Veselības krāsa
Dziedniece Dzintra Žīgure, diagnosticējot slimību, pēta cilvēka auru – viņa bioenerģijas un biolauka starojumu. «Cilvēks attīstās no olšūnas, un arī aura, kas staro ap mums, līdzinās krāsainai, robotai olšūnai,» skaidro dziedniece.
«Pirmā krāsa, kas ieskauj cilvēku, ir veselības krāsa. Tā man pasaka priekšā, kam, nosakot slimību, jāpievērš lielāka uzmanība. Ieraugot šīs krāsas starojumu, bieži vien uzreiz varu noteikt slimību. Šodien pie manis uz konsultāciju atnāca Ieva, kuras veselības krāsa bija ķiršu sarkana. Tā simbolizē asinsvadu kapilāro sistēmu, norādot, ka tai trūkst skābekļa, asinis riņķo lēni, un orgāni tiek nepietiekami piebaroti ar skābekli. Tas ir pirmais slēdziens, pēc kā es varu noteikt diskomforta cēloni.
Otra krāsa, kas staro ap cilvēku, ir dvēseles krāsa. Tā atbild par atdzimšanu jeb reinkarnāciju. Otro reizi atdzimušas dvēseles krāsa ir blāva, bet, jau trešo un ceturto reizi nākot uz zemi, dvēseles tonis ir spilgtāks. Piektajā, sestajā un septītajā reinkarnācijā – pat ļoti spilgts. Izteikti koša dvēseles krāsa apliecina, ka atdzimusī dvēselīte ir gudra un apdāvināta. Ievai tā bija zeltaini dzeltenā krāsā, kas apzīmē garīgu gudrību.
Trešā ir gara krāsa. Ap Ievu tā riņķo spilgti zaļā krāsā, pastāstot, ka šīs sievietes gars ir līdzsvarā ar zemi un debesīm. Šīm trim krāsām paceļoties uz augšu, virs cilvēka galvas veidojas auras vainags. Piemēram, Ievas auras vainags ir ceriņu purpurvioletā tonī. Tas veidojas, zaļajai krāsai saplūstot ar zeltaini dzelteno, kas veido briljanti zilo, bet, tam savukārt apvienojoties ar ķiršu sarkano, tiek uzburts ceriņu purpurvioletais. Šāds auras vainags ir spēcīgai, garīgai, apdāvinātai personībai, kas ir līdzsvarā ar iekšējo un ārējo pasauli, spēj strādāt ar sevi, risināt sadzīviskas un veselības problēmas.
Auras krāsas atšķiras – cik cilvēku, tik krāsu. Auras paletē tās veidojas dažnedažādos salikumos blāvākos, spilgtākos un tumšākos toņos. Gaišie toņi liecina par vājumu, spilgtie – ir garīguma pazīme, bet tumšie norāda uz trauksmainu, emocionālu iekšējo pasauli, stresu un nemieru.
Dzīves laikā auras pamatkrāsas nemainās, bet krāsu spektrs var mainīties – ar gadiem starojums ap cilvēku un viņa galvu var kļūt lielāks un spilgtāks.
Lai stiprinātu auru, kas cilvēku pasargā no ārējās enerģētiskās iedarbības, infekcijām, dziedniece iesaka nēsāt apģērbu savas auras krāsās. Vēlams arī uzturā lietot augļus, dārzeņus, ogas, sulas, tējas savas auras krāsā.
«Dabā katram augam ir savs starojums, krāsas, un, lietojot ārstniecības augus atbilstošā krāsā, enerģētiski tie palīdz uzlabot veselību, orgāniem dod spēku, enerģiju, palīdz atveseļoties saslimušajām šūnām. Ja cilvēka aurā ir ķiršu sarkanā krāsa, viņam jālieto sarkanā āboliņa, vilkābeles, mežrozītes drogas. Vēlams ēst avenes, zemenes, brūklenes, dzērvenes, sarkanās bietes un citus augļus, dārzeņus un ogas auras krāsā. Arī sulas jāspiež no augļiem un dārzeņiem savas auras krāsā. Cilvēks pats var pasekot, kā jūtas organisms, piemēram, dzerot māteres tēju, kas nomierina un pazemina asinsspiedienu. Asinsspiedienu regulē arī aroniju ogas, aroniju sula vai uzlējums.»
