Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nevar apgalvot, ka vecāki, kas ļauj pirmo reizi jaunietim iedzert mājās, dara nepareizi, un tie, kuri neļauj, – pareizi. Daudz svarīgāk, lai jaunietis, īpaši zēns, redz, kā mamma vai tēvs spēj izdzert glāzīti un pateikt: viss, man pietiek! Svarīgi, lai jaunietis redz ne tikai to, kā vecāki iedzer, bet arī to, kā viņi prot atteikt, atlikt baudas turpināšanu. Pat ja vecāki nav pilnīgi atturībnieki, svarīgi, lai bērns redz, ka vecāki nezaudē kontroli pār alkoholu.
Ja jaunietis no balles pārnāk apreibinājies, to nevajadzētu atstāt bez ievērības. Jānorāda, ka viņš nonācis situācijā, kurā alkohols ir ņēmis virsroku un bijis par viņu stiprāks, lai gan jābūt otrādi. Vajadzētu arī darīt zināmas sekas, kas notiks, ja tā turpināsies. Ja jaunietis vēlreiz un vēlreiz mājās pārnāk piedzēries, nevajadzētu gaidīt, ka viņš pats tiks ar to galā vai ka tas beigsies pats no sevis.
Ja jaunietis piedzeras vai citādi apreibinās vēl un vēl, tas nozīmē, ka viņā ir kādas ciešanas, kuras viņš remdē ar apreibināšanos. Tāpēc vecākiem jāaicina: iesim meklēt palīdzību! Nav uzreiz jādodas uz konsultāciju pie narkologa, dažkārt sākumā var iet pie psihologa.
Aicini jaunieti paveikt jebkādu labu darbu – nojaukt veco šķūnīti, nopļaut mauriņu – lai gūst kaifu no tā!
Reizēm pietiek ar to, ka vecāki tikai ierosina meklēt palīdzību – viņi parāda, ka ir atvasei līdzās un domā, kā palīdzēt, un bieži vien jaunietis pats aizdomājas par savu rīcību. Nobrieduši vecāki ļauj jaunietim saglabāt pašcieņu, nevaino viņu, nebāž acīs pārmetumus – kādu kaunu un bēdas tu sagādā –, bet aicina meklēt palīdzību.
Reizēm vecākiem šķiet – ja jaunietis nomainīs draugus vai atradīs jaunu kompāniju, sliktie ieradumi pāries. Parasti tas nav risinājums! Grupu terapijā uzskata, ka grupa ir arī mamma. Pusaudzis, kas tikko atdalījies no savas mammas, grupā meklē mammas aizvietotāju. Līdz ar to viņš ļoti pieķeras grupai, jo tai ir mātes funkcija. Jo vairāk kāds viņa grupai uzbrūk, jo bērns aklāk tai pieķeras.
Drīzāk atvasei var jautāt – kā tu jūties tajā grupā? Kas tev patīk? Ko tu domā, ka tur notiek dzeršana? Pīpēšana?
Svarīgi nenoliegt jaunieša grupu, bet aicināt viņu vairāk domāt. Iespējams, tad viņš paliks grupā, bet tik akli tai nepieķersies, vairāk aizdomāsies.
Sniedzot iespēju jaunietim izrunāt un izteikt savas domas, viņam radīsies realitātes izjūta, arī sevis pašapzināšanās – es un grupa –, un tad ir vieglāk stāvēt tai pāri. Ja jaunieši grupā lielākoties aizraujas ar apreibinošām vielām vai kopumā destruktīvu laika nosišanu, var mēģināt grupā ieviest kaut ko pozitīvu.
Piemēram, aicināt lielos un stipros puišus palīdzēt nojaukt šķūnīti, nopļaut mauriņu – paveikt jebkādu labu darbu. Uzskata – kopā paveicot kādu jēgpilnu darbu un sajūtot gandarījumu no paveiktā, grupas identitāte var mainīties. Galu galā altruisms jeb nesavtīga rīcība citu labā ir viens no lielākajiem cilvēka baudas avotiem.
