Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Peļķīšu ēra
«Plānojot ievest mājās jaunu ģimenes locekli, bijām labi sagatavojušies – izlasījām un noskatījāmies visu, kas bija publiskots par šo šķirni. Tomēr vienu gan nezinājām: ka vidēji ik pēc pusstundas Korijs aiz sevis atstās peļķīti vai čupiņu. Pirmajās naktīs cēlāmies augšā, lai izvestu Koriju dārzā nokārtoties, taču tas izrādījās lieki – atgriezies siltumā, viņš tūdaļ to izdarīja vēlreiz.
Līdz Korija četru mēnešu vecumam visa ģimene staigāja ar lupatu rokā.
Taču jau uzreiz bija skaidrs, ka Elīnas veselība kopš Korija ienākšanas mājās sāk uzlaboties. Kinoloģe un arī suņu audzētavas īpašniece Natālija, ar kuru sazvanījāmies, apgalvoja, ka ir tikai jāpaciešas, drīz tas beigšoties uz visiem laikiem. Tā arī bija: tieši pēc diviem mēnešiem, kad Korijs saņēma četru mēnešu jubilāra kūku, peļķītes no mūsu dienas kārtības tika svītrotas,» atceras Sanita.
Diemžēl čību graušanas ēra turpinājās pilnā sparā. Kur vien Korija purniņš atdūrās, tur iecirtās mazie, asie zobiņi. Čības varēja paslēpt, bet citādi bija ar telpu sienu stūru apmetumu, galdu un krēslu kājām un tamlīdzīgi. Korijs tika pie vairākām iesaukām – Kokgrauzis, Dzelzsgriezējs un Elektriķis! Reiz viņš pārgrauza pat stāvlampas elektrības vadu, kas, par laimi, tobrīd bija atslēgts no elektriskā tīkla! Šķiet, tagad arī šis periods ir galā.
«Suņi, kurus izmanto kanisterapijā, parasti ir klusi, mierīgi, paklausīgi, vētraini neizrāda savas emocijas, bet Korijs bija gluži citāds – temperamentīgs, dominants, cenšas uzmesties par galveno mūsu barā. Piemēram, kad Sanita no rītiem gatavo viņam brokastis (kad Elīna celsies, varēs Koriju pabarot), Korijs negrib gaidīt. Palaid mani, es pats varu tikt galā ar savu gaļu! – šķiet, tieši tā skanētu viņa vēstījums, ja Korijs mācētu runāt,» smaida Normunds.
Kinoloģe ieteica dažādus paņēmienus, kā pretoties Korija vēlmei dominēt. Piemēram, ejot pa durvīm, saimniekiem jācenšas iziet pirmajiem, nelaižot suni pa priekšu. Vakariņas vispirms paēd ģimene, tikai pēc tam ēdienu dabū suns. Sēžot dīvānā un skatoties televīzijas pārraides, Korijs nedrīkst sēdēt kopā ar citiem, viņa vieta ir uz grīdas. Skaidrs, ka Koriju tas neapmierināja.
Ar laiku graušana mitējās. Šķita, ka viņš samierinājies ar savu vietu mājās. Tomēr reiz viņš izstrādāja beidzamo izmisīgo mēģinājumu kļūt par bara vadoni: kamēr bijām virtuvē, Korijs ielavījās istabā un atstāja čupu tieši pašā gultas vidū! Par laimi, nekas tāds vairs nav atkārtojies, tomēr zinu, ka uzmanību nedrīkst atslābināt,» Sanita ir apņēmības pilna.