Likteņa zīmes
Dziedniece stāsta, ka auras vainaga datu bāzē ierakstītas arī citas cilvēka likteņa zīmes, piemēram, bioloģiskais laika pulkstenis. «Es redzu, cik ilgi cilvēks dzīvos. Ievas mūža ilgums ir 87 gadi. Sievietei šis ieraksts iet pa tēva dzimtas ģenētisko koku, savukārt vīrietim – pa mātes dzimtu. Ir arī izņēmumi, kad zēnam šūnu DNS formulu veido tēva dzimta, bet meitenei – mātes dzimta. Tas norāda, ka sajaukušās patoloģiskās šūnas, un bērnam var būt atšķirīga seksuālā orientācija. Pēc šūnu DNS formulas ieraksta es redzu šīs novirzes. DNS formula nav pareizi saslēgusi hormonus un hormonālo sistēmu. Šie cilvēki nav vainīgi, viņi jau ir piedzimuši ar šādu novirzi. Viņi vēršas pie manis pēc padoma ne tikai veselības jautājumos, bet arī, kā dzīvot sabiedrībā, kas nosoda homoseksuālismu. Nevar nicināt cilvēku, kas apdalīts no Dieva un vecākiem. Pirms mest viņam ar akmeni, vajadzētu padomāt, ka metējs arī pats varēja piedzimt ar nepareizu orientāciju.
Viena sieviete man teica: «Ziniet, es savu dēlu padzinu no mājas, kad uzzināju, ka viņš ir gejs.» Man sažņaudzās dvēsele, un es asarām acīm viņai teicu: «Tev jāaiziet uz baznīcu un jālūdz Dievs par savu dēlu, par to, lai tava mātes mīlestība ir redzīga, nevis akla. Bērns nav vainīgs, vaina ir jūsu DNS formulā. Jūs esat radījuši šo būtni, mīliet un pieņemiet to tādu, kāda tā ir, nevis noniciniet un padzeniet no mājas.» Redzot ierakstus cilvēka likteņa auras vainagā, dažreiz sažņaudzas sirds. Gribas cilvēkam palīdzēt, bet redzu, ka viņš nevēlas palīdzēt ne sev, ne tuvākajam.
Arī talanti ierakstīti auras vainagā. Dvēsele atbild par cilvēka pārdzimšanu, bet gars – par gudrību un talantiem.
Dvēsele un gars, tēlaini izsakoties, veido mazu iekšējo cilvēciņu, ko sauc par cilvēka iekšējo saprātu.
Tas parāda, cik daudz gudrības esam uzkrājuši, garam un dvēselei ceļojot iepriekšējās dzīvēs. Dvēsele atrodas kakla čakrā kā maza, apaļa lodīte, bet gars turpinās dekoltē zonā. Cilvēka iekšējais saprāts caur sudraba pavedienu saistīts ar augstāko kosmisko saprātu. Ja šis kanāls ir ciet, tas ir nobloķēts, cilvēks nesaņem augstāko dievišķo pasauļu informāciju, viņš nespēj ātri attīstīties. Cilvēka iekšējais saprāts ar sarkanu pavedienu saistīts arī ar zemes saprātu, ko sauc par elektromagnētisko lauku. Tas tur līdzsvarā sirdi un vestibulāro aparātu, neļauj cilvēkam apgāzties, kad zemes ass sāk griezties straujāk. Šie trīs saprāti ir vajadzīgi, lai mēs būtu līdzsvarā ar sevi, zemi un Dievu. Tie dod cilvēkam gudrību, spēku un veselību.
