Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja esam par kaut ko sarūgtināti, mazie pārmaiņas ātri vien pamana, un tūlīt atskan vai nu lūgums paņemt opā, vai jautājums: «Ko tu tāda bēdīga?», – vai arī viņi pielāgojas mammas vai tēta noskaņojumam – uzvelkas, un mājās izceļas neliels kašķis. Arī te palīdzēs godīga atzīšanās: «Ziniet, šodien bija draņķīga diena!» vai «Es nejūtos īpaši labi! Bet izdomājiet, ko jūs gribētu spēlēt, un es labprāt pievienošos!» Lai mazie jūt, ka viņiem uzticas un rēķinās, nevis izturas kā pret traucēkli vai vēl ļaunāk – viņi ir mūsu neapmierinājuma iemesls.
Vecākiem dažkārt ir grūti pieņemt, ka bērnu strīdi vistiešākā veidā saistīti ar viņu pašu uzvedību.
Redzot, cik azartiski mazais strīdas, neviļus nodomājam: «Nē, es nu gan tā nedaru.» Bet mēs jau neredzam, kāda ir mūsu sejas izteiksme, kad ar pēdējām pacietības rezervēm jau kuro reizi puikam atkārtojam savu lūgumu ģērbties, sakārtot mantas. Neredzam sevi, kad kaut ko neomā atrūcam.
Bērns atdarina to, ko redz, nevis to, ko viņam saka. Ja vecāki savstarpējā strīda laikā paceļ balsi vai pat fiziski ietekmē viens otru, tad bērns, iespējams, sāks īstenot taktiku, ka galvenais ir jebkuriem līdzekļiem panākt savu. Viņš var izaugt par cilvēku, kam grūti sadzīvot ar citiem, jo trūkst prasmes risināt konfliktus.
Vislabāk, ja vecāki konfliktus risina konstruktīvi – uzklausa viens otra viedokli, apspriež, vienojas. Ģimenes strīdu risināšanā var iesaistīt arī bērnus, izzināt viņu viedokli – tā mazais mācās veselīgi aizstāvēt savu nostāju. Bērnam nav jāredz visi vecāku strīdi, taču nevajag arī viņam radīt ilūziju par idealizētām vecāku attiecībām. Labāk atklāti pateikt: «Mēs ar mammu esam sastrīdējušies, tāpēc staigājam tādām sejas izteiksmēm», – nevis sakostiem zobiem smaidīt un apgalvot, ka viss ir kārtībā – tādējādi arī bērns mācās slēpt savas emocijas.
Ar mazo draiskuļu strīdiem vieglāk tiksit galā, ja:
* paši būsit iekšēji mierīgi un nosvērti;
* nepacelsit balsi;
* liksit lietā humora izjūtu;
* sajutīsit, kuram strīdniekam jūsu uzmanība vajadzīga visvairāk;
* acu un roku kontakts būs jūsu ikdienas sastāvdaļa, komunicējot ar saviem bērniem.
