Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Elīnas labā - visu!
Elīna piedzima drīz pēc gadsimtu mijas – 1. jūlijā. Tūdaļ pēc dzemdībām visi saprata, ka jaundzimušais nav vesels. Bērnu aizveda uz Rīgas bērnu slimnīcu. Tur noteica diagnozi: spina bifida vai, nemediķu valodā sakot, muguras smadzeņu trūce. Tā ir komplicēta iedzimta slimība, kas galvenokārt ietekmē ķermeņa lejasdaļu. Zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, kā un kāpēc tā rodas. Bērnu, kas dzimuši ar šo diagnozi, ir daudz visā pasaulē, diemžēl – arī Latvijā. Elīnai uzreiz veica operāciju. Par laimi, ķermeņa lejasdaļa viņai nav pilnībā paralizēta. Pats galvenais, bērniņš bija intelektuāli attīstīts.
«Pirmos astoņus gadus, varētu teikt, dzīvojām uz čemodāniem. Divreiz gadā valsts apmaksāta sanatorija triju nedēļu garumā, ik pēc laiciņa jādzīvo slimnīcā – pārbaudes, vēl dažas operācijas, rehabilitācija. Līdzās valsts apmaksātiem speciālistiem regulāri vedām Elīnu arī pie osteopāta un izmēģinājām citas alternatīvās medicīnas metodes. Desmitreiz gadā mums bija piešķirts valsts apmaksāts fizioterapijas kurss, bet ar to vien nepietika. Vārdu sakot, notika intensīva rehabilitācija. Par laimi, pasaulē ir daudz labu cilvēku. Kad Elīnai bija vien daži mēneši, mūs iepazīstināja ar Daci no Rīgas, kuras trīsgadīgajai meitai Annai ir tāda pati diagnoze. Dace labprāt dalījās ar mums pieredzē. Šāda pieredzes apmaiņa starp vecākiem ir ļoti nepieciešama.
Jaunas problēmas sākās, kad Elīnai pienāca skolā iešanas laiks. Pat neapsvērām domu par speciālajām internātskolām, gribējām, lai Elīna dzīvo ģimenē.
Pateicoties Salacgrīvas novada pašvaldības atbalstam, Elīna varēja mācīties vispārizglītojošā skolā tepat novadā.
Vispirms tā bija Liepupes vidusskola (kopš 2018. gada tā ir pamatskola), tad Salacgrīvas vidusskola, arī mūzikas skola, kur Elīna beidza flautas klasi, bet tagad apgūst klavierspēli. Pavasarī Elīna beidza vidusskolas 12. klasi. Elīna ir mūsu vienīgais bērns, tāpēc abi ar vīru nolēmām, ka viņas labā darīsim un izmēģināsim visu, ko vien varēsim, jo neviens jau nezina, kas tieši Elīnai palīdzēs. Neiroloģe pati ieteica, ka līdztekus klasiskajai medicīnai iesaka izmantot arī netradicionālās ārstēšanas metodes. «Brīnumi joprojām notiek, tikai tiem ļoti jātic un daudz jāstrādā, lai tos piedzīvotu,» tieši tā viņa teica. Un mēs arī strādājam, pūles netaupot,» stāsta Sanita.
Netradicionālajām metodēm Ozoli piepulcējuši arī zooterapiju. Izplatītākās no tām ir trīs – delfīnterapija, reitteripija un kanisterapija. Pirmā atkrita uzreiz – ļoti tālu un pārāk dārgi. Dzīvojot rehabilitācijas centrā Vaivari, aizveduši Elīnu uz reitterapijas nodarbību. «Redzēju, cik laimīgi kļūst citi bērni, sēžot zirga mugurā. Diemžēl Elīnai tas nederēja. Kad Elīna piedzīvoja epilepsijas lēkmi, kļuva pilnīgi skaidrs, ka uz zirga viņa vairs nekāps. Atlika vienīgi kanisterapija.»