Talanti iedzimst gan pa Dieva kanālu, gan pa zemes kanālu. Dieva kanāla talanti uzkrāti gara bagātību krātuvē iepriekšējās dzīvēs, savukārt zemes talanti mantoti no vecāku ģenētisko spēju avota. Kad auras vainagā skatos talantus, parasti cilvēks dažus ir attīstījis un strādā šajā jomā. Pārsvarā šie talanti ir mantoti no vecākiem. Iepriekšējās reinkarnācijās uzkrātie dotumi var atvērties pēkšņi, jebkurā vecumā. Un tad sieviete pārsteigta saka – nebiju iedomājusies, ka mūža nogalē gleznošu! Kāda kundze 67 gados pēkšņi sāka uz audekla atdarināt Purvīša gleznas. Viņa lika tās pie sienas un priecājās. Draugi, redzot darbus, brīnījās – kur tu tik daudz Purvīša gleznas esi dabūjusi? Es pati tās uzgleznoju! – viņa lepni teica. Ja nav talanta atdarināt Purvīti, mākslīgi to iegūt nevar. Cilvēks mocīsies, muļļāsies, bet viņam nekas nesanāks.
Tāpat nevar kļūt par labu dziednieku, ja šis talants nav iedots no Dieva. Nevar izmācīties arī par labu ārstu, ja nav no Augšas iedota Hipokrata zvēresta nūjiņa. Arī aktiera, mākslinieka talants parasti ir Dieva dots. Vecāki nedrīkst spiest bērnu mācīties mūziku, dejot baletu, studēt ekonomiku vai banku zinības, ja viņam nav šāda talanta. Viņš to darīs ar piespiešanos, nepatiku un agrāk vai vēlāk sāks slimot.
Atnāk pie manis ekonomikas studente, bet es redzu, ka šī nav tā joma, ar ko viņai būtu jāsaista dzīve. «Tev ir ielikts psiholoģes vai skolotājas talants,» saku, pētot ierakstu auras vainagā. «Es sapņoju strādāt par psiholoģi, bet mamma vēlas, lai studēju ekonomiku,» viņa atzīstas. «Es nevaru piecelties no rīta uz lekcijām, mani neinteresē tie skaitļi.»
Es viņai teicu: «Tavas slimības pamatdiagnoze ir nepatika pret to, ko tu dari.»
Pārsvarā cilvēks zina, kas ir viņa Dieva dotais talants, viņš to ir sajutis, bet ģimenes spiediena dēļ baidījies izpaust. Vecākiem jāpavēro, uz ko bērnu virzīt, kādas spējas attīstīt, bet jaunietim ir jāļauj pašam izvēlēties, izspriest, izanalizēt, par ko viņš vēlas kļūt. Viņš var konsultēties ar zinošiem speciālistiem, psihologu, kas redz, kā bērns veido domas, vai viņa nākotnes sapņi ir līdzsvaroti, vai arī viņš vienu dienu vēlas kļūt ārstu, otru par skolotāju, trešo – par arhitektu. Ja mērķi, domas ir haotiskas, bērnam ir grūti koncentrēties, iespējams, viņā ir asinsvadu veģetatīvās distonijas iedīgļi, viņš izjūt bailes, paniku, viņam ir svārstīgs garastāvoklis. Es vecākiem iesaku izkristalizēt vairākus talantus, kas bērnā skan, un virzīt viņu uz tiem. Pēc laika paliks divi, un visbeidzot – viens. Pēc vidusskolas jaunietis zinās, ko vēlas studēt.
Auras vainagā ierakstīts arī cilvēka dzīves uzdevums. Ievai teicu, ka viņas dzīves mērķis ir apgūt zināšanas, caur tām mācīties pašai un mācīt citus. Viņa pasmaidīja un teica: «Es esmu skolotāja.»
Brīdinājuma zīmes
Auras vainagā kā likteņa zīmes ierakstīti ne tikai talanti, dzīves mērķi, veselības riski, bet arī brīdinājuma zīmes. «Divdesmit gadu praksē esmu redzējusi spēcīgas brīdinājuma zīmes un savus klientus esmu brīdinājusi no nelaimes,» stāsta dziedniece Dzintra Žīgure. «Mēnesi pirms prāmja Estonia katastrofas pie manis atnāca ģimene – sieva, vīrs un divi bērni. Visiem četriem redzēju brīdinājuma zīmi – viņi nedrīkst braukt ar kuģi.
