, piemēram, svētku salūtu, šāvienus – vai suns neskrien prom, nesāk trakot. Nekas nedrīkst izsist viņu no līdzsvara, novērst uzmanību.