«Zīmes jūs nopietni brīdina – jūs nedrīkstat braukt ar kuģi!» teicu. «Ko jūs mums te stāstāt!» sieva pārsteigta izsaucās. «Mums pēc mēneša paredzēts brauciens ar prāmi! Biļetes jau ir nopirktas. Mēs brauksim!» –«Jūs varat uz mani dusmoties, zākāt mani, bet es jūs ļoti lūdzu ņemt vērā likteņa zīmju brīdinājumu,» es centos viņus pārliecināt. Kad redzēju, ka sieva nepiekāpsies, ķēros pie vijoles trauslākās stīgas – bērniem. «Padomājiet vismaz par bērniem.» Kad ģimene aizbrauca mājās, vīrs sadedzināja biļetes. Neilgi pirms ceļojuma sieva meklēja prāmja biļetes. «Es tās sadedzināju,» vīrs atzinās, «jo ticu dziedniecei.» Sieva dusmās aizsvilās un aizgāja no mājām. Kad pa radio paziņoja par baiso nelaimi Baltijas jūrā, viņa ilgi nevarēja atgūties no šoka. Pēc nedēļas atgriezās mājās, un pēc laika ģimene ieradās pie manis, lai pateiktos par otro piedzimšanu…
Diemžēl ne visi manu brīdinājumu ņem vērā. Kādas Ogres amatpersonas dēls nopirka motociklu. Viņš ar draudzeni atbrauca pie manis, un es jauneklim teicu: «Pārdod motociklu, nebrauc ar to.» Nestāstīju, ka redzu letālu iznākumu. Es nedrīkstu to teikt, jo tas var radīt psiholoģisku traumu, lēkmi, taču brīdināt es varu. Jaunietis spītīgi atteicās to pārdot: «Es pats sakrāju naudu mocim un nekad to nepārdošu!» Kad viņi devās prom, pasaucu malā meiteni. «Likteņa zīmes rāda letālu iznākumu ar motociklu,» teicu. «Mēģini pierunāt viņu pārdot motociklu, un arī pati nesēdies uz tā.» Meitene man piezvanīja pēc divām nedēļām. Puisis bija gājis bojā krustojumā netālu no skolas. «Es visādi centos viņu pierunāt nesēsties uz moča. Arī mammai teicu, lai viņa mēģina puisi pārliecināt nebraukt, bet viss velti…» Viņa liktenis bija izlemts.
Lai gan cilvēks var mainīt likteni un izvairīties no traģēdijas, ne vienmēr brīdinājuma ierakstu var pārcirst ar lūgumu, ieteikumu, palīdzību.
Ir cilvēki, kas nedrīkst peldēt nezināmos ūdeņos. Kāda sieviete, kuru par to brīdināju, atzinās, ka viņai esot bail no ūdens. Zemapziņā viņa jūt briesmas. Zīmes, ko katrs nēsā sevī, ap sevi vai virs sevis kā ierakstu, dziednieks var nolasīt hologrāfiskā visuma datorā, taču arī dvēsele un gars, mūsu iekšējie saprāti, bieži vien pasaka priekšā, no kā izvairīties, kas jāvelk mugurā, jālieto uzturā. Tikai biežāk jāieklausās sava ķermeņa valodā. Ja gribas grauzt saulespuķu vai ķirbju sēkliņas, nevajag to sev liegt. Tas nozīmē, ka organismam trūkst flavonoīdu.»
Krāsa pārdedzina slimību
«Lietojot savas auras krāsas apģērbā, tās izvēloties telpas interjerā, uzturā lietojot augļus un dārzeņus sava biolauka starojuma toņos, cilvēks var sev palīdzēt gan uzlabot emocionālo veselību, gan atveseļoties fizioloģisko šūnu līmenī.
- Neraugoties uz individuālo auras krāsas paleti, zaļā krāsa ir piemērota visiem, jo veido līdzsvaru starp zemi, debesīm un cilvēku.
- Arī balto var nēsāt ikviens – tā palīdz koncentrēties, nomierināties, justies labāk.
- Trešā krāsa, kas vajadzīga ikvienam, ir zilā, jo tā silda un pārdedzina slimības.
Briljantzilais tonis pārdedzina rozi
Šo slimību var izsaukt izbīlis, nervu sistēmas traucējumi, stafilokoka baktērija. Tās pazīmes ir degošs, zilgansarkans pleķis uz kājas vai citām ķermeņa vietām, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Lai rozi ierobežotu, ap sāpošo plankumu apvelk ar sarkanas krāsas zīmuli vai flomāsteru. Pēc tam izsijā kartupeļu cieti un smalko pūderi ar kosmētisko spilventiņu iemasē degošajā pleķī. Baltā krāsa nomierina un atvēsina. Pēc tam ņem briljantzilu papīru, jo zilā krāsa pārdedzina slimību, un uz tā uzvelk 7 rindās 7 krustiņus. Papīru liek virs baltās cietes un apsien ar ķiršsarkanu drānu. Ķiršsarkanais tonis izvelk slimību un dziedina. Vienlaikus ar minētajām manipulācijām skaita rožu vārdus: «Mūsu kungs Jēzus Kristus gāja pār zemi un jūru. Trīs rozes viņš nesa iekš labās rokas. Tā viena izzuda, tā otra sadega, tā trešā jau pazuda iekš Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara. Āmen.» Rozi apstrādā pēc saulrieta. Pret temperatūru var dzert paracetamolu vai nurofēnu. Iesaku arī asinszāles uzlējumu. Šķipsniņu drogas ieber 300 gramu krūzē un aplej ar uzvārītu, divas, trīs minūtes padzesētu ūdeni. Pēc tam uzliek tasīti, notur 15 minūtes, izkāš biezumus un lieto vienu krūzi divas reizes dienā. Pusstundu pirms ēdienreizes vēlams lietot vienu tējkaroti amaranta eļļas – divas reizes dienā. Pēc septiņām dienām roze būs kā ar roku atņemta.
Tumšajā gadalaikā daudziem trūkst libido enerģijas, tāpēc saviem pacientiem rekomendēju lietot D vitamīnu. Libido enerģiju atražo saule. Lai gan saule ir koši dzeltena, tā izstaro zaļo dzīvības starojumu – hlorofilīnu –, kas nepieciešams eglēm, priedēm, zālei. Lai atražotu dzīvības enerģiju, katru dienu iesaku apēst vismaz 300 gramus augļu un dārzeņu. Tie mazina stresu, trauksmi un vairo iekšējo līdzsvaru. Vēlams ēst visu, kas vēl rodams pagrabā, – ābolus, bumbierus, bietes, kāļus, skābētus vai svaigus kāpostus. Var ēst arī saldētas ogas un zaļumus. Smadzeņu šūnām vērtīga ir burkānu un biešu sula, kam piejauktas sasmalcinātas dilles. Smadzeņu funkciju veicināšanai iesaku lietot, īpaši ziemā, riekstus. Tie vajadzīgi arī sirdij un nervu šūnām, jo riekstos ir daudz magnija un mangāna.
Saliekot visus punktus uz i – pēc auras krāsām izvēloties produktus, zāļu tējas, nosakot vēlamākos dabiskos medikamentus, dienas režīmu, pat nēsājot apģērbu atbilstošā tonī, atveseļošanās process norit veiksmīgāk. Esmu ievērojusi, ka cilvēki ir kūtri. Kāda sieviete man saka – nē, es to nedarīšu. Viņai atbildu – tad nenāciet pie manis. Pie manis nāk cilvēki, kas mīl sevi un grib ar sevi strādāt. Ieteicu viņai meklēt dziednieku, kas uzliks rokas un kā uz burvja mājienu noņems slimību. Cilvēks pats ir burvis, es esmu tikai nūjiņa. Norādu, kas burvim jādara savā labā.